Jūrmalas Aizsardzības biedrība triju gadu pastāvēšanās laikā iesaistījusies vairāku pilsētai svarīgu jautājumu risināšanā, kas nozīmīgi gan kūrortpilsētas attīstībai, gan tās iedzīvotājiem. JAB aktīvi darbojas Jūrmalas Attīstības plāna izstrādē, piedalās vairāku nozīmīgu likumprojektu, piemēram, Aizsargjoslu likuma, pilnveidošanā. Sākti vairāki tiesvedības procesi pret nelikumīgu būvniecību, tai skaitā kāpu zonā un aplūstošajās teritorijās, tiek aizstāvētas iedzīvotāju tiesības piedalīties viņiem svarīgu pašvaldības lēmumu pieņemšanā u.c.

Cīņa pret kāpu apbūvi un bīstamajiem grozījumiem Aizsargjoslu likumā

Lai nepieļautu apbūves palielināšanos krasta kāpu aizsargjoslā, kas ir Jūrmalas lielākā un aizsargājamākā vērtība, JAB, sadarbībā ar nodibinājumu "Pasaules Dabas Fonds" un biedrībām "Mūsu Baldone", "Par laikmetīgu un sakārtotu kultūrvidi Ikšķilē", "Partnerība laukiem un jūrai" un "Zemes draugi" aktīvi piedalās Aizsargjoslu likuma grozījumu izstrādē, kas top Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas darba grupā. Grozījumus neatbalsta, un to izstrādē JAB lielu atbalstu sniedz arī Saeimas deputāte, bijusī Satversmes tiesas tiesnese Ilma Čepāne, kurai ir liela pieredze būvniecības un teritoriju plānošanas jautājumos.

Bīstamie un apšaubāmie priekšlikumi Aizsargjoslu likuma izmaiņām, kuru autori pārsvarā ir Saeimas deputāts Kārlis Leiškalns (Tautas partija) un Ivars Godmanis (LPP/LC), paredz krasta kāpu aizsargjoslas platuma noteikšanu atstāt pašvaldību ziņā, mīkstināt zemes atsavināšanas un būvniecības nosacījumus krasta kāpu aizsargjoslā, un pieļaut neierobežotu māju rekonstrukcijas, renovācijas vai restaurācijas apjomu. Tā rezultātā būtiski tiks paplašināts apbūves blīvums kāpu zonā, kas palielinās slodzi uz trauslo piekrastes teritoriju un apdraudēs unikālās dabas vērtības, kā arī iedzīvotāju iespējas brīvi piekļūt jūrai. Tāpēc JAB ir kategoriski pret šādām likuma izmaiņām, kuras kārtējo reizi liek domāt, ka iesniegtie grozījumi tiek īstenoti nevis iedzīvotāju, bet šauras biznesa vai politiskas kliķes interesēs. Tā ir atsevišķu kāpu zemes nomnieku, īpašnieku vai uzņēmēju interešu lobēšanu, kuriem zemes atsavināšanas un būvniecības nosacījumu maiņa ļautu par lētu naudu daudz vieglāk un lētāk kāpu zemi privatizēt un apbūvēt. Iespējams, vienīgais izņēmums varētu tikt pieļauts attiecībā uz nelielajām ēkām, piemēram, vēsturiski kāpu zonā būvētajām zvejnieku mājām, ļaujot palielināt apbūves blīvumu ēku paplašināšanai, kas būti nozīmīgi Jūrmalciema un Kaugurciema iedzīvotājiem.

Jācer, ka 100 sabiedrības priekšstāvji parlamentā sadzirdēs JAB protestus, un mūsu iniciatīvas kalpos ne tikai Jūrmalas, bet arī citu piejūras pašvaldību kāpu zonas aizsardzībai.

Par referendumu rīkošanu arī pašvaldībās

Tieši JAB iniciatīvas rezultātā Saeima ir uzdevusi Ministru kabinetam izstrādāt likumprojektu, kas veicinās tiešo demokrātiju arī pašvaldību līmenī. Šobrīd pie jaunā likumprojekta strādā Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija. Likuma mērķis ir panākt, lai arī pašvaldību līmenī par svarīgiem jautājumiem iedzīvotājiem tiktu dota iespēja viedokli paust referendumos. Ar ierosinājumu atbalstīt šāda likuma tapšanu JAB vērsās pie iepriekšējās Valsts prezidentes Vairas Vīķes -Freibergas, gūstot atbalstu. Ja likums taps tāds, kā iecerēts, tas kļūs par vēl vienu labu darbu ne tikai Jūrmalas, bet arī citu Latvijas pašvaldību interesēs, jo veicinās sabiedrības līdzdalību savas dzīves uzlabošanā.

