Detaļas

Publicēts 14 Jūlijs 2011

Pēdējās izmaiņas: 15 Augusts 2014

LETA, 8.05.2011.

Izmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa politikā jāveic nekavējoties, uzsvēra Jūrmalas mērs Gatis Truksnis (LPP/LC).

Pierīgas pašvaldībās dzīvojošajiem piemērotais nekustamā īpašuma nodoklis (NĪN) ir pat 1000 reižu lielāks, kamēr iedzīvotāju maksātspēja atšķiras tikai 1,7 reizes, tādējādi aprēķinātās summas ir neadekvātas un nesamaksājamas, skaidroja Truksnis.

"Tie nav 20 lati par dzīvokli Ziepniekkalnā - šeit cilvēkam atnāk 600, 800 un 1200 latu nodoklis par mājiņu un 800 kvadrātmetru zemi Bulduros, kur viņa ģimene ir dzīvojusi piecās paaudzēs. Vecie jūrmalnieki krāj, savāc, sakašā no saviem radiniekiem tās naudiņas, un nāk uz domi neizpratnē, kāpēc tiek dzīti ārā cilvēki, kas šeit dzīvojuši vairākās paaudzēs, tikai tāpēc, ka kaimiņos notikuši spekulatīvi darījumi. Nupat jau situācija ir nenormāla," akcentēja Jūrmalas mērs.

Truksnis ir sašutis, ka valdība nesteidzas meklēt risinājumus Pierīgas iedzīvotāju problēmai: "Man liekas pilnīgi nepieņemami, ka valdība saka, ka kaut ko izmainīt var tikai no 2013.gada un šogad kaut ko mainīt ir par ātru, nevar neko pieņemt. Ko tas nozīmē? 2012.gadā viss paliks pa vecam un mēs pieļausim, ka mūsu iedzīvotāji slīgst parādu verdzībā vēl vienu veselu gadu? Visu var, vajag gribēt un strādāt. Lai Saeima neiet atvaļinājumos, bet lai strādā! Kā viņi drīkst tagad aiziet gulēt?" Jūrmalas mērs neslēpa dusmas un uzsvēra, ka, viņaprāt, tam šobrīd vajadzētu būt galvenajam jautājumam valdības darba kārtībā.

Kā ziņots, Finanšu ministrija 2012.gadā neplāno ieviest būtiskas izmaiņas NĪN jomā un atsevišķām pašvaldībām nākamgad būtu jāmeklē individuāli risinājumi. Ar premjera rīkojumu izveidotā darba grupa NĪN sistēmas uzlabošanai vienojusies, ka pārmaiņas šajā jomā Latvijā būtu ieteicams ieviest no 2013.gada, iekļaujot gan kadastrālās vērtēšanas uzlabošanu, gan nodokļa piemērošanas un likmes plašu izvērtējumu.

Truksnis akcentēja, ka problēmas sakne nav tikai kadastrālo vērtību noteikšanā, bet gan valsts nodokļu politikā. "Kadastrālās vērtības ir puslīdz pieņemamas un mēs pat varam apgalvot, ka ar zināmiem izņēmumiem tās atbilst tirgus vērtībām un pašreizējai situācijai. Jāņem vērā, ka tās kalpo vēl vismaz sešiem dažādiem mērķiem, piemēram, piespiedu nomas attiecībām," norādīja Jūrmalas mērