Jūrmalas aizsardzības biedrība ir nosūtījusi 02.08.2021 elektroniski parakstītu iesniegumu Nr. 02/2021 “Par Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojuma grozījumu pilnveidoto redakciju”.
Ja atbalstāt mūsu iebildumus, tad jums ir iespēja portālā ManaBalss parakstīties par mūsu iniciatīvu "2,6 miljoni m2 Jūrmalas kāpu tiek pakļauti apbūves riskam. Nepieļausim to!" (spied ManaBalss )
Mūsu iebildumi ir:
1.Teritorijas plāna grafiskajā daļā plānots likvidēt “krasta kāpu aizsargjoslu bez apbūves” un turpmāk noteikt to atsevišķi ar detālplānojumiem.
Mūsu aptuvenie aprēķini liecina, ka apbūves riskam, ja nerēķinām īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, tiks pakļauti 2,6 miljoni m2 kāpu. Šo aizsargjoslu kāpu aizsardzībai savulaik izveidoja pati pašvaldība. Priekšlikumi pārcelt šo aizsardzības līniju jau iesniegti par zemesgabaliem 17. līnija 1A, Kāpu iela 143 u.c. Jūrmalas dome vēlas šos ierobežojumus atcelt pilnībā, lai varētu brīvi tos interpretēt detālplānojuma laikā, kas faktiski paver ceļu dabas teritoriju iznīcināšanai. Jūrmalas dome jau ir zaudējusi tiesas procesus (Lieta Nr. A420144516, SKA-163/2020, 5- stāvu daudzdzīvokļu ēku celtniecība blakus Kultūras kanonā iekļautajai Dzintaru koncertzālei) par detālplānojumiem, kur tas netika ievērots, un tādā veidā, iespējams, cer apmierināt atsevišķu personu intereses.
2. Plānots atcelt prasību Kultūrvēsturisku vērtīgu, saglabājamu būvju (ēku) pārbūves gadījumā saglabāt vismaz 20% vēsturiskās substances.
Iebilstam pret šīs prasības atcelšanu, kas neapšaubāmi mazinās pilsētas vērtību un pievilcību. Tas ir pretrunā arī ar pašas pašvaldības plānošanas dokumentos un pieteikumā “Eiropas kultūras galvaspilsēta 2027” pausto mērķi – kultūras mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu.
Jūrmalas domes sēdē, kurā tika lemts par Teritorijas plānojuma grozījumu pilnveidotās redakcijas nodošanu publiskajai apspriešanai, amatpersonas apgalvoja, ka minētā norma svītrota un jau netiek piemērota, balstoties uz Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra lēmumu, izvērtējot 2016.gada teritorijas plāna grozījumus. Ministrija attiecībā uz šo jautājumu rakstiski ir skaidrojusi, ka šīs normas noteikšana ir pašvaldības kompetencē, kas liecina, minētā norma nav bijusi atcelta. Nepatiess bija arī apgalvojums, ka šī norma svītrota jau grozījumu 1. redakcijā.
3. Turaidas 73A, Turaidas 73B, kadastra Nr. 1300008 8923 un 13000088924. Dabas teritorijas Lielupes palienes pļavās Dzintaros. Jūrmalas dome ir atkāpusies no daudzdzīvokļu ēku būvniecības, tomēr joprojām paredz savrupmāju būvniecību. Domes sēdē tika demonstrēti attēli no vietējo iedzīvotāju uzņemtā video, kur 2005. gadā viss zemesgabals bija pilnībā applūdis. Iebildums pret apbūvi dabas teritorijā, kura ir applūstoša. Būvniecība var iespaidot apkārtējos iedzīvotājus, kuri jau pēc ēkas uzcelšanas Turaidas ielā 110 sūdzējās par gruntsūdeņu celšanos un sienu plaisāšanu. Atbilstoši hidrologu sniegtajai informācijai gruntsūdeņu plūsma ir virzienā uz Lielupi un katrs jauns šķērslis paaugstina to līmeni tā tuvumā. Par jūrmalnieku naudu nākotnē var nākties celt miljoniem vērtu aizsargdambi.
