Jūrmalas aizsardzības biedrība laika posmā no 01.07.2020 līdz 31.10.2020 ar Sabiedrības integrācijas fonda valsts finansētas programmas “NVO fonds” atbalstu īstenoja projektu “Tiesības zināt un piedalīties”. Projekta mērķis bija Jūrmalas iedzīvotāju izglītošana par viņu tiesībām piedalīties pašvaldības lēmumu pieņemšanā attiecībā uz teritorijas plānošanu, būvniecību, un kopējo pilsētas attīstību, kur īpaši būtiska ir visu pušu interešu samērošana, atrodot līdzsvaru starp investoru interesēm gūt peļņu un sabiedrības interesēm saglabāt, aizsargāt un veidot vidi, kas atbalsta sakārtotu un labvēlīgu dzīves kvalitāti. Biedrība projekta laikā īstenoja iedzīvotāju aptauju, kas sniedza būtisku pienesumu informācijas apkopošanā par Jūrmalas iedzīvotāju redzējumu par pilsētas attīstību un  paralēli tika apzinātas nepilnības normatīvajos aktos, kas sniedz iespēju pašvaldībai veikt sabiedrības līdzdalības iesaisti un atklātu attīstības procesu īstenošanu formāli, bieži veidā, kas ir pretēji sabiedriskā labuma interesēm. Iedzīvotāju aptaujas un biedrības rīkotās iedzīvotāju tikšanās rezultātā esam apkopojuši būtiskus secinājumus un ieteikumus, kas sniedz iespēju uzlabot sabiedrības līdzdalību pašvaldības teritorijas attīstības procesā un citu nozīmīgu jautājumu risināšanā. Ieteikumi nosūtīti Jūrmalas pilsētas domei, Vides Vides aizsardzības un reģionālās attīstības, Ekonomikas, Satiksmes un Kultūras ministrijām. Aicinām iepazīties ar ieteikumiem, kas ir pamats arī turpmākam interešu aizstāvības darbam mūsu biedrībai Jūrmalas pilsētā. Esam atbildīgi – iesaistāmies!

1. Izveidot „Jūrmalas pilsētas dabas un kultūrvides saglabāšanas un attīstības padomi”.

Ir apsveicami, ka pilsēta attīstās un pilsētā tiek celti dažādi objekti. Tomēr jaunā arhitektūra daudzos gadījumos izraisa pamatotu jūrmalnieku neapmierinātību, jo neiekļaujas vēsturiskajā apbūvē, disharmonē ar apkārtējo pilsētvidi, krasi izmaina pilsētas veidolu, laupot Jūrmalas savdabību un unikālo vēsturisko šarmu. Nereti tiek nodarīts arī neatgriezenisks kaitējums dabai, jo īpaši kāpu joslā. Konsultatīvajā padomē nepieciešams iekļaut dažādu domes institūciju, biedrību un nodibinājumu pārstāvjus un dažādu profesionālo organizāciju (Latvijas Mākslinieku savienības, Latvijas Arhitektu savienības, Latvijas Ainavu arhitektu asociācijas u.c.) deleģētus pārstāvjus. Padomes viedoklis būtu rekomendējošs un tā izskatītu tikai nozīmīgākos projektus ar ietekmi uz vidi un pilsētas pieminekļa zonām. Mērķis ir savlaicīgi diskutēt par plānotajām teritorijas izmaiņām un būvniecības priekšlikumiem, lai ievērotu līdzsvaru starp ekonomiskajām un sociālajām interesēm.

2. Atjaunot likvidēto iedzīvotāju konsultatīvo padomi.

Šāda padome neapšaubāmi veido ciešāku saisti starp iedzīvotājiem un pašvaldību, precīzāk apzinot iedzīvotāju vajadzības Jūrmalas pilsētas apkaimēs.

3. Publicēt izsniegtās koku ciršanas atļaujas pirms to stāšanās spēkā.

Šobrīd koku ciršanas atļaujas izdod koku vērtēšanas komisija, bet sabiedrība par to izdošanas pamatotību praktiski var uzzināt tikai tad, ja ierauga iezīmētu koku vai pat tikai celmu. Nav iespēju pārbaudīt, vai nocirstie koki tiešām ir bijuši bojāti. Tikai atsevišķos gadījumos pirms atļaujas izsniegšanas pašvaldība rīko publiskās apspriešanas. Mērķis ir dot sabiedrībai laiku (piemēram, 5 darba dienas) iepazīties ar situāciju, uzdot jautājumus par koka iznīcināšanas nepieciešamību. Iespējams, ka atsevišķos gadījumos ir iespējami citi risinājumi. Piemēram, Vaivaros, Īves un Medņu ielas krustojumā tika rasts risinājums nenocirst skaistu ozolu. Ja iedzīvotāji laikus nebūtu pamanījuši iezīmēto koku, tas būtu noticis. Piemēram, koku izciršana ūdensvada un kanalizācijas ierīkošanas vajadzībām gar riteņbraucēju celiņu posmā no Bulduriem līdz Dzintariem notika, pat nevērtējot iespēju saglabāt vērtīgākos kokus. Publicējamajai informācijai vajadzētu saturēt  adresi, koka sugu, stumbra diametru un stāvokļa novērtējumu.

4. Pilsētas teritorijas plāna izstrādē dot sabiedrībai skaidri saprotamu un pilnvērtīgu informāciju par plānotajām izmaiņām.

Teritorijas plāna izstrādes procesā pašvaldībai nepieciešams nodrošināt sabiedrībai viegli un skaidri saprotamu informāciju par tās plānotajām un atbalstītajām izmaiņām. Piemēram, ja apbūvei tiek nodotas zaļās teritorijas, tad pievienot to reālus fotoattēlus. Nespeciālistam nav iespējas orientēties dokumentos un sekot tiesiskajam pamatojumam. Izmaiņu pilnīgai novērtēšanai nepieciešama vairāku dokumentu (dažādu karšu un apbūves noteikumu)  izpēte un zināšanas,  kas ir būtisks iedzīvotāju jēgpilnas līdzdalības traucēklis.

5. Pamatot ekonomiskos ieguvumus no plānotajām izmaiņām teritorijas plānā.

Tie būtu obligāti jāveic gadījumos, kad ir negatīvs iespaids uz pilsētas dabas vai pieminekļu teritorijām. Šim aprēķinam jābūt pilnvērtīgam un metodiski pamatotam. Nereti apgalvojumi plānošanas dokumentos ir diletantiski “nododot zaļo zonu apbūvei, ir pozitīva ietekme uz vidi, jo tiek sakārtota teritorija”. Šobrīd par plānotajām izmaiņām nav iespējas iegūt ekonomiskos aprēķinus, kas pamatotu konkrētus ieguvumus teritorijas plāna izmaiņu ieviešanas gadījumā.

6. Noteikt teritorijas plānā atļautās izmantošanas izmaiņas tikai atbilstoši sasniedzamajiem mērķiem un argumentācijai.

Bieži izmaiņas tiek pamatotas ar ļoti konkrētu vajadzību, bet rezultātā zemesgabalam tiek noteikta plaša spektra atļautā izmantošana. Piemēram, pašvaldība pamato, ka meža apbūve pilsētas centrā nepieciešama veselības aprūpes objekta celtniecībai, bet atļauj tur celt arī viesnīcas, viesu mājas u.c. objektus.  Šādā veidā sabiedrība tiek maldināta.

7. Novērst teritorijas plānošanas un būvniecības procesā apzinātu tādu viesu izmitināšanas objektu būvniecību un tālāku izmantošanu, kuras neatbilst teritorijas plānā noteiktajam.

Jau gadiem ilgi Jūrmalas pilsētā gandrīz neviena būve, kas oficiāli dokumentācijā dēvēta par viesnīcu, viesu namu, atpūtas kompleksu vai veselības aprūpes objektu, pretēji sabiedrībai sniegtajai informācijai, netiek projektēta un tālāk ekspluatēta atbilstoši solītajam. Faktiski tās ir daudzdzīvokļu ēkas. Prakse un reālā situācija pierāda, ka pastāvošās likumdošanas normas vai to brīva interpretācija degradē sabiedrības līdzdalības jēgu, ja rezultāts ir pilnīgā pretrunā ar  publiskajās apspriešanās panākto vienošanos.

8. Papildināt publicējamo informāciju par būvatļaujām ar skiču projektā iekļautajām vizualizācijām un būves parametriem.

Šobrīd saskaņā ar normatīvajiem aktiem publiski pieejamā informācija (pašvaldības interneta vietnē, būvniecības informācijas sistēmā (BIS)) satur tikai būves nosaukumu. Piemēram, dzīvojamā māja, savrupmāja, u.tml. Detalizētāku informāciju var iegūt tikai tad, ja ierodas Būvvaldē tās darba laikā. Šāda situācija apgrūtina sabiedrības līdzdalību konkrētā būvprojekta izvērtēšanā, jo tā apstrīdēšana iespējama tikai mēneša laikā no būvatļaujas izdošanas brīža.

9. Iekļaut Vietējo pašvaldību referendumu likumprojektā iepriekš pēc iepriekšējā VARAM ministra K. Gerharda iniciatīvas izņemto iespēju rīkot referendumu par pašvaldības pieņemto lēmumu attiecībā uz teritorijas plānojumu. Veicināt likumprojekta pieņemšanu, kas ilgst jau 13 gadus.

