Apbūves iecere ar 42m augsta daudzdzīvokļu kompleksa būvniecību Dubultu prospektā 51 turpinās neskatoties uz Jūrmalnieku iebildumiem !

Detaļas

25. un 26. septembrī no 17:30-19:00 Mellužu estrādē nāc paraksties un atbalsti Jūrmalas iedzīvotāju iesniegumu (iesniegums šeit)  Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijai, kurā lūgts apturēt Jūrmalas domes lēmumu milzīgā 12 stāvu ( 42m ) daudzdzīvokļu dzīvojamā kompleksa izbūvei Dubultu prospektā 51 bijušās sanatorijas “Rīgas līcis” teritorijā.

Apdraudēta Jūrmalas kultūrvēsturiskā vide. Aicinām portālā ManaBalss atbalstīt iedzīvotāju iniciatīvu “Nebojāt Jūrmalas vēsturisko centru ar piecstāvu ēku netālu no Dzintaru koncertzāles”

Detaļas

Līdz 2023. gada 19. novembrim portālā (spied) ManaBalss jūs variet atbalstīt iedzīvotāju iniciatīvu ““Nebojāt Jūrmalas vēsturisko centru ar piecstāvu ēku netālu no Dzintaru koncertzāles”.  Jūrmalas dome ignorēja iedzīvotāju iebildumus   [1]   , Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) nosacījumus un lokālplānojuma Turaidas ielā 10/12  pilnveidotajā redakcijā   [2]   joprojām virza 20 m augstas 5-stāvu ēkas būvniecību tikai 150 m no Dzintaru koncertzāles, kura ir iekļauta Latvijas kultūras kanona arhitektūras un dizaina sadaļā. Latvijas kultūras kanons ir izcilāko un ievērojamāko Latvijas mākslas un kultūras vērtību apkopojums.

 

 

Panākums – 36 000 m2 Jaundubultu kāpu mežs netiks privatizēts.

Detaļas

Pateicoties vairāk kā 4000 jūrmalnieku atbalstam un neskaitāmiem mūsu iesniegumiem visdažādākajām institūcijām, skaistā  36 000 m2 Jaundubultu kāpu meža privatizācija ir novērsta. Tas turpmāk paliks kā pilsētas zaļā zona.

 

 

Pateicoties mūsu argumentiem Ministru kabinets sagatavoja privatizācijas atteikumu un  vēlreiz piedāvāja zemesgabalu pārņemt Jūrmalas domei. Iepriekš pašvaldība atklāti atbalstīja privatizāciju, jo atteicās lūgt valsti nodot to tai bez atlīdzības, bet, kad valsts pati piedāvāja, – vispār nelēma. Tagad, kad kļuva skaidrs, ka privatizācija tiks atteikta, tā 2023. gada 26. janvāra sēdē izmantoja atkārtotu piedāvājumu un nolēma pārņemt zemesgabalu savā īpašumā. Protams, mums jābūt modriem, jo nojumes uzturēšanai pašvaldībai būs jāiznomā atbilstoša zemes platība.

Minētais gadījuma sākums atspoguļots arī  2021. gada 19. decembra LTV radījumā “Izmaiņas Meža likumā paver iespēju būdiņu īpašniekam privatizēt kāpas Jūrmalā”[1] un tas vēstīja, ka dēļ izmaiņām Meža likumā būvju īpašniekiem ar valdības lēmumu būs iespēja privatizēt daudz lielākas valsts meža zemes nekā agrāk bija atļauts.

Viens no ieguvējiem būtu bijis Rietumu bankas īpašniekam piederošais uzņēmums “EM investments”, kurš pieteicās privatizēt apmēram 36 000 m2 kāpu meža jūras krastā, jo tam piederēja būves (nojume, caurlaižu punkts )  ar 100 m2  kopējo platību pašā zemesgabala malā. Privatizācijas rezultātā 36 000 m2 lielais zemesgabals tiktu iegūts par 29 000 EUR jeb aptuveni par 80 centiem/m2 . Nav šaubu, ka agrāk vai vēlāk zemesgabals ar kārtējo  Jūrmalas deputātu lēmumu kļūtu apbūvējams un tā vērtība būtu mērāma miljonos. Protams, ka galvenais - iedzīvotāji zaudētu pastaigu vietu.

Jūrmalas domes ZZS, Latvijas Zaļās partijas un Saskaņas deputāti nepadodas. Teritorijas plāna grozījumos joprojām paredzēta 150 000 m2 mežu iznīcināšana.

Detaļas

Jūrmalas aizsardzības biedrība 2022. gada 26. septembrī savā vēstulē Nr. 08/2022  “Par Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma grozījumu pilnveidoto 4.0 redakciju”  ir paudusi savus iebildumus.

Ja arī Jūs pievienojieties kādam no mūsu iebildumiem, tad  līdz 16. oktobrim brīvā tekstā rakstiet uz Jūrmalas domes e-pasta adresi Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

ZZS, Latvijas Zaļās partijas  un Saskaņas deputāti neatkāpjas no vēl  15 000 m2 dabas teritoriju apbūves.  Vēl 88 000 m2 mežu paredzēti savrupmāju apbūvei vietās, kur apbūve iepriekš tika pamatota ar valsts un pašvaldības sabiedrisku būvju celtniecību. Tās ir teritorijas Lielupē, Bulduros, Dzintaros, Pumpuros, Jaundubultos, Asaros un  Valteros. Joprojām pašvaldība neatbild uz lūgumiem sniegt  jebkādus aprēķinus vai citu pamatojumu, kas  liecinātu, ka milzīgo dabas teritoriju iznīcināšana  ir iedzīvotāju interesēs un nesīs tiem labumu. Tādi aprēķini noteikti apliecinātu, ka deputātu vispārīgie apgalvojumi par  ieguvumiem no iedzīvotāju skaita palielināšanas nodokļu veidā un jauniem ūdens un kanalizācijas  patērētājiem, ja tos salīdzinātu ar nodarītajiem zaudējumiem,  ir visparastākā propaganda.

Visticamāk, ka atkal mūsu iedzīvotāju tiesības būs jāaizstāv tikai  ar sūdzību VARAM un Satversmes tiesā, jo atšķirībā no citām Eiropas Savienības valstīm politiķi nav devuši iespēju noskaidrot iedzīvotāju viedokli, kas būtu saistošs pašvaldībai.

 

Mūsu iebildumi:

 

  1. Stirnurags 0601, kadastra Nr. 1300 003 0601. Apbūvei 39 300 m2.

Apbūve plānota viena zemesgabala dziļumā no Meža prospekta 64 līdz Jūrnieku ielai un gar Vikingu ielu no Burtnieku ielas 21 līdz z/g 1300 003 0503, viena apbūves gabala dziļumā . Pēc Dabas datiem  mežainas piejūras kāpas. Apbūves gadījumā īstenojas stratēģijā minētais drauds - vides un dabas resursu noplicināšana.

 

Jūrmalas dome ignorē iedzīvotāju iebildumus un “pilnveido” Teritorijas plāna grozījumus paredzot vēl 202 000 m2 mežu iznīcināšanu.

Detaļas

Jūrmalas aizsardzības biedrība 2022. gada 5 .februārī ir nosūtījusi Jūrmalas domei vēstuli  Nr. 03/2022 "Par Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma grozījumu atkārtoti pilnveidoto 3.0 redakciju".

Ja arī Jūs vēlaties pievienoties kādam no mūsu iebildumiem, tad rakstiet brīvā tekstā uz Jūrmalas domes e-pasta adresi Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Sabiedrības kategoriskie iebildumi pret Jūrmalas dabas un kultūras mantojuma vērtību iznīcināšanu nav ņemti vērā. Piemēram, Teritorijas plānojuma grafiskajā daļā joprojām paredzēts likvidēt būvlaidi  “krasta kāpu aizsargjosla bez apbūves” un Apbūves noteikumos atteikties no prasības kultūrvēsturiski vērtīgu ēku pārbūves gadījumā saglabāt vismaz 20% vēsturiskās substances.

Tā vietā plānojuma pēdējā redakcijā apbūvei tiek nodoti vēl 202 000 m2 dabas teritoriju.  Vēl 88 000 m2 dabas teritorijas mežos nodota savrupmāju apbūvei vietās, kur tā iepriekš tika pamatota ar valsts un pašvaldības sabiedrisku būvju celtniecību. Tās ir teritorijas Lielupē, Bulduros, Dzintaros, Pumpuros, Jaundubultos, Asaros un  Valteros. Pašvaldība publiskās apspriešanas procesā nav sniegusi jebkādus aprēķinus vai citu pamatojumu, kas liecinātu par  ilgtspējīgas attīstības pamatidejas ievērošanu - apmierināt esošās paaudzes vajadzības, līdzsvarojot sabiedrības labklājības, vides un ekonomiskās attīstības intereses, vienlaikus nodrošinot vides prasību ievērošanu un dabas daudzveidības saglabāšanos, lai nemazinātu nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanas iespējas. Īstermiņa finansiālais ieguvums nevar būt par pamatu plānotajām izmaiņām.

 Mūsu iebildumi:

     1. Stirnurags 0601, kadastra Nr. 1300 003 0601. Apbūvei 64 000 m2.

Apbūve plānota viena zemesgabala dziļumā no Meža prospekta 64 līdz Jūrnieku ielai un gar Vikingu ielu no Burtnieku ielas 21 līdz z/g 1300 003 0503, viena apbūves gabala dziļumā . Pēc Dabas datiem  mežainas piejūras kāpas. Apbūve ir pretrunā ar Jūrmalas pilsētas attīstības stratēģiju 2010-2030, kur tā iezīmēta kā zaļā teritorija. Apbūves gadījumā īstenojas stratēģijā minētais drauds - vides un dabas resursu noplicināšana.

 

36 000 m2 Jaundubultu kāpu meža jāpaliek kā iedzīvotāju pastaigas vietai un nav pieļaujama tā privatizācija. Paraksti portālā ManaBalss aicinājumu Jūrmalas domei izmantot piedāvāto iespēju pārņemt to pašvaldības īpašumā.

Detaļas

Viena no jūrmalnieku iecienītajām pastaigu vietām Jaundubultu kāpās starp Ogres un Amulas ielām (Jaundubulti 1402, kadastra Nr. 13000111402) nākotnē var kļūt iedzīvotājiem nepieejama. Ja neatbalsti tās privatizāciju un aicini pašvaldību pārņemt to bez atlīdzības savā īpašumā, tad paraksties portālā ManaBalss par mūsu iniciatīvu “36 000 kvadrātmetru meža Jaundubultu kāpās jāpatur iedzīvotāju pastaigām” . Spied ManaBalss 

Vari rakstīt arī brīvā formā Jūrmalas domei uz Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt..

 

Politiķi ir veikuši izmaiņas Meža likumā, kas ļauj privatizēt milzīgo kāpu meža gabalu jūras krastā. Vienīgais privatizētājs ir SIA “EM Investments”, kurš dīvainā kārtā par 0,5 miljoniem eiro iegādājies pabrukušu nojumi šajā zemesgabalā. Nav šaubu, ka nākotnē zemesgabals var tikt apbūvēts, jo Domes deputāti līdzīgu vēlmi pašā jūras krastā apmierināja bijušajam Parex bankas līdzīpašniekam blakus tā villai Bulduros 4. līnijā 1A.

2021. gada 16. decembra Jūrmalas domes sēdē tās priekšsēdētājs Gatis Truksnis atteicās lūgt valsti nodot šo zemesgabalu pašvaldības īpašumā, jo to nepieļaujot Aizsargjoslu likums, un viņš neesot saņēmis nevienu iedzīvotāju iesniegumu.

Pretēji apgalvotajam likums atļauj nodot zemesgabalu pašvaldībai autonomo funkciju īstenošanai un mēs esam panākuši, ka valsts Publisko aktīvu pārvaldītāja “Possessor” personā to ir piedāvājis Jūrmalas domei. Par to plānots lemt Jūrmalas domes 27. janvāra sēdē.

2,6 miljoni m2 Jūrmalas kāpu tiek pakļauti apbūves riskam. Aicinām portālā ManaBalss atbalstīt Jūrmalas aizsardzības biedrības iebildumus Jūrmalas Teritorijas plānojuma grozījumu pilnveidotajai redakcijai.

Detaļas

 

Jūrmalas aizsardzības biedrība ir nosūtījusi 02.08.2021  elektroniski parakstītu iesniegumu Nr. 02/2021  “Par Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma grozījumu pilnveidoto redakciju”.

Ja atbalstāt mūsu iebildumus, tad jums ir iespēja portālā ManaBalss parakstīties par mūsu iniciatīvu "2,6 miljoni m2 Jūrmalas kāpu tiek pakļauti apbūves riskam. Nepieļausim to!" (spied ManaBalss )

 Mūsu iebildumi ir:

1.Teritorijas plāna grafiskajā daļā plānots likvidēt “krasta kāpu aizsargjoslu bez apbūves” un turpmāk noteikt to atsevišķi ar detālplānojumiem.

 Mūsu aptuvenie aprēķini liecina, ka apbūves riskam, ja nerēķinām īpaši aizsargājamas dabas teritorijas,  tiks pakļauti 2,6 miljoni m2 kāpu. Šo aizsargjoslu kāpu aizsardzībai savulaik izveidoja pati pašvaldība. Priekšlikumi pārcelt šo aizsardzības līniju jau iesniegti par zemesgabaliem 17. līnija 1A, Kāpu iela 143 u.c. Jūrmalas dome vēlas šos ierobežojumus atcelt pilnībā, lai varētu brīvi tos interpretēt detālplānojuma laikā, kas faktiski paver ceļu dabas teritoriju iznīcināšanai. Jūrmalas dome jau ir zaudējusi tiesas procesus (Lieta Nr. A420144516, SKA-163/2020, 5- stāvu daudzdzīvokļu ēku celtniecība blakus Kultūras kanonā iekļautajai Dzintaru koncertzālei) par detālplānojumiem, kur tas netika ievērots, un tādā veidā, iespējams, cer apmierināt atsevišķu personu intereses.

 

 

 

2. Plānots atcelt prasību Kultūrvēsturisku vērtīgu, saglabājamu būvju (ēku) pārbūves gadījumā saglabāt vismaz 20% vēsturiskās substances.

Iebilstam pret šīs prasības atcelšanu, kas neapšaubāmi mazinās pilsētas vērtību un  pievilcību. Tas ir pretrunā arī ar pašas pašvaldības plānošanas dokumentos un pieteikumā “Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” pausto mērķi – kultūras mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu.

Jūrmalas domes sēdē, kurā tika lemts par Teritorijas plānojuma grozījumu pilnveidotās redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai,  amatpersonas apgalvoja, ka minētā norma svītrota un jau netiek piemērota, balstoties uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra lēmumu, izvērtējot 2016.gada teritorijas plāna grozījumus. Ministrija attiecībā uz šo jautājumu rakstiski ir skaidrojusi, ka šīs normas noteikšana ir pašvaldības kompetencē, kas liecina, minētā norma nav bijusi atcelta. Nepatiess bija arī  apgalvojums, ka šī norma svītrota jau grozījumu 1. redakcijā.

 

 

Pētījums: Latvijā visierobežotākās iespējas Eiropas Savienībā kandidātu sarakstu veidošanai pašvaldību vēlēšanās

Detaļas

Jūrmalas aizsardzības biedrība ir veikusi pētījumu, kurš apliecina, ka no Eiropas Savienības valstīm Latvijā ir visierobežotākās iespējas kandidēšanai pašvaldību vēlēšanās.

2020.gada aprīlī Saeima noraidīja Valsts prezidenta Egila Levita priekšlikumu pēc administratīvi teritoriālās reformas atļaut pašvaldību vēlēšanās iesniegt savus sarakstus arī vēlētāju apvienībām. Attiecīgi līdz ar administratīvi teritoriālās reformas spēkā stāšanos vēlētāju apvienības Latvijā izzudīs, lai arī tās iepriekš izjutušas ievērojamu iedzīvotāju atbalstu. Pašvaldību vēlēšanās sarakstus varēs iesniegt tikai partijas un to apvienības.

Eiropas valstu prakse apliecina, ka Saeimas partijām, kuras ierobežojumus ilgstoši pamato ar partiju sistēmas  stiprināšanas nepieciešamību, nevajadzētu ierobežot konkurenci, bet tieši otrādi – demokrātiskā vēlēšanu procesā pārliecināt, ka viņi ir labāki. Partijām uzticas tikai 6% Latvijas pilsoņu (https://www.la.lv/noskaidrots-cik-procenti-latvijas-pilsonu-uzticas-politiskajam-partijam), un partiju cenšanās nostiprināt monopolstāvokli arī pašvaldībās iedzīvotāju uzticību tām nevairos. Tas pats sakāms arī par jau 13 gadu ilgo nevēlēšanos dot pašvaldību iedzīvotājiem iespēju iespaidot vietējās pašvaldības kompetencē esošos lēmumus vietējo referendumu ceļā.

  1. gadā Jūrmalas aizsardzības biedrība kopā ar citām nevalstiskajām organizācijām vērsās pie Ministru prezidenta un vēlāk arī pie Valsts prezidenta ar lūgumu ierobežojumus vēlētāju apvienībām atcelt, lai nodrošinātu taisnīga un demokrātiska procesa nodrošināšanu pašvaldību vēlēšanās. Īpaši aktuāli tas ir apstākļos, kad Saeima lielākajām partijām pielēmusi ievērojamu 4,5 miljonu eiro finansējumu no nodokļu maksātāju naudas (https://www.knab.gov.lv/lv/finances/control/state_funding), turklāt nauda lielajām partijām pienāksies arī par katru iegūto balsi pašvaldību vēlēšanās. Interesanti, ka valsts finansējuma piešķiršanā partijām Saeima atsaucās uz citu Eiropas Savienības valstu praksi. Vienlaikus attiecībā uz vēlētāju apvienību dalību pašvaldību vēlēšanās Saeima citu Eiropas Savienības valstu praksi nez kāpēc ignorē.

Pētījumā apskatīta  Eiropas Savienības valstu prakse par iespējām veidot sarakstus pašvaldību vēlēšanās. Pētījums nepretendē uz absolūtu precizitāti, jo no publiski pieejamās informācijas par visām valstīm nevarēja izdarīt viennozīmīgus secinājumus. Esam identificējuši tikai trīs valstis, kur vēlētāju apvienības nav atļautas, taču no tām Nīderlandē un Slovākijā vēlēšanās var piedalīties individuālie kandidāti, bet Zviedrijā nepastāv ierobežojumi partiju dibināšanai un to var dibināt pat viens cilvēks.

“Turaidas kvartālā” pacelsies vēl viena daudzdzīvokļu ēka

Detaļas

Blakus nelielajai atjaunotajai koka ēkai uz Turaidas un Meža prospekta stūra tomēr paredzēta vēl viena 3,5 stāvu daudzdzīvokļu ēka. Tā nesen lēma Jūrmalas domes ZZS un Saskaņas deputāti, kad apstiprināja detālplānojumu Turaidas ielā 17. No Jūlija Krūmiņa ģimenei piederošās bijušās viesnīcas, kas tika pārveidota par daudzdzīvokļu ēku kompleksu, tā īpašnieki vēlas atdalīt daļu zemesgabala ar nelielo koka ēku, un domniekiem bija jālemj par tā izmantošanu. Neattaisnojās daudzu jūrmalnieku cerības, ka šis nelielais brīvais laukums tomēr paliktu neapbūvēts vai būtu tikai neliela būve un netiktu nocirsti vēl septiņi koki.

 

 

ESAM ATBILDĪGI – ŠODIEN, RĪT, PARĪT

Detaļas

Jūrmalas aizsardzības biedrība laika posmā no 01.07.2020 līdz 31.10.2020 ar Sabiedrības integrācijas fonda valsts finansētas programmas “NVO fonds” atbalstu īstenoja projektu “Tiesības zināt un piedalīties”. Projekta mērķis bija Jūrmalas iedzīvotāju izglītošana par viņu tiesībām piedalīties pašvaldības lēmumu pieņemšanā attiecībā uz teritorijas plānošanu, būvniecību, un kopējo pilsētas attīstību, kur īpaši būtiska ir visu pušu interešu samērošana, atrodot līdzsvaru starp investoru interesēm gūt peļņu un sabiedrības interesēm saglabāt, aizsargāt un veidot vidi, kas atbalsta sakārtotu un labvēlīgu dzīves kvalitāti. Biedrība projekta laikā īstenoja iedzīvotāju aptauju, kas sniedza būtisku pienesumu informācijas apkopošanā par Jūrmalas iedzīvotāju redzējumu par pilsētas attīstību un  paralēli tika apzinātas nepilnības normatīvajos aktos, kas sniedz iespēju pašvaldībai veikt sabiedrības līdzdalības iesaisti un atklātu attīstības procesu īstenošanu formāli, bieži veidā, kas ir pretēji sabiedriskā labuma interesēm. Iedzīvotāju aptaujas un biedrības rīkotās iedzīvotāju tikšanās rezultātā esam apkopojuši būtiskus secinājumus un ieteikumus, kas sniedz iespēju uzlabot sabiedrības līdzdalību pašvaldības teritorijas attīstības procesā un citu nozīmīgu jautājumu risināšanā. Ieteikumi nosūtīti Jūrmalas pilsētas domei, Vides Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Ekonomikas, Satiksmes un Kultūras ministrijām. Aicinām iepazīties ar ieteikumiem, kas ir pamats arī turpmākam interešu aizstāvības darbam mūsu biedrībai Jūrmalas pilsētā. Esam atbildīgi – iesaistāmies!

1. Izveidot „Jūrmalas pilsētas dabas un kultūrvides saglabāšanas un attīstības padomi”.

Ir apsveicami, ka pilsēta attīstās un pilsētā tiek celti dažādi objekti. Tomēr jaunā arhitektūra daudzos gadījumos izraisa pamatotu jūrmalnieku neapmierinātību, jo neiekļaujas vēsturiskajā apbūvē, disharmonē ar apkārtējo pilsētvidi, krasi izmaina pilsētas veidolu, laupot Jūrmalas savdabību un unikālo vēsturisko šarmu. Nereti tiek nodarīts arī neatgriezenisks kaitējums dabai, jo īpaši kāpu joslā. Konsultatīvajā padomē nepieciešams iekļaut dažādu domes institūciju, biedrību un nodibinājumu pārstāvjus un dažādu profesionālo organizāciju (Latvijas Mākslinieku savienības, Latvijas Arhitektu savienības, Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas u.c.) deleģētus pārstāvjus. Padomes viedoklis būtu rekomendējošs un tā izskatītu tikai nozīmīgākos projektus ar ietekmi uz vidi un pilsētas pieminekļa zonām. Mērķis ir savlaicīgi diskutēt par plānotajām teritorijas izmaiņām un būvniecības priekšlikumiem, lai ievērotu līdzsvaru starp ekonomiskajām un sociālajām interesēm.

2. Atjaunot likvidēto iedzīvotāju konsultatīvo padomi.

Šāda padome neapšaubāmi veido ciešāku saisti starp iedzīvotājiem un pašvaldību, precīzāk apzinot iedzīvotāju vajadzības Jūrmalas pilsētas apkaimēs.

3. Publicēt izsniegtās koku ciršanas atļaujas pirms to stāšanās spēkā.

Šobrīd koku ciršanas atļaujas izdod koku vērtēšanas komisija, bet sabiedrība par to izdošanas pamatotību praktiski var uzzināt tikai tad, ja ierauga iezīmētu koku vai pat tikai celmu. Nav iespēju pārbaudīt, vai nocirstie koki tiešām ir bijuši bojāti. Tikai atsevišķos gadījumos pirms atļaujas izsniegšanas pašvaldība rīko publiskās apspriešanas. Mērķis ir dot sabiedrībai laiku (piemēram, 5 darba dienas) iepazīties ar situāciju, uzdot jautājumus par koka iznīcināšanas nepieciešamību. Iespējams, ka atsevišķos gadījumos ir iespējami citi risinājumi. Piemēram, Vaivaros, Īves un Medņu ielas krustojumā tika rasts risinājums nenocirst skaistu ozolu. Ja iedzīvotāji laikus nebūtu pamanījuši iezīmēto koku, tas būtu noticis. Piemēram, koku izciršana ūdensvada un kanalizācijas ierīkošanas vajadzībām gar riteņbraucēju celiņu posmā no Bulduriem līdz Dzintariem notika, pat nevērtējot iespēju saglabāt vērtīgākos kokus. Publicējamajai informācijai vajadzētu saturēt  adresi, koka sugu, stumbra diametru un stāvokļa novērtējumu.

JŪRMALA TEV – ŠODIEN, RĪT, PARĪT

Detaļas

Jūrmalas aizsardzības biedrība uzsāk projektu, kura mērķis ir Jūrmalas aktīvo iedzīvotāju iesaiste diskusijā par pilsētas attīstības iespējām. Projektā ietvertas trīs galvenās aktivitātes:

 # izzinās iedzīvotāju attieksmi par attīstības procesiem pilsētā, veidojot un veicot izpēti;

 # veidos forumu, kurā piedalīsies visu pilsētas apkaimju pārstāvji, lai diskutētu par priekšlikumiem, kas nepieciešami normatīvajos aktos, lai veiksmīgāk nodrošinātu iedzīvotāju viedokļu uzklausīšanu pilsētas attīstības jautājumos;

 # veidos izglītojošu  video par teritoriālās plānošanas principiem un iedzīvotāju iesaisti tajos, kā arī veidos lekcijas Jūrmalas vidusskolu skolēniem par to, kādā veidā iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesos.

 AICINĀM AIZPILDĪT ANKETU https://forms.gle/Z5HFa3bn7gQoCu5A8 vai spied šeit

 

Aicinām portālā ManaBalss atbalstīt Jūrmalas aizsardzības biedrības iebildumus pret “viltus” izmitināšanas objektu būvniecību, lokālplānojumu Jūrmalā, Turaidas ielā 10/12 un Jūrmalas teritorijas plānojuma grozījumiem”.

Detaļas

 

JAB ir nosūtījusi Jūrmalas pilsētas domei, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, Ekonomikas ministrijai un Kultūras ministrijai  Jūrmalas aizsardzības biedrības 16.06.2020  elektroniski parakstītu iesniegumu Nr. 05/2020 “ Par “viltus” viesu izmitināšanas objektu būvniecības pārtraukšanu, iebildumiem lokālplānojumam Jūrmalā, Turaidas ielā 10/12 un Jūrmalas teritorijas plānojuma grozījumiem”, kas apkopoti pievienotajā pielikumā. 

Ja atbalstāt mūsu iebildumus, tad jums ir iespēja portālā ManaBalss parakstīties par mūsu iniciatīvu “Saglabāsim Jūrmalas dabas un  kultūrvides vērtības arī nākamajām paaudzēm “

 

 

Mūsu iebildumi ir:

1. Apzināta tādu viesu izmitināšanas objektu, citu sabiedriska rakstura objektu un pat individuālu dzīvojamo ēku būvniecība, kuri projektēšanas stadijā un tālākā izmantošanā neatbilst atļautajai izmantošanai un realitātē ir daudzdzīvokļu ēkas pretēji deputātu solījumiem teritorijas plānošanas gaitā.

 

Pēc Jūrmalas aizsardzības biedrības pasūtījuma veikta Raiņa un Aspazijas “Pēperkoka namiņa” arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija

Detaļas

Pēc Jūrmalas aizsardzības biedrības (JAB) pasūtījuma SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” veica ēkas Salacas ielā 4, Jūrmalā, kas saukta par „Pēperkoka namiņu”, arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju. Inventarizācijas materiāla sējumu JAB iesniedza Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei, jo īpašnieks JAB joprojām nav zināms. Ēka ir vietējas nozīmes kultūras piemineklis „Dzejnieku Raiņa un Aspazijas vasarnīca” (valsts aizsardzības numurs 9283). Šo ēku Jūrmalas pilsētas dome nesen pārdeva izsolē un pirms tam atteicās no piedāvājuma to atjaunot par JAB līdzekļiem un atstāt pašvaldības īpašumā. Tā arī atteicās pirms pārdošanas ēkai noteikt vietējās nozīmes kultūras pieminekļa statusu, ko pēc biedrības lūguma un iesniegtajiem materiāliem noteica Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.

 

Arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija ir nepieciešama, lai fiksētu aizsargājama kultūras pieminekļa autentiskās vērtības, kas ir saglabājamas un kuru nomaiņa vai aizstāšana ar jaundarinājumiem nebūtu pieļaujama. Diemžēl, bet Jūrmalā ļoti bieži negodprātīgi īpašnieki kultūras mantojumu noved līdz grausta stāvoklim un bez atbilstoša izpētes materiāla panāk, ka ēkas saglabāšanai un atjaunošanai vairs nav pietiekamu argumentu. Konkrētajā gadījumā tas tagad vairs nebūtu iespējams.

Sabiedrībā pazīstami cilvēki aicina Jūrmalas domi glābt no iznīcības Raiņa un Aspazijas “Pēperkoku namiņu”

Detaļas

Sabiedrībā pazīstami cilvēki aicinājuši Jūrmalas domi atbalstīt Jūrmalas aizsardzības biedrības iniciatīvu saglabāt pašvaldības īpašumā Latvijas kultūrvēsturei nozīmīgo ēku Salacas ielā 4, kas pazīstama kā Raiņa un Aspazijas Mellužu vasarnīca jeb “Pēperkoku namiņš”. Aicinājumā, kas  nosūtīts Jūrmalas domei, lūgts atļaut Jūrmalas aizsardzības biedrībai restaurēt šo ēku par biedrības līdzekļiem, kas būtu biedrības ziedojums pašvaldībai.

Aicinājumu parakstījuši sabiedrībā pazīstami cilvēki - Valdis Gavars, fiziķis, zinātņu doktors un Raiņa vasarnīcas atjaunotājs, Baiba Sipeniece-Gavare, televīzijas un radio raidījumu vadītāja, Anna Žīgure, rakstniece, tulkotāja, diplomāte, aktieri Gundars Āboliņš un Juris Kalniņš, aktrise Esmeralda Treimane (Ermale), arhitekte Zaiga Gaile, biedrību “Rīgas Vāgnera biedrība” un “Žaņa Lipkes memoriāls” dibinātājs Māris Gailis, filoloģijas zinātņu doktore Agnese Irbe, mūziķis Juris Sējāns, režisors Dāvis Sīmanis, tēlnieki Gļebs Panteļejevs un Olga Šilova.

foto: Artis Veigurs

Neizdodas Jūrmalas domes mēģinājums apkrāpt sabiedrību!

Detaļas

Vismaz uz neilgu laiku apstādināta Gata Trukšņa virzītā iecere 150 m no Latvijas kultūras kanonā iekļautās Dzintaru koncertzāles uzcelt kārtējo piecstāvu māju. Sabiedrībai piedāvātajos attēlos atļautā 18 metru augstā 5 stāvu apbūve speciāli  bija attēlota daudz zemāka un mazākā apjomā.  Pievienotajā attēlā sarkanā krāsā ir tā daļa, kuru iedzīvotājiem plānoja nerādīt.

 

 

Senāta spriedums Majoru glābšanas stacijas lietā labvēlīgs Jūrmalas aizsardzības biedrībai

Detaļas

2019.gada 17.decembrī Latvijas Republikas Senāta Administratīvo lietu departaments kopsēdē pieņēma nozīmīgu spriedumu krasta kāpu aizsardzības jomā. Senāts atstāja spēkā Administratīvās apgabaltiesas 2015.gada 26.jūnija spriedumu, ar kuru tika apmierināts „Jūrmalas aizsardzības biedrība” pieteikums un atzīts par prettiesisku Jūrmalas pilsētas domes 2011.gada 11.augusta lēmums Nr.383 par Majoru glābšanas stacijas būves un 48/100 domājamo daļu no zemesgabala Pilsoņu ielā 2, Jūrmalā, atsavināšanu privātīpašniekam.

Saglabāsim mazo Raiņa namiņu Salacas ielā 4

Detaļas

Jūrmalas aizsardzības biedrība ir lūgusi Jūrmalas domi mainīt savu lēmumu un nepārdot izsolē mazo namiņu Salacas ielā 4, kurš pašvaldības izdotajā ceļvedī “Rainis un Aspazija Jūrmalā” minēts kā Mellužu vasarnīca “Pēperkoka namiņš”. Mēs piedāvājam rīkot konkursu par Salacas ielas ēkas nomu, kur tās nosacījums būtu nama saglabāšana un iespējami saudzīga atjaunošana. Kā vērtēšanas kritērijs būtu arī tās tālākās izmantošanas atbilstība sabiedrības interesēm.
Biedrība apliecina, ka ir gatava piedalīties šādā konkursā vai arī slēgt nomas līgumu, ja konkurss netiek rīkots, nodrošinot ēkas restaurāciju un izmantošanu atbilstoši pastāvošajiem normatīvajiem aktiem.

Administratīvā apgabaltiesa atceļ Jūrmalas domes noslēgto nomas līgumu par ielas iznomāšanu Krasovicku ģimenei

Detaļas

Administratīvā apgabaltiesa 2019. gada 14. novembrī apmierināja Jūrmalas aizsardzības biedrības (JAB) un vairāku privātpersonu pieteikumu un atcēla Jūrmalas domes noslēgto nomas līgumu, ar kuru bijušā Parex bankas akcionāra  Krasovicka ģimenei tika nodots lietošanā 3. līnijas ielas posms Bulduros.

 

Iesniegta sūdzība par iespējamiem pārkāpumiem Jūrmalas sabiedriskā transporta pieturvietu metu konkursā

Detaļas

Jūrmalas aizsardzības biedrības biedri ir vērsušies ar iesniegumiem Iepirkumu uzraudzības birojā un Jūrmalas pilsētas domē par iespējamiem pārkāpumiem metu konkursā “Jūrmalas pilsētas sabiedriskā transporta pieturvietas”. 

Iepirkumu uzraudzības birojam tiek lūgts pārbaudīt konkursa norises tiesiskumu un to, vai komisijas locekļu rīcībā nav saskatāmi Latvijas Administratīvā pārkāpumu kodeksa pārkāpumi. Savukārt Jūrmalas domei tiek lūgts pārskatīt konkursa rezultātus un norādīts, ka nav pieļaujams slēgt līgumu ar pretendentu, kuram konkursā piešķirta 1. vieta - personu apvienību, kuras dalībniece ir SIA “JLD”. 

Mūsu ieskatā konkursā ir pārkāpti interešu konflikta ierobežojumi  un normatīvo aktu prasības par žūrijas kvalifikāciju.  

Tas ir ļoti būtiski apstākļos, kad konkursā par jaunajām sabiedriskā  transporta pieturvietām, kuru izmaksas var sasniegt līdz pat 2.5 miljoniem eiro,  netiek vērtētas to izmaksas, bet tikai pieturvietu mākslinieciskā kvalitāte, iekļaušanās pilsētvidē, funkcionalitāte un idejas orģinalitāte. Fakstiski  uzvarētāju noteica konkursa komisijas viedoklis, kuram vajadzēja būt iespējami profesionālam, taču tas netika nodrošināts. Interešu konflikts saistīts ar to,  ka SIA “JLD” vienīgais īpašnieks un patiesā labuma guvējs Jānis Lasis ir komisijas locekles Pilsētplānošanas nodaļas vadītājas Vitas Zvejnieces brālis, kas ir Publisko iepirkumu likumā paredzēto nosacījumu pārkāpums.

Normatīvo aktu prasību pārkāpums par žūrijas locekļu kvalifikāciju  saistīts ar to, ka netika nodrošināta prasība par  to, ka vismaz vienai trešdaļai komisijas locekļu bija jābūt ar aktīvu arhitekta prakses sertifikātu, jo šāda kvalifikācija tika pieprasīta pretendentam.

Jūrmalas aizsardzības biedrība un citas sabiedriskās organizācijas aicina veicināt demokrātisku procesu pašvaldību vēlēšanās

Detaļas

Jūrmalas aizsardzības biedrība, Rīgas Apkaimju alianse, biedrība “Jelgavas attīstībai”,  Zemgales nevalstisko organizāciju atbalsta centrs, Koalīcija dabas un kultūras mantojuma aizsardzībai un Torņakalna attīstības biedrība ir nosūtījušas Ministru prezidentam vēstuli, kurā lūgts apsvērt un iekļaut normatīvajos aktos regulējumus, kas veicinātu taisnīga un demokrātiska procesa nodrošināšanu pašvaldību vēlēšanās:

1. Atcelt jebkurus ierobežojumus vēlētāju apvienību dalībai pašvaldību vēlēšanās;

2. Nodrošināt vienādus priekšvēlēšanu izdevumu ierobežojumus katram iesniegtajam kandidātu sarakstam vienā pašvaldībā.

Jūrmalas aizsardzības biedrības aptaujā pirms 2018. gada Saeimas vēlēšanām šādu regulējumu ieviešanu atbalstīja Attīstībai/PAR, Progresīvie, Latvijas Reģionu apvienība un No Sirds Latvijai. To neatbalstīja Jaunā vienotība un Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, bet no pārējām partijām viedokli iegūt neizdevās.

Valdība 2019.gada 8.oktobrī vienojusies nākamgad politisko partiju finansēšanai atvēlēt 4,5 miljonus eiro līdzšinējo aptuveni 600 tūkstošu eiro vietā. Priekšlikums paredz piešķirt valsts finansējumu partijām, kas iekļuvušas Saeimā, mazāku finansējumu partijām, kas pārvarējušas 2% barjeru Saeimas vēlēšanās, kā arī piemaksu par iegūtajām balsīm pašvaldību un Eiropas parlamenta vēlēšanās.

Mēs piekrītam, ka valsts finansējuma palielināšana partijām, īstenojot to atbilstoši ekspertu rekomendācijām un vienlaikus neradot pārlieku lielu nevienlīdzību starp partijām, ir nozīmīgs solis pastāvošā demokrātijas trūkuma novēršanā un mazinās politisko partiju atkarību no privātajiem sponsoriem. Tomēr mūsu ieskatā šis ilgstošais demokrātijas un vienlīdzības trūkums nekavējoties būtu jānovērš arī attiecībā uz pašvaldību vēlēšanām. It sevišķi tāpēc, ka partiju pašattīrīšanās process būs ilgstošs un Saeimas partiju priekšrocības pašvaldību vēlēšanās pieaugs saistībā ar valsts finansējuma palielināšanos.

Izšķērdīgos tēriņus svētku pasākumiem aicinām novirzīt jaundzimušo pabalstu celšanai līdz 700 eiro

Detaļas

Esam atkārtoti iesnieguši priekšlikumu Jūrmalas domē palielināt jaundzimušo pabalstu Jūrmalā līdz 700 eiro.

Jau 2019. gada 24. janvāra Jūrmalas domes sēdē aicinājām ZZS un Saskaņas deputātus atteikties no 2019. gada Kūrorta svētku sadārdzinājuma un samazināt neadekvātās summas dažādu sporta skrējienu līdzfinansēšanai, tā vietā palielinot pabalstu jaundzimušo aprūpei līdz 700 eiro. Mūsu priekšlikums būtu ļāvis pieciem simtiem jūrmalnieku ģimeņu, kas jau šogad sagaidījušas bērniņa nākšanu pasaulē, papildināt ģimenes budžetu par 200 eiro. Tomēr lēmuma pieņēmējiem domē svarīgākas bija citas intereses.

Kūrorta svētki Jūrmalā šogad noteikti nebūtu bijuši sliktāki, ja pilsēta būtu pateikusi „nē” 60 000 eiro pasākuma sadārdzinājumam. Arī iedzīvotāju skrējieniem pilnīgi pietiktu ar 20 000 eiro lielu pašvaldības līdzfinansējumu, jo pat Valsts kontrole ir norādījusi, ka „šie izklaides pasākumi vairāk domāti uzņēmēju un rīkotāju peļņai, nevis to dalībniekiem.”

Aicinām portālā ManaBalss atbalstīt Jūrmalas aizsardzības biedrības iebildumus pret Vārnukroga Baltās kāpas meža apbūvi.

Detaļas

Lielāko daļu no 234 000 m2 skaistā meža, kurš robežojas ar Lielupi Vārnukroga Baltās kāpas tuvumā, vēlas nodot apbūvei. Tam netraucē pat tas, ka Jūrmalas stratēģijā 2010.-2030. gadam tā noteikta kā zaļā teritorija. Jūrmalas domes “Saskaņas” un ZZS deputāti to pamato ar kvalitatīvas dzīvesvietas nepieciešamību jūrmalniekiem. Izrādās, ka deputātu ieskatā pārdošanā esošie gandrīz tūkstotis dzīvokļu, simtiem māju un zemesgabalu pilsētas izlepušajiem iedzīvotājiem neesot gana labi. Arī pilsētas zaļo teritoriju samazināšana viņus neuztrauc, jo pilsētniekiem jāpriecājas par 2016. gadā izveidoto jauno “dabas teritoriju” – bijušo Priedaines atkritumu izgāztuvi.

Aicinām portālā ManaBalss atbalstīt Jūrmalas aizsardzības biedrības iebildumus pret Jūrmalas kāpu apbūvi Bulduros

Detaļas

Kāpas virsotnē Parex bijušā īpašnieka ģimene blakus tai jau piederošajai liela apjoma būvei villa “Adlera”, kas formāli tika nodēvēta par sabiedrisku ēku, plāno attīstīt īpašumu, kas dokumentos tiek saukts par viesu namu, kā arī izveidot pievedceļu kāpās un jaunas ielas tuvējā mežā

Saeimas deputātu kandidāti, kuri ir pret pašvaldības iedzīvotāju tiesībām lemt par sev būtiskiem jautājumiem

Detaļas

Mēs nepaužam atbalstu kādai no partijām vai kandidātam, tomēr lūdzam rūpīgi pārdomāt, vai jūsu intereses pārstāvēt ir cienīgi tie, kuri pašvaldību līmenī nevēlas jums dot vairāk tiesību kā tikai vēlēt reizi 4 gados. Mūsu iniciētais vietējo pašvaldību referendumu  likumprojekts pēc desmit gadu neatlaidīgas atgādināšanas bija tuvu tā pieņemšanai. Vienīgais, ko vēlējāmies, bija referenduma iespējas par lēmumu, ar kuru pašvaldība apstiprina pilsētas teritorijas plānojumu. Mēs piekritām faktiski neizpildāmam ierosināšanas slieksnim -15% balsstiesīgo notariāli apstiprinātu vai drošu elektronisko parakstu viena mēneša laikā, kas Jūrmalā ir 5000 cilvēku. Piekritām  pat 50% kvorumam, kas atbilst iedzīvotāju skaitam, kas parasti atnāk uz pašvaldību vēlēšanām.

Jūrmalas aizsardzības biedrība aicina pašvaldību meklēt alternatīvas jaunu kapu izveidei.

Detaļas

Jūrmalas aizsardzības biedrība ir iepazinusies ar publiskajai apspriešanai nodoto detālplānojumu zemesgabalam Krastciems 0501, kas paredz jaunu kapsētu teritoriju izveidi un ar to saistītu ceremoniālu ēku un krematoriju izveidi. Biedrības pārstāvji piedalījās arī 2018.gada 30. augusta publiskās apspriešanas sanāksmē.

SIA CleanR par neizstumtu atkritumu tvertni pieprasa samaksu. Aicinām jūrmalniekus, kas saskārušies ar šādu situāciju, vērsties ar iesniegumu Patērētāju tiesību aizsardzības centrā.

Detaļas

Kopš 2018. gada 1. marta jūrmalnieki par sadzīves atkritumu izvešanu maksā pēc to svara vienīgajam pakalpojumu sniedzējam SIA “Clean R”. Daudzu Jūrmalas privātmāju īpašnieki, kuri kādā  izvešanas reizē nebija izstūmuši uz ielas savu atkritumu tvertni, bija spiesti apmaksāt faktiski neizvestu sadzīves atkritumu izvešanu par summu, kas tiek aprēķināta pēc iznomātās tvertnes apjoma. Protams, pilnā apmērā tiek iekasēta samaksa arī par reāli izvestajiem atkritumiem. SIA “Clean R” to pamato ar izdevumiem, kas rodoties tāpēc, ka iedzīvotājs iepriekš nepaziņojot, ka izvešana nav nepieciešama. Turklāt tas esot saskaņots ar Jūrmalas pilsētas domi.

ZZS un Saskaņas deputāti vēlas nodot apbūvei lielas meža teritorijas.

Detaļas

2018. gada 15. februāra sēdē ZZS un “Saskaņas” deputāti: Irēna Kausiniece, Dace Riņķe, Jānis Lediņš, Anita Adijāne, Gatis Truksnis, Rita Sproģe, Elizabete Krivcova, Ņikita Ņikiforovs, Larisa Loskutova nolēma uzsākt  lokālplānojumu, kas paredz 234 410 m2 lielas  meža teritorijas apbūvi ar savrupmājām. Jūrmalā netrūkst piedāvājumu  iegādāties dzīvokļus un savrupmājas. Tāpēc šī meža iznīcināšana viennozīmīgi nav sabiedrības interesēs. Maldinoša ir arī informācija par to, ka šī teritorija ir daļēji degradēta. Tāpēc aicinām padomāt par minēto deputātu balsošanas motīviem.

Šo zemesgabalu Vārnukrogs 1801, Jūrmalā, kadastra Nr. 1300 001 1801, kas ir dabas pamatnes teritorija,  SIA “Mežakrasts” 2013. gadā par 117 000 EUR iegādājās no Rīgas domes SIA “Rīgas meži”.

Godātie jūrmalnieki, domubiedri un draugi!

Detaļas

Aicinām uz tikšanos ar Jūrmalas domē ievēlētajiem deputātiem Dagmāru Beitneri –Le Gallu, Uldi Kronblūmu un Arni Ābelīti sestdien, 1. jūlijā, plkst. 10:00 Jūrmalas pilsētas muzejā, Tirgoņu ielā 29. Mēs vēlamies pateikt paldies visiem mūsu atbalstītājiem, jo ar visu jūsu atbalstu esam ievēlēti Jūrmalas pilsētas domē. Tas nav mūsu sadarbības noslēgums, bet gan aktīvs sākums, jo vēlamies būt kontaktā ar jums visiem,  ne tikai lai jūs informētu par mūsu darbu  domē; mēs vēlamies būt atklātā dialogā ar līdzpilsoņiem, lai labāk realizētu mūsu kopīgo nodomu – godīgu un atklātu pilsētas pārvaldību. Vēlamies vairāk iesaistīt visus, kuriem rūp Jūrmalas pilsētas harmoniska attīstība, vides un dabas aizsardzība. Demokrātiska sabiedrība veidojas no aktīvas pilsoņu kopīgas rīcības, tāpēc  mums nepieciešams jūsu atbalsts un padoms.

 

Jūlija Krūmiņa ģimenes viesnīca jau oficiāli pārtop par daudzdzīvokļu māju.

Detaļas

Šobrīd Jūrmalas pilsētas būvvaldē tiek kārtotas formalitātes, lai Jūlija Krūmiņa ģimenes viesnīcas komplekss Turaidas ielā 17 nu jau oficiāli kļūtu par kārtējo daudzstāvu daudzdzīvokļu māju. Īpašniekiem tas gadā nodrošinās par 40 000 EUR mazākas nekustamā īpašuma nodokļa iemaksas pilsētas budžetā. Protams, deputātu solītos tūristus un darba vietas jūrmalniekiem neredzēt. Tas kļuva iespējams pēc Jūrmalas domes 2016. gada 24.marta lēmuma par teritorijas plāna grozījumu apstiprināšanu. Tos atbalstīja Saskaņas, ZZS un Vienotības deputāti, kuriem tas šķita tik ļoti  nepieciešams pilsētas attīstībai, ka vairāku tūkstošu iedzīvotāju iebildumi nelīdzēja. “Kas, labi iesākts, esot jāturpina” varam izlasīt ZZS priekšvēlēšanu aģitācijā. Acīmredzot šādā veidā nākotnē paredzēts rīkoties ar vairākiem desmitiem viltus viesnīcu, kas uzbūvētas ar domes atbalstu.

