Jūrmalas aizsardzības biedrība, Rīgas Apkaimju alianse, biedrība “Jelgavas attīstībai”, Zemgales nevalstisko organizāciju atbalsta centrs, Koalīcija dabas un kultūras mantojuma aizsardzībai un Torņakalna attīstības biedrība ir nosūtījušas Ministru prezidentam vēstuli, kurā lūgts apsvērt un iekļaut normatīvajos aktos regulējumus, kas veicinātu taisnīga un demokrātiska procesa nodrošināšanu pašvaldību vēlēšanās:
1. Atcelt jebkurus ierobežojumus vēlētāju apvienību dalībai pašvaldību vēlēšanās;
2. Nodrošināt vienādus priekšvēlēšanu izdevumu ierobežojumus katram iesniegtajam kandidātu sarakstam vienā pašvaldībā.
Jūrmalas aizsardzības biedrības aptaujā pirms 2018. gada Saeimas vēlēšanām šādu regulējumu ieviešanu atbalstīja Attīstībai/PAR, Progresīvie, Latvijas Reģionu apvienība un No Sirds Latvijai. To neatbalstīja Jaunā vienotība un Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”, bet no pārējām partijām viedokli iegūt neizdevās.
Valdība 2019.gada 8.oktobrī vienojusies nākamgad politisko partiju finansēšanai atvēlēt 4,5 miljonus eiro līdzšinējo aptuveni 600 tūkstošu eiro vietā. Priekšlikums paredz piešķirt valsts finansējumu partijām, kas iekļuvušas Saeimā, mazāku finansējumu partijām, kas pārvarējušas 2% barjeru Saeimas vēlēšanās, kā arī piemaksu par iegūtajām balsīm pašvaldību un Eiropas parlamenta vēlēšanās.
Mēs piekrītam, ka valsts finansējuma palielināšana partijām, īstenojot to atbilstoši ekspertu rekomendācijām un vienlaikus neradot pārlieku lielu nevienlīdzību starp partijām, ir nozīmīgs solis pastāvošā demokrātijas trūkuma novēršanā un mazinās politisko partiju atkarību no privātajiem sponsoriem. Tomēr mūsu ieskatā šis ilgstošais demokrātijas un vienlīdzības trūkums nekavējoties būtu jānovērš arī attiecībā uz pašvaldību vēlēšanām. It sevišķi tāpēc, ka partiju pašattīrīšanās process būs ilgstošs un Saeimas partiju priekšrocības pašvaldību vēlēšanās pieaugs saistībā ar valsts finansējuma palielināšanos.
1. Vēlētāju apvienību dalība pašvaldību vēlēšanās
Republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanu likuma 15. panta pirmajā daļā ir noteikts ierobežojums, kurš šobrīd neļauj vēlētāju apvienībām iesniegt deputātu kandidātu sarakstus Republikas pilsētās un novados, kuros iedzīvotāju skaits vēlēšanu izsludināšanas dienā ir lielāks par 5000. Administratīvi teritoriālās reformas rezultātā visās pašvaldības iedzīvotāju skaits pārsniegs 5000. Tātad, ja netiks veikti grozījumi šajā likumā, vēlētāju apvienības beigs pastāvēt, kas mūsuprāt nebūtu pieļaujams.
Atbilstoši pašvaldības principam vietējās pašvaldības ievēlēšana ir balstīta idejā, ka vietējā sabiedrība pati risina savas problēmas un regulē vietējo dzīvi, tostarp, ievēlot savus pārstāvjus pašvaldībās. Ja pašvaldībās ievēlēto pārstāvju lēmumi var būt atkarīgi no nacionālā līmenī pieņemtiem politiskās partijas lēmumiem, tad šāda sistēma nonāk pretrunā ar vietējās pašvaldības iedzīvotāju interesēm un līdz ar to arī ar pašvaldību autonomijas principu. Tieši šī iemesla dēļ vietējo pašvaldību vēlēšanu sistēmai būtu jānodrošina aktīvām vietējo iedzīvotāju grupām, kuriem ir kopīgas intereses vietējo problēmjautājumu risināšanā, iespēju kandidēt vēlēšanās tādā pašā apmērā kā politiskajām partijām.
Pašvaldību vēlēšanu rezultāti pierāda, ka iedzīvotāji vairāk uzticas tieši vēlētāju apvienību izvirzītiem kandidātiem. Pēdējās divās pašvaldību vēlēšanās novados, kur varēja piedalīties vēlētāju apvienības, vairāk kā 80% deputātu ievēlēti tieši no vēlētāju apvienībām. Līdz ar to nav saskatāma nepieciešamība turpmāk liegt pašvaldību iedzīvotājiem veidot vēlētāju apvienības vietējās pašvaldības vēlēšanās. Turklāt partijas pēc savas būtības ir ideoloģiski veidojumi, bet pašvaldības pārsvarā risina vietēja rakstura saimnieciskus jautājumus. Tādējādi jebkuram pilsonim būtu iespēja gan iesaistīties politiskajā partijā nacionālā līmenī, gan kandidēt savas pašvaldības vēlēšanās ar vēlētāju apvienības starpniecību.
Arī citu demokrātisku Eiropas valstu pieredze liecina, ka noteiktais ierobežojums nav nepieciešams demokrātiskā sabiedrībā. Vēlētāju apvienībām nav šādu ierobežojumu pašvaldību vēlēšanās lielākā daļā Eiropas valstu. Arī Igaunijā un Lietuvā, kuras kā piemērs vairākkārt minētas valsts finansējuma palielināšanai partijām. Atsevišķās valstīs tās var piedalīties pat parlamenta vēlēšanās.
2. Vienāds priekšvēlēšanu izdevumu ierobežojums vienā pašvaldībā
Politisko organizāciju (partiju) finansēšanas likums šobrīd ierobežo tikai kopējo priekšvēlēšanu aģitācijai pieļaujamo summu. Proti, ja partija iesniedz kandidātu sarakstus vairākās pašvaldībās, tas neliedz šai partijai lauvas tiesu finansējuma iztērēt tikai vienā pašvaldībā. Šāda situācija rada acīmredzamu nevienlīdzību ar partijām vai vēlētāju apvienībām, kas piedalās vēlēšanās tikai vienā pašvaldībā. Proti, lielās partijas var tērēt lielus līdzekļus vienā pašvaldībā, bet vietējās partijas un vēlētāju apvienības ierobežo vienā pašvaldībā pieļaujamais priekšvēlēšanu izdevumu apmērs. Tas ir īpaši būtiski apstākļos, kad lielajām partijām tiek vairākkārt palielināts valsts budžeta finansējums.