Pagājuši 13 gadi, kopš likumdevējam bija jāizstrādā Jūrmalas aizsardzības biedrības (JAB) iniciētais Vietējo pašvaldību referendumu likums. JAB ilgstoši Saeimas valsts pārvaldes un pašvaldības lietu komisijā ir aizstāvējusi viedokli par referendumu nepieciešamību un teritorijas plānojuma jautājuma iekļaušanu tajā.  Latvijas Republikas 11. Saeima 2. lasījumā pieņēma JAB un citu nevalstisko organizāciju atbalstīto redakciju. Tomēr 12. Saeima jau izslēdza jautājumu par teritorijas plānojumu, bet pats likumprojekts nav pieņemts līdz šodienai. JAB veiktā Jūrmalas iedzīvotāju aptaujas iegūtie rezultāti liecina, ka iedzīvotāji atbalsta referenduma iespējas pašvaldību mērogā ar sapratīgiem kritērijiem, kas būtu viens no sabiedrības līdzdalības instrumentiem. Pašvaldību referendumi ir atļauti daudzās Eiropas valstīs.

10. Tuvākajā nākotnē plānot sabiedrisko transportu un tā atbalsta sistēmu tādā veidā, lai maksimāli izmantotu elektrisko vilcienu.

Šobrīd iedzīvotāji tiek stimulēti izmantot piesārņojošākus transporta veidus, kas ir pretrunā ar Eiropas savienības un Latvijas vides mērķiem. Transporta sistēma pilsētā jāveido maksimāli izdevīga un ērta visiem jūrmalniekiem neatkarīgi no transporta veida maksimāli izmantojot 2022. gadā plānotos jaunos elektrovilcienus.

11. Nesamazināt pilsētas zaļās teritorijas. Īpaši pilsētas centrālajā daļā un kāpu zonā.

Pilsētas dabas teritorijas ir pilsētas pamatvērtība. To samazināšanai ir jābūt neapstrīdami pamatotai un argumentētai. 2016. gada teritorijas plānojuma grozījumu rezultātā posmā no Priedaines līdz Vaivariem zaļās teritorijas tika samazinātas par 10 ha. Tas ir būtisks zaudējums pilsētas ainavai, kā arī būtiski samazina dzīves kvalitāti pilsētā.

12. Ieviest līdzdalīgo budžetēšanu.

Izstrādāt skaidru, sabiedrībai draudzīgu līdzdalības procesu pašvaldībā, kas nodrošina sabiedrības iespējas praktiski un saturiski iesaistīties līdzdalības budžeta veidošanā.

13. Veidot līdzdalības procesus par vietējām kopienām aktuāliem attīstības jautājumiem, izmantojot jauno informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) piedāvātos risinājums.

JAB veidotā iedzīvotāju aptauja, kas veikta 2020. gada rudenī - septembrī un oktobrī rāda, ka iedzīvotājiem esošais sabiedrības iesaistes process pašvaldībā ir sarežģīts. 57% aptaujas dalībnieku apgalvo, ka viņi nav informēti par līdzdalības iespējām, kas ir diezgan nopietns indikators faktam par līdzdalības formālo pieeju attīstības plānošanas procesos un citu sabiedriski nozīmīgos procesos. 76% aptaujas dalībnieku apgalvo, ka esošās līdzdalības formas un saturs nav skaidrs un saprotams. Līdz ar to, ir būtiski izstrādāt jaunus, aktīvo un ieinteresēto pašvaldības iedzīvotāju līdzdalību nodrošinošus instrumentus. Piemēram, aicinām izveidot vai sākt izmantot tādas platformas kā www.uzlabo.lv

14. Realizēto teritorijas plānojumu rezultātu audits.

Radīt precedentu, kad, izmantojot sabiedrības līdzdalības formātus, tiek veikts esošā attīstības plānošanas procesa izvērtēšanas un kvalitātes novērtēšanas audits pašvaldībās. Daudzi piemēri Jūrmalā liecina par esošās attīstības plānošanas sistēmas “apiešanas iespējām”, kas klaji ignorē sabiedrības intereses. Tāpēc ierosinām veidot pilotprojektu, kurā nodrošinātu dažādu piemēru izvērtēšanu izlases kārtībā, gūstot apliecinājumu, vai, gluži pretēji, gūstot noraidījumu tam, ka esošā attīstības plānošanas sistēma ir tāda, kas nodrošina pilsētas, tās zaļo teritoriju, kultūrvēsturiskā mantojuma atbildīgu saglabāšanu. JAB ilgu gadu laikā apkopotais pierādījumu apjoms apliecina būtisku sistēmas ļaunprātīgu izmantošanu investoru interesēs, kas nereti nesaskan ar sabiedriskā labuma interesēm pilsētā. Šāda prakse ilgtermiņā degradē pilsētas sociālo, ekonomisko un politisko potenciālu. Tāpēc nepieciešams publiski pieejams novērtējums (audits) par teritorijas plāna faktisko realizēšanos dabā.