Sabiedrībā pazīstami cilvēki aicinājuši Jūrmalas domi atbalstīt Jūrmalas aizsardzības biedrības iniciatīvu saglabāt pašvaldības īpašumā Latvijas kultūrvēsturei nozīmīgo ēku Salacas ielā 4, kas pazīstama kā Raiņa un Aspazijas Mellužu vasarnīca jeb “Pēperkoku namiņš”. Aicinājumā, kas  nosūtīts Jūrmalas domei, lūgts atļaut Jūrmalas aizsardzības biedrībai restaurēt šo ēku par biedrības līdzekļiem, kas būtu biedrības ziedojums pašvaldībai.

Aicinājumu parakstījuši sabiedrībā pazīstami cilvēki - Valdis Gavars, fiziķis, zinātņu doktors un Raiņa vasarnīcas atjaunotājs, Baiba Sipeniece-Gavare, televīzijas un radio raidījumu vadītāja, Anna Žīgure, rakstniece, tulkotāja, diplomāte, aktieri Gundars Āboliņš un Juris Kalniņš, aktrise Esmeralda Treimane (Ermale), arhitekte Zaiga Gaile, biedrību “Rīgas Vāgnera biedrība” un “Žaņa Lipkes memoriāls” dibinātājs Māris Gailis, filoloģijas zinātņu doktore Agnese Irbe, mūziķis Juris Sējāns, režisors Dāvis Sīmanis, tēlnieki Gļebs Panteļejevs un Olga Šilova.

foto: Artis Veigurs

Diemžēl Jūrmalas domi nav pārliecinājuši simtiem iedzīvotāju iesniegumi un tā joprojām nav atteikusies no nodoma pārdot izsolē ārēji necilo namiņu kāpās pie jūras, kur aizsākās dižgaru Raiņa un Aspazijas mīlestība un radošā kopdzīve.

Jūrmalas dome nav arī atsaukusies uz Jūrmalas Aizsardzības biedrības piedāvājumu šo miniatūro namiņu restaurēt par biedrības līdzekļiem, kas būtu ziedojums pašvaldībai, kaut gan pati dome kā namiņa pārdošanas iemeslu min līdzekļu trūkumu.

Lai nezaudētu unikālo celtni, kas pēc pārdošanas izsolē neapšaubāmi tiks nojaukta, Jūrmalas aizsardzības biedrība, aicinot talkā sabiedrībā pazīstamus cilvēkus, lūdz Jūrmalas domi saglabāt ēku  pašvaldības īpašumā un pieņemt biedrības piedāvājumu namiņu atjaunot par biedrības līdzekļiem.

Situāciju līdz 26. februārim, kad plānota namiņa izsole, būtiski var mainīt Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) lēmums par kultūras pieminekļa statusa piešķiršanu šai ēkai. Biedrība ar šādu lūgumu ir vērsusies NKMP un ir pārliecināts, ka ekspertu sagatavotie materiāli ir pietiekams arguments, lai ēkai šāds statuss tiktu piešķirts. Diemžēl Jūrmalas dome pati kategoriski ir atteikusies to darīt.

Jau daudzus gadus Jūrmalas domes rīcība ir apzināti vērsta uz kultūrvides iznīcināšanu un pilsētai neraksturīgu būvju celtniecību. Zaļā gaisma dota arī  arhitektoniski vērtīgo ēku dedzinātājiem, nevēloties izstrādāt stingrākus noteikumus par to atjaunošanu. Savukārt koka arhitektūras centra izveidošanai domāto ēku Jūras ielā 3 pašvaldība vienkārši pārdeva. To nemulsināja pat tas, ka centra izveidei no Pasaules pieminekļu fonda (WMF) un privātpersonām tika saņemti aptuveni 30 000 latu ziedojumi. Gatis Truksnis tobrīd bija izpilddirektors un kā izsoles organizators saņēma ievērojamu daļu no 48 651 latu lielās organizatoriem domātās atlīdzības.