Blakus nelielajai atjaunotajai koka ēkai uz Turaidas un Meža prospekta stūra tomēr paredzēta vēl viena 3,5 stāvu daudzdzīvokļu ēka. Tā nesen lēma Jūrmalas domes ZZS un Saskaņas deputāti, kad apstiprināja detālplānojumu Turaidas ielā 17. No Jūlija Krūmiņa ģimenei piederošās bijušās viesnīcas, kas tika pārveidota par daudzdzīvokļu ēku kompleksu, tā īpašnieki vēlas atdalīt daļu zemesgabala ar nelielo koka ēku, un domniekiem bija jālemj par tā izmantošanu. Neattaisnojās daudzu jūrmalnieku cerības, ka šis nelielais brīvais laukums tomēr paliktu neapbūvēts vai būtu tikai neliela būve un netiktu nocirsti vēl septiņi koki.

Jūrmalas pilsētai, iebraucot no Rīgas, ir divas vizuāli izteiksmīgas vizītkartes, kas vēstī par to, kas sagaida pilsētas viesus šajā kūrortpilsētā. Pirmais ir Līvu akvaparks ar Rimi lielveikalu. Nerunājot par arhitektūras kvalitātēm, atrakciju parks un iepirkšanās centrs lielceļa malā ir saprotami. Pēc tam, izbraucot cauri skaistam mežam, nobraucam no Dzintaru viadukta un dodamies iekšā pilsētā. Te mūs sagaida iespaidīga 8 stāvu masīva torņveida betona būve un aiz tās – mazstāvu dzīvokļu rajons, ko tūdaļ, tiešā ielas tuvumā, papildinās kompleksa pēdējā 3,5 stāvu mazstāvu daudzdzīvokļu māja. Turaidas ielas stūrī, kautrīgi pavirzījusies no stikla un betona augstceltnēm, ir novietojusies vienīgā atjaunotā koka celtne visā kvartālā. Koka ēka, ko Jūrmala, vēl bez citām vientuļi stāvošām pilsētas koka būvēm, cenšas izvirzīt kā nozīmīgāko pilsētas kultūrvēsturisko vērtību, lai pretendētu uz Eiropas kultūras galvaspilsētas statusu 2027.gadā. Ja šobrīd šai skaistajai ēkai līdzās ir bērnu spēļu laukums un zaļumi, tad Jūrmalas dome ar Būvvaldes vadītājas V.Zvejnieces atbalstu ir akceptējusi vēl vienas mūra dzīvokļu mājas celtniecību. 20.gadsimta 90.-tajos gados šajā vēl apbūves neskartajā vietā, kur līdzās priedēm bija skaista bērzu birzs, tēlnieka J.Bārdas ģimene piedāvāja veidot skulptūru dārzu. Taču, kā jau to rāda visa pilsētas tālākā attīstības gaita, politiķu un tā saukto investoru kopdarbības rezultātā redzam to, par ko katrs jūrmalnieks un pilsētas viesis var pārliecināties pats. Turklāt šajā vietā ir ne tikai pirmais iespaids par pilsētas kultūrvidi autobraucējiem, bet arī kājāmgājējiem, kas dodas uz Dzintaru koncertzāli. Jūrmalas aizsardzības biedrībai nav bijusi iespēja apturēt koka arhitektūras iznīcināšanu un Jūrmalas pārvēršanu Rīgas piepilsētas guļamrajonā. Ja citur Latvijā arhitektūras mantojums un vēsturiskā kultūrvide ir novērtētas un tiek saudzētas, tad Jūrmalā attieksme ir pilnīgi pretēja.