Pēc Jūrmalas aizsardzības biedrības (JAB) pasūtījuma SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” veica ēkas Salacas ielā 4, Jūrmalā, kas saukta par „Pēperkoka namiņu”, arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju. Inventarizācijas materiāla sējumu JAB iesniedza Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldei, jo īpašnieks JAB joprojām nav zināms. Ēka ir vietējas nozīmes kultūras piemineklis „Dzejnieku Raiņa un Aspazijas vasarnīca” (valsts aizsardzības numurs 9283). Šo ēku Jūrmalas pilsētas dome nesen pārdeva izsolē un pirms tam atteicās no piedāvājuma to atjaunot par JAB līdzekļiem un atstāt pašvaldības īpašumā. Tā arī atteicās pirms pārdošanas ēkai noteikt vietējās nozīmes kultūras pieminekļa statusu, ko pēc biedrības lūguma un iesniegtajiem materiāliem noteica Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde.

Arhitektoniski mākslinieciskā inventarizācija ir nepieciešama, lai fiksētu aizsargājama kultūras pieminekļa autentiskās vērtības, kas ir saglabājamas un kuru nomaiņa vai aizstāšana ar jaundarinājumiem nebūtu pieļaujama. Diemžēl, bet Jūrmalā ļoti bieži negodprātīgi īpašnieki kultūras mantojumu noved līdz grausta stāvoklim un bez atbilstoša izpētes materiāla panāk, ka ēkas saglabāšanai un atjaunošanai vairs nav pietiekamu argumentu. Konkrētajā gadījumā tas tagad vairs nebūtu iespējams.

JAB nav informācijas par ēkas īpašnieku, taču Jūrmalas dome ir paziņojusi, ka pircējs īpašumu iegādājies, iedvesmojoties no Valda Gavara ģimenes piemēra, restaurējot ēku Poruka prospektā 61. Tā nodoms ir bijis nodrošināt kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un ļaut namiņam Salacas ielā 4 atdzimt jaunā kvalitātē. Pagaidām gan jaunais īpašnieks nav novērsis ēkas tālāku bojāšanos un joprojām ēkas jumtā ir iespaidīgs caurums, kuru Jūrmalas dome daudzu gadu garumā nesaprotamu iemeslu dēļ nevēlējās aiztaisīt.

JAB ir gatava īpašniekam sniegt maksimāli iespējamu palīdzību, kas ir pierādījies jau ar minētās arhitektoniski mākslinieciskās inventarizācijas pasūtīšanu un finansēšanu. Meklēsim iespēju uzzināt, kas ir ēkas īpašnieks un ar viņu pārrunāt sadarbības iespējas, lai “Pēperkoka namiņu” saglabātu tā autentiskajā veidolā un ar iespēju palikt tam kā plašākai sabiedrībai pieejamam apskates objektam.