Cīņa pret kāpu nožogošanu

JAB modri seko arī tam, lai netiktu pieļauti pārkāpumi būvniecībā, kas nodara kaitējumu dabai un kultūrvēsturiskajai videi. 2007.gadā Administratīvā rajona tiesā tika iesniegta Jūrmalas Aizsardzības biedrības prasība apturēt būvniecības darbus jaunizveidotajā privātparkā Bulduros, krasta kāpu aizsargjoslā starp 2. un 5.līniju. JAB iebilst pret Jūrmalas domes izdoto administratīvo aktu atļaut 3,7 hektāru lielajā teritorijā ap "Parex bankas" bijušā prezidenta Valērija Kargina "Villu Adlera" izveidot nožogotu parku, kas iedzīvotājiem būs pieejams tikai dienas laikā, bet naktīs tiks slēgts. Biedrība uzskata, ka Jūrmalas pilsētas dome šinī gadījumā ir klaji pārkāpusi virkni normatīvo aktu, un krasta kāpu nožogošana ir pretrunā ar sabiedrības un vides aizsardzības interesēm. Žogs, kas faktiski kalpos privātīpašuma norobežošanai, reāli ierobežos cilvēku tiesības brīvi pārvietoties valstij piederošā īpašumā un jebkurā diennakts laikā piekļūt jūrai. Turklāt 1,8 metrus augstais metāla žogs uz betona pamatiem ierīkots Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā, trauslajā dabas pamatnes teritorijā, postot zemsedzi un priežu saknes, kas ir nepieļaujami.

Kaut gan Administratīvā tiesa pieņēma lēmumu, ka Jūrmalas pilsētas Būvvalde par žoga būvniecību izsniegta prettiesiski, diemžēl Latvijas tiesu sistēmas pārslodzes dēļ lietas izskatīšana virzās ļoti lēni. Nākamā tiesas sēde noteikta 2009. gada oktobrī.

Priekšlikumi jaunajam Jūrmalas Attīstības plānam

Viens no JAB mērķiem ir veicināt pilsētas līdzsvarotu attīstību, nodrošinot kultūrvēsturiskās vides, dabas resursu un iedzīvotāju interešu ievērošanu. Tāpēc JAB redzeslokā kopš tā dibināšanas pirmsākumiem ir pilsētas Attīstības plāna pilnveidošana. 2007.gadā tika izcīnīta smaga cīņa ar Jūrmalas domi, panākot plašu pilsētas zaļo teritoriju jeb dabas pamatņu pasargāšanu no apbūves. Patlaban JAB iesaistījusies jaunā Jūrmalas Attīstības plāna redakcijas izstrādē, iesniedzot virkni priekšlikumu pilsētas teritoriju attīstībai. Jūrmalas dome plāna izstrādāšanai pieaicināja uzņēmumu Grupa-93, kuru JAB ir iepazīstinājusi ar Jūrmalas problemātiskajām teritorijām, kuru attīstībai jāmeklē līdzsvarots risinājums, kā arī kultūrvēsturiskajām teritorijām, kuras būtu nepieciešams saglabāt kā Jūrmalas vērtību. Plāna pirmajai redakcijai jau notikusi sabiedriskā apspriešana. JAB plāna izstrādes gaitā strikti pastāv uz to, ka pilsētas attīstības plānošana nav iespējama bez pilsētas Ekonomiskās attīstības stratēģijas izstrādes, iezīmējot atbalstāmos, tieši Jūrmalai kā kūrortpilsētai nepieciešamos attīstības virzienus. Tas ir svarīgi, lai pilsēta neattīstītos stihiski, tāpēc pilsētas domei šāda stratēģija jāizstrādā. Kaut gan Jūrmalas domes vadība uzskata, ka Ekonomiskās attīstības stratēģija ir izstrādāta jau 2005.gadā, JAB uzsver, ka šim dokumentam ir tikai formāla nozīme, jo to veido vien novecojusi statistika bez analīzes un rīcības programmām.

Līdz šim iedzīvotāji nav pārāk aktīvi iesaistījušies jaunā Attīstības plāna izstrādē. Tāpēc JAB aicina jūrmalniekus sasparoties un paust savu viedokli. Tikai aktīva līdzdalība nodrošinās pilsētnieku interesēm atbilstoša plāna izstrādi, ko, visticamāk, jau apstiprinās nākamais Jūrmalas domes sasaukums. Tāpēc, domājot par pilsētas nākotni, būtiska ir arī iedzīvotāju aktīva piedalīšanās gaidāmajās pašvaldību vēlēšanās šā gada 6.jūnijā. Tikai tad, ja tiks ievēlēta godīga dome, kurai patiesi rūp Jūrmala un tās cilvēki, ja domnieki strādās godprātīgi un nesavtīgi, pilsētas interesēs, nevis sava labuma apmierināšanai, dzīvosim sakārtotās pilsētā, kur labi jūtas gan iedzīvotāji, gan kūrortu viesi, gan uzņēmēji.