4. Rīgas iela 50/52, kadastra nr. 13000084301. Šobrīd “Savrupmāju apbūves teritorija” (DzS20). Plānota “Jauktas centra apbūves teritorija” , kur atļauti kūrorta, viesu izmitināšanas, izklaides u.tml. objekti. Prasība saglabāt kvartālam un tuvējai apkārtnei raksturīgo savrupmāju apbūves teritoriju, kas ietilpst pilsētbūvniecības pieminekļa “Majoru-Dzintaru vasarnīcu kvartāli” (Nr. 6907) teritorijā un ir arhitektūras pieminekļa Turaidas 31 (Nr. 5711 ) tuvumā. Jaunais zonējums ir pretrunā ar pašu tā definīciju 2077, ka “Jauktas centra apbūves teritorija (JC) ir funkcionālā zona, ko nosaka teritorijai, kurā vēsturiski ir izveidojies plašs jauktas izmantošanas spektrs vai, kas kalpo kā pilsētas, ciema vai apkaimes centrs, kā arī apbūves teritorijās, ko plānots attīstīt par šādiem centriem”. Nekas no minētajām pazīmēm neatbilst šai teritorijai. Divas ar Jūrmalas domes atbalstu uzbūvētās daudzdzīvokļu ēkas “viltus” viesnīcu veidā Rīgas 46 un Rīgas 41 blakus kvartālā nevar uzskatīt par pamatojumu līdzīgai būvniecībai savrupmāju kvartālā. Neizprotami, ka īpašnieka vēlmei būvēt pansionātu tiek noteikta tik plaša izmantošana, bet ne vienīgi “sociālo pakalpojumu un veselības aprūpes objekti”.
5. Cīruļu iela 35, kadastra nr. 13000164743, 7600 m2. Dabas un apstādījumu teritorija. Plānota savrupmāju apbūves teritorija (DzS4). Dabā mežs. Viens no apkārtnē retajiem meža gabaliem, kurā šobrīd vēl nav paredzēta apbūve un ir saglabājusies dabas vide. Iebildums pret visa meža nodošanu apbūvei. Tā vietā izmantot paša zemes īpašnieka pausto priekšlikumu dabas teritorijas samazināšanai no 5266 m2 līdz 2700 m2 atbilstoši tā iesūtītajai skicei. Īpašnieks min, ka šādā gadījumā tiktu panākts kompromiss starp apkārtnes iedzīvotāju vajadzībām un vēlmēm attiecībā uz privātīpašumu un privātīpašnieka vajadzībām.
6. Kalsnavas iela 2 (tagad Mežaparka prospekts 10), kadastra nr. 13000082601. Šobrīd “Publiskās apbūves teritorija” (P47), kur atļautā izmantošana ir kūrorta, atpūtas, tirdzniecības, veselības aprūpes objekti un konferenču centri. Paredzēts atļaut 49% no šobrīd jau būvniecības procesā esošās viesnīcas izmantot kā dzīvokļus. Jau sanatorijas ēkas pārbūves par viesnīcu brīdī īpašnieks ievietoja sludinājumu par dzīvokļu pārdošanu, kas, iespējams, norāda uz iepriekšēju vienošanos ar lēmuma pieņēmējiem. Iebildums pret izmaiņām, kas nenodrošinās sākotnēji solītās darba vietas un tūristu izmitināšanu.
7. Kauguru iela 3, 1300 017 1304, 85 639 m2. Šobrīd “Publiskās apbūves teritorija” (P47), kur atļauti tirdzniecības, tūrisma, kūrorta, kultūras iestāžu, sociālās aprūpes u.c. objekti. Paredzēta “Jauktas centra apbūves teritorija” (JC42). Iebildums pret daudzstāvu daudzdzīvokļu ēku būvniecību. Prasība saglabāt kā publiskas apbūves teritoriju un daļu noteikt kā dabas teritoriju.
8 . „Druvas 48F”, kadastra nr. 1300 019 1105, 19 125 m2. Šobrīd “Dabas un apstādījumu teritorija” (DA3), kur atļautais labiekārtojums ir takas, gājēju celiņi, atkritumu urnas u.tml. Plānots DA5, kur atļauti pakalpojumu, tirdzniecības, sabiedriskās ēdināšanas objektu būve. Apbūves blīvums 3%, augstums 8m. Dabā neskarts kāpu mežs. Iebildums pret apbūvi. Saglabājams kā dabas teritorija ar jau esošajām labiekārtošanas iespējām.
