Jūrmalas aizsardzības biedrības biedri ir vērsušies ar iesniegumiem Iepirkumu uzraudzības birojā un Jūrmalas pilsētas domē par iespējamiem pārkāpumiem metu konkursā “Jūrmalas pilsētas sabiedriskā transporta pieturvietas”. 

Iepirkumu uzraudzības birojam tiek lūgts pārbaudīt konkursa norises tiesiskumu un to, vai komisijas locekļu rīcībā nav saskatāmi Latvijas Administratīvā pārkāpumu kodeksa pārkāpumi. Savukārt Jūrmalas domei tiek lūgts pārskatīt konkursa rezultātus un norādīts, ka nav pieļaujams slēgt līgumu ar pretendentu, kuram konkursā piešķirta 1. vieta - personu apvienību, kuras dalībniece ir SIA “JLD”. 

Mūsu ieskatā konkursā ir pārkāpti interešu konflikta ierobežojumi  un normatīvo aktu prasības par žūrijas kvalifikāciju.  

Tas ir ļoti būtiski apstākļos, kad konkursā par jaunajām sabiedriskā  transporta pieturvietām, kuru izmaksas var sasniegt līdz pat 2.5 miljoniem eiro,  netiek vērtētas to izmaksas, bet tikai pieturvietu mākslinieciskā kvalitāte, iekļaušanās pilsētvidē, funkcionalitāte un idejas orģinalitāte. Fakstiski  uzvarētāju noteica konkursa komisijas viedoklis, kuram vajadzēja būt iespējami profesionālam, taču tas netika nodrošināts. Interešu konflikts saistīts ar to,  ka SIA “JLD” vienīgais īpašnieks un patiesā labuma guvējs Jānis Lasis ir komisijas locekles Pilsētplānošanas nodaļas vadītājas Vitas Zvejnieces brālis, kas ir Publisko iepirkumu likumā paredzēto nosacījumu pārkāpums.

Normatīvo aktu prasību pārkāpums par žūrijas locekļu kvalifikāciju  saistīts ar to, ka netika nodrošināta prasība par  to, ka vismaz vienai trešdaļai komisijas locekļu bija jābūt ar aktīvu arhitekta prakses sertifikātu, jo šāda kvalifikācija tika pieprasīta pretendentam.

Biedrība uzskata, ka pēc labās prakses šados konkursos pašvaldības pārstāvjiem nevajadzētu būt vairāk par 50%, lai tiktu izslēgta pašvaldības norādījumu pildīšana. Savukārt ekspertus - arhitektus vajadzēja lūgt deleģēt Latvijas Arhitektu savienībai. Protams, katrs ekspertu vērtējums ir subjektīvs, tomēr tas vēlāk būtu jāargumentē arī profesionāļu vidē. 

Tā kā pieturvietas ir ļoti nozīmīgi pilsētvides objekti, tad to risinājumus noteikti vajadzēja apspriest ar iedzīvotājiem, kas netika darīts. Tā rezultātā iedzīvotājiem Jūrmalā ilgus gadus būs jāsadzīvo ar pieturvietu risinājumu, kurš jau izpelnījies kritiku profesionāļu vidū.

Konkursa nolikumā ir norādīts žūrijas komisijas sastāvs: Jūrmalas domes izpilddirektors Edgars Stobovs, Pilsētplānošanas nodaļas vadītāja, arhitekte Vita Zvejniece, Īpašumu pārvaldes vadītāja p.i Artūrs Grants, Pilsētsaimniecības un labiekārtošanas nodaļas vadītāja Zanda Sapronova, Mārketinga nodaļas vadītāja Liene Pīpkalēja, Pilsētplānošanas nodaļas galvenā arhitekte Dace Briede, Attīstības pārvaldes Tūrisma un uzņēmējdarbības attīstības nodaļas eksperts Tomass Beikulis. Taču valsts serificēto būvspeciālistu datubāze (pieejama: https://bis.gov.lv/bisp/lv/specialist_certificates) apliecina, nevienam no Nolikumā norādītajiem žūrijas komisijas locekļiem nav aktīvs (derīgs) arhitekta patstāvīgās prakses tiesības apliecinošs dokuments, norāda U.Kronblūms.

Apskatot Konkursa ziņojumu, redzams, ka vērtēšanā Mārketinga nodaļas vadītājas Lienes Pīpkalējas vietā žūrijas komisijā ir iekļauts Pilsētplānošanas nodaļas arhitekts Indulis Rāts. Viņam ir aktīvs arhitekta prakses sertifikāts (numurs 1-00623), tomēr arī tas nerisina normatīvo aktu pārkāpumu Konkursa norisē. Proti, tikai 1 no 7 žūrijas komisijas locekļiem ir aktīvs arhitekta prakses sertifikāts. Līdz ar to Konkursa ietvaros ir pārkāpts Ministru kabineta noteikumu Nr. 107 “Iepirkumu procedūru un metu konkursu norises kārtība” 223.punkts, atbilstoši kuram vismaz vienai trešdaļai žūrijas komisijas locekļu, respektīvi - vismaz 3 locekļiem no 7, bija jābūt aktīvam arhitekta prakses sertifikātam.

Ja tā vien nav tā nav apzināta rīcība, tad par daļas komisijas profesionalitātes trūkumu liecina tās nespēja gadiem ilgi atšķirt pašu apstiprinātos viesnīcas projektus no daudzdzīvokļu māju projektiem.