Cīņa pret applūstošo teritoriju apbūvi

JAB, pārstāvot iedzīvotāju intereses, uzsākusi vairākus tiesvedības procesus pret pilsētas applūstošo teritoriju apbūvi, piemēram, Turaidas ielā 114, J.Pliekšāna ielā 103 u.c., kur jau panākta būvatļaujas apturēšana. Applūstošo teritoriju apbūve ir bīstama tendence, ko nedrīkst pieļaut, jo pasliktinās apkārtējo māju iemītnieku dzīves kvalitāte, pazeminās īpašumu vērtība, turklāt pastāv risks, ka cilvēki par appludinātajiem mājokļiem no pilsētas nākotnē prasīs kompensāciju, tukšojot pašvaldības budžetu. Viena šāda ēka Lielupes pļavās, Turaidas ielā 110, jau ir uzbūvēta.

Cīņa pret teritoriju pārpurvošanos

Svarīgs jautājums, kam Jūrmalas dome līdz šim nav pievērsusi pienācīgu uzmanību, un ko mēģina atrisināt JAB, ir meliorācijas sistēmas notekgrāvju netraucētas darbības nodrošināšana. Vairākās pilsētas teritorijās vecie meliorācijas grāvji netiek pienācīgi tīrīti, vai arī tie ir nelikumīgi aizbērti vai likvidēti, kā rezultātā Jūrmalas zemes daudzviet pārpurvojas, pasliktinās iedzīvotāju dzīves kvalitāte, krītas īpašumu vērtība. Tāpēc viena no JAB prasībām jaunā Attīstības plāna izstrādes ietvaros ir nodrošināt drenāžas sistēmas funkcionēšanu.

Uzmanām pilsētas īpašumu apsaimniekošanu

JAB pārstāvji regulāri piedalās Jūrmalas domes sēdēs, sekojot visu būtiskāko lēmumu pieņemšanai. Bažas rada fakts, ka pilsētas budžeta papildināšanai pēdējā laikā Jūrmalas dome sākusi pēdējo pašvaldības rīcībā esošo īpašumu izpārdošanu par lētu naudu, kas nākotnē var būt nepieciešami pašai pilsētai pašvaldības funkciju pildīšanai - skolu, bērnudārzu būvniecībai, u.c. JAB uzskata, ka domei ir jādomā par citiem variantiem, kā papildināt pilsētas budžetu, lai nezaudētu īpašumus.

JAB regulāri seko līdzi, kā Jūrmalas dome novērš gadiem ilgušās nelikumības pilsētas īpašumu apsaimniekošanā. Arī Valsts kontrole (VK) šogad konstatēja, ka Jūrmalas pilsētas pašvaldība nepilda savu pienākumu- racionāli un lietderīgi apsaimniekot pašvaldības nekustamo īpašumu. Revīzijas laikā, izvērtējot Jūrmalas domes rīcību ar nekustamajiem īpašumiem, konstatēti vairāki normatīvo aktu pārkāpumi, par kuriem informēta prokuratūra.

Problēma ir, ka pašvaldībā nav reglamentēta nomas maksas apmēra noteikšanas kārtība un, izskatot lēmumu projektus, netiek dokumentēts šīs maksas pamatojums. Līdz ar to tās noteikšana nav caurskatāma un nav iespējams izprast domes noteiktās maksas. Novirze no zemākās iespējamās nomas maksas, ko noteica VK pieaicinātie vērtētāji ir no 2 līdz 2800 reizēm.

JAB uzskata, ka iepriekšējās domes sasaukuma laikā slēgtie darījumi par zemes gabalu nomu apdraud pilsētas budžetu, jo gan pilsētas iedzīvotāji, gan uzņēmēji, kam nav bijušas iespējas īstenot savas tiesības īpašumos, var vērsties pret domi par zaudējumu piedziņu miljoniem latu apmērā. Patlaban vairākos gadījumos par pilsētas iznomātajiem zemes gabaliem nomnieki nemaksā nomas maksu, jo daļa līgumu tapa kā spekulatīvi darījumi ātrai zemes privatizācijai un pārdošanai.

Aicinām apvienoties politiskos spēkus

Lai konsolidētu partiju spēkus nākamajām pašvaldību vēlēšanām, novēršot sadrumstalotu domes sastāvu, kas neveicina pilsētas interesēm atbilstošu lēmumu pieņemšanu, JAB kopš 2008.gada novembra aicinājusi vairākas labējās politiskās partijas vēlēšanās startēt vienoti. Tas ļautu domē ienākt jauniem spēkiem, profesionāliem un zinošiem pilsētas saimniekiem, nevis vairāk nekā desmit partiju pirmajiem numuriem, kas katrs cīnās par savām interesēm, nereti aizmirstot svarīgāko - strādāt iedzīvotāju labā. Diemžēl partiju nevis iedzīvotāju intereses kārtējo reizi izrādījās svarīgākas, un sarunas beidzās bez rezultāta - partijas nespēja vienoties un startēs katra no sava saraksta. Kaut gan JAB nav politiska organizācija un neplāno startēt vēlēšanās, biedrība modri sekos līdzi partiju priekšvēlēšanu aktivitātēm, paužot atbalstu to partiju viedoklim, kuru solītie darbi, piedāvātie deputātu kandidāti un skatījums uz pilsētas attīstību visvairāk atbildīs jūrmalnieku interesēm.