Aicinām piedalīties un izteikt savu viedokli krasta kāpu aizsargjoslas teritorijas Bulduri 1607 detālplānojuma publiskajā apspriešanā.

Detaļas

Publiskā apspriešana notiks 25. janvārī plkst.16.00 Edinburgas ielā 75, 30. Kabinetā. Iebildumus rakstveidā var izteikt līdz 3. februārim: 

1) iesniegt Jūrmalas domes Pilsētplānošanas nodaļā, Edinburgas ielā 75

2) lai iesniegtu internetā, spied uz: iesniegt internetā

Šo 6 961 m2 dabas teritoriju, kuru īpašniece ir iznomājusi no valsts, ir paredzēts apbūvēt ar 3.5 stāvu ( 15 m ) mājām. Kārtējais “ kūrorta objekts” , kurš, iespējams, būs kārtējā daudzdzīvokļu māja. Jūrmalas dome 2011.gadā noraidīja apbūves priekšlikumu: “Zemes vienība atrodas vienā no viengabalainajām dabas teritorijām krasta kāpu aizsargjoslā. Tai ir sabiedriski nozīmīga ekoloģiska, rekreatīva un estētiska nozīme. Tās sadrumstalotība nav pieļaujama. Teritorija noteikta kā Dabas teritorija.” Taču pēdējā brīdī bez publiskās apspriešanas pēkšņi mainīja viedokli,  paredzot apbūvi. 2015.gadā zemes nomniece izzāģēja daļu kokus un krūmus teritorijā, cenšoties samazināt meža zemes platību. Zīmīgi, ka nu jau  bijušais Jūrmalas mērs Gatis Truksnis 2016.gada 24.marta domes sēdē, attaisnojot viesnīcu un viesu namu funkcijas maiņu uz dzīvokļiem teritorijas plānojumā sacīja: “(..) mums ir par daudz viesnīcu numuru. Pēc dažādiem uzskaitījumiem mums ir 3500 – 4000 gultasvietu”

 

Jūrmalas aizsardzības biedrība ir iesniegusi pieteikumu Satversmes tiesā par Jūrmalas teritorijas plānojumu.

Detaļas

20016. gada 5. oktobrī Jūrmalas aizsardzības biedrība un vairākas privātpersonas iesniedza Latvijas republikas Satversmes tiesā prasību atzīt 2016. gada 24. martā pieņemtos Jūrmalas teritorijas plānojuma grozījumus vairākās teritorijās par spēkā  neesošiem. Satversmes tiesa ir pēdējā instance, kas var atcelt Jūrmalas domes pieņemto lēmumu, jo mūsu un daudzu iedzīvotāju vēršanās Vides aizsardzības un reģionālās aizsardzības ministrijā nedeva rezultātu.

Biedrība joprojām iebilst pret unikālās Lielupes grīvas dabas ainavas izkropļošanu ar 42 metru (12 stāvu) augstām ēkām, kāpu apbūvi, tostarp Karginu ģimenes īpašumā Bulduros, apbūvi pilsētas mežos, daudzdzīvokļu ēku celtniecību tieši blakus arhitektūras piemineklim Dzintaru koncertzālei, kā arī tikko uzceltas J. Krūmiņa ģimenei piederošas viesnīcas Dzintaros pārveidošanu par daudzdzīvokļu namiem, laupot jūrmalniekiem solītās darba vietas un samazinot to īpašniekiem iemaksājamos nodokļus pilsētas budžetā par 40 000 euro gadā. Mums ir dziļa pārliecība, ka šīs un citas izmaiņas nav sabiedrības interesēs un nonāk pretrunā pat ar pašas Jūrmalas domes pieņemto Attīstības stratēģiju.

Aicinām jūrmalniekus pievienoties mūsu iesniegumam Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram !

Detaļas

Jūrmalas domes deputāti 24. martā apstiprināja Jūrmalas teritorijas plānojuma grozījumus, kuros netika ņemts vērā neviens no biedrības iesniegtajiem un vairāk nekā 2500 iedzīvotāju atbalstītajiem iebildumiem. Atbilstoši Teritorijas plānošanas likuma 27. pantam biedrība gatavo iesniegumu VARAM ministram Kasparam Gerhardam, kurā lūgs atcelt plāna grozījumus daļā teritorijas. 

Mēs aicinām jūrmalniekus ar saviem parakstiem pievienoties mūsu iesniegumam VARAM pret teritorijas plānojumu par šādiem iebildumiem:

1) apbūves augstuma palielināšanu līdz 42 m (12 stāvi) Lielupes grīvā Lašu ielā 31 un Lašu ielā 34, Jūras ielā 23/25 un Jūras ielā 41/45;

2) dabas teritoriju apbūvi kāpās 4. līnijā 1A un 17. līnijā 1A un Lielupes salā Buļluciems 2301,

3) dabas teritoriju apbūvi pašvaldības mežos – Dzintari 2103 un Dzintari 2405 (Meža prospekts), Buļluciems 1724 (Vikingu prospekts), Dzintari 4020 (Rīgas iela),

4) viesu izmitināšanas objektu celtniecību Dubultu laukumā Pils ielā 1,

5) daudzstāvu daudzdzīvokļu ēku celtniecību Smiltenes ielā 1 (blakus Dzintaru koncertzālei) un Pilsoņu ielā  14/16 (Jomas ielas stūris),

6) viesnīcas kompleksa pārveidošanu par daudzstāvu daudzdzīvokļu ēkām Turaidas ielā 17.

Jūrmalnieki nepadosies !

Detaļas

Jūrmalas domes deputāti 24. martā apstiprināja Jūrmalas teritorijas plāna grozījumus. Jūrmalas aizsardzības biedrība šobrīd gatavo argumentētu iesniegumu Vides un reģionālās attīstības ministram un lūgs atcelt plāna grozījumus daļā,  kas skar biedrības iepriekš iesniegtos iebildumus. Turklāt mūsu mērķis ir, lai informācija par  katra deputātu balsojumu nonāktu līdz ikvienam jūrmalniekam. Periodiski līdz pat nākamajām pašvaldību vēlēšanām veidosim informatīvas kampaņas tieši apbūvei paredzētajās dabas pamatnēs, lai iedzīvotāji varētu izvērtēt vai šādu “attīstību” tie vēlēsies arī nākamos 4 gadus.

Lēmumu neatbalstīja deputāti Arnis Ābelītis, Mārtiņš Stulpiņš ( Tev Jūrmalai ) un Gunta Liepiņa  ( NA). Par viņu izpratni un iedziļināšanos vairāk kā 1000 jūrmalnieku vēl 1000 pilsētas viesu konstruktīvos iebildumos varam izteikt visdziļāko pateicību. Savukārt pilsētas mēra Gata Trukšņa komanda Jānis Lediņš, Irēna Kausiniece, Rita Sproģe, Anita Adijāne, Ligita Maziņa, Dace Rinķe (visi ZZS ) , Larisa Loskutova, Boriss Doņnikovs, Karīna Siņkeviča (“Saskaņa”) un Juris Visockis ( Vienotība ) bija nepielūdzami. 

Aicinām uz piketu 24. martā plkst. 10:30 pie Jūrmalas pilsētas domes !

Detaļas

Jūrmalas dome 24. martā plkst. 11:00 ir izsludinājusi ārkārtas sēdi, lai apstiprinātu Jūrmalas teritorijas plānojuma grozījumus. Diemžēl noraidīti ir visi iebildumi par kuriem parakstījās vairāk kā tūkstotis jūrmalnieku un vēl tūkstotis pilsētas viesu.

UZMANĪBU! ATCELTA SAKARĀ AR AVĀRIJU KULTŪRAS NAMĀ!

Detaļas

Tikšanās ar iedzīvotājiem par namu apsaimniekošanas jautājumiem 13. februārī plkst. 12:00 Kauguru kultūras namā Raiņa ielā 110

Pēdējā laikā Jūrmalas aizsardzības biedrība ir saņēmusi daudz jautājumu par dzīvojamo māju pārvaldīšanu un apsaimniekošanu. Ko darīt, ja namu apsaimniekotājs paziņo par apsaimniekošanas maksas paaugstināšanu? Kā nodrošināt, ka apsaimniekotājs veic darbus par ekonomiski pamatotām cenām? Kāda ir situācija ar atbalstu māju siltināšanā? Uz šiem un daudziem citiem jautājumiem, kurus varēs uzdot arī iedzīvotāji, atbildes lūdzām sniegt Latvijas Namu Pārvaldītāju un Apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētāju Ģirtu Beikmani un valdes locekli Juri Vidži.

Jautājumus variet sūtīt uz e-pastu Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.. Centīsimies atbildēt uz tiem tikšanās laikā vai pēc tam rakstiski.

Paldies visiem iniciatīvas “Glābsim Jūrmalas dabas un kultūrvides vērtības” atbalstītājiem!

Detaļas

Vissirsnīgākais paldies tiem vairāk kā 2000 iedzīvotāju, kuri parakstījās par mūsu iniciatīvu portālā ManaBalss vai uz sagatavotājām parakstu lapām. Jūsu balsis portāls ManaBalss ir nodevis Jūrmalas pilsētas domei Teritorijas plānojuma sabiedriskās apspriešanas rezultātu apkopošanai. Taču iniciatīvas parakstīšana portālā (Spied ManaBalss) nav slēgta. Mēs noteikti nodosim klāt pienākušās balsis deputātiem pirms izšķirošā balsojuma.

 

 Mums jāattaisno jūsu uzticība, lai pierādītu, ka ar aktīvu līdzdalību var panākt sabiedrības interešu ievērošanu. Mēs publiski runāsim ar katru no 15 Jūrmalas domes deputātiem, kuru balsojums izšķirs daudzu teritoriju likteni un centīsimies panākt, lai kolektīvā bezatbildība kļūtu par katra personīgo atbildību. Tas var likt padomāt vismaz daļai deputātu, vai šī reize nav tā, kad vairs nevajadzētu klausīt norādījumiem, lai saglabātu ierasto komfortu. Mums šķiet, ka ir svarīgi panākt, lai katrs jūrmalnieks un Latvijas iedzīvotājs zinātu (un galvenais - nekad neaizmirstu) katra deputāta un tā pārstāvētās partijas lēmumu.

Aicinām portālā ManaBalss atbalstīt Jūrmalas aizsardzības biedrības iebildumus Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma grozījumu pilnveidotajai redakcijai

Detaļas

JAB ir nosūtījusi Jūrmalas pilsētas domei elektroniski parakstītu vēstuli Nr. 1/2016 “Par iebildumiem Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma grozījumu pilnveidotajai redakcijai“  ar pielikumu, kurā minēti mūsu iebildumi par plānotajām izmaiņām 14 teritorijās. Minētos dokumentus jūs varat atrast šī raksta pielikumā. 

Ja atbalstāt mūsu iebildumus, tad jums ir iespēja:

1) No 18. līdz 27. janvārim portālā ManaBalss parakstīties par mūsu iniciatīvu “Glābsim Jūrmalas dabas un kultūrvides vērtības” ( spied ManaBalss ) ;

2) Izdrukāt un aizpildīt šī raksta pielikumā atrodamo parakstu lapu. To var nodot katru dienu līdz 2016. gada 26. janvārim no plkst. 12:00 -22:00 Jūrmalā, Jomas 64a („Alus krodziņš”) vai Jūrmalas domes klientu apkalpošanas centros to darba laikos.

Aicinām atbalstīt Jūrmalas aizsardzības biedrības iebildumus Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma grozījumu pirmajai redakcijai

Detaļas

JAB ir nosūtījusi Jūrmalas pilsētas domei elektroniski parakstītu vēstuli Nr. 17/2015 “Par iebildumiem Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma grozījumu pirmajai redakcijai“ ar pielikumu, kurā minēti mūsu iebildumi par plānotajām izmaiņām 15 teritorijās. Minētos dokumentus jūs varat atrast šī raksta pielikumā. Diemžēl kārtējo reizi iedzīvotājiem netika sniegta informācija vienkāršā un saprotamā veidā, ko esam lūguši jau trešajā plānošanā kopš 2007. gada. Plānā paredzēto grozījumu izpētei ir dots nesamērīgi maz laika, jo jaunie plānošanas dokumenti ir grūti izprotami, brīžiem pat pretrunīgi. Tāpēc mēs turpinām analizēt priekšlikumus par apbūvi Rīgas jūras līča piekrastes kāpu zonā, Lielupes grīvā, jaunu ceļu cauri “Raga kāpai” u.c.. Analizējam arī pašus plānošanas dokumentus.

Ja atbalstāt mūsu šī brīža iebildumus, tad jums ir iespēja:

Atbalstīsim ar savu parakstu jūrmalniekus prasībā par sabiedrības iesaistīšanu Jūrmalas zīmola izvērtēšanā

Detaļas

Jūrmalas aizsardzības biedrība aicina atbalstīt Jūrmalas iedzīvotāju prasību Jūrmalas domei atcelt tās 2015. gada 7. maija lēmumu Nr. 187 Par „Jūrmalas pilsētas zīmola attīstības stratēģija 2015.-2018.gadam” apstiprināšanu. Iedzīvotāji uzskata, ka publiskā diskusijā ir jāizvērtē Jūrmalas zīmola maiņas nepieciešamība un tā iespējamie varianti. Diemžēl Jūrmalas dome lēmumu tik būtiskā jautājumā ir pieņēmusi neapspriežoties ar iedzīvotājiem.

Šo iniciatīvu jūs variet atbalstīt ar savu, draugu un kaimiņu  parakstiem pievienotajās parakstu lapās. Tās variet līdz 22. jūnijam nodot:

1)       Kafejnīcā „ Kūriņš” , Kauguri. Katru dienu no 12:00 – 22:00.  Tur ir iespēja arī parakstīties;

2)      „ Alus krodziņā” , Jomas 64a. Katru dienu no 12:00-22:00;

3)        Nosūtīt pa pastu uz adresi: „ Jūrmalas aizsardzības biedrība” , a/k 32 , Jūrmala, LV 2015

 

 

         parakstu lapa

AS „Augstsprieguma tīkls” piekrīt sadarboties elektropārvades līnijas „Kurzemes loks” 3. posma būvniecības procesā

Detaļas

Pēc Jūrmalas aizsardzības biedrības (JAB) iniciatīvas notika tikšanās ar elektropārvades līnijas „Kurzemes loks” projekta īstenotājiem AS „Augstsprieguma tīkls”. Pēdējā laikā publiskajā telpā tika izskanējuši daudzi minējumi par šī projekta ietekmi uz Jūrmalas pilsētu, konkrētāk, Ķemeru nacionālo parku. Iepriekš iepazīstoties ar visu pieejamo informāciju, tiekoties ar ekspertiem un uzklausot projekta īstenotāju pārstāvjus, biedrībai nav šaubu par paša projekta lietderību, trases izvēli kā ekonomiskāko un vidi saudzējošu, ja to vērtējam valsts mērogā. Mūsu viedoklis ir, ka,  stingri ievērojot Dabas aizsardzības pārvaldes un citu institūciju norādījumus, nākotnē netiks apdraudētas sulfīdus saturošās pazemes ūdeņu atradnes un ietekme uz vidi tiks maksimāli samazināta. Tomēr JAB ir svarīgi, ka vēl tehniskā projekta izstrādes procesā un pašā būvniecības procesā tiek izdarīts viss iespējamais, lai ievērotu sabiedrības intereses gan attiecībā uz līnijas ietekmi uz pilsētas ainavu, būvniecības kultūras ievērošanu un dažādu risku samazināšanu. Par sadarbības formu, kas ļautu JAB sekot visiem projekta īstenošanas procesa etapiem, informēt un iesaistīt pārējo sabiedrību, vēl tiks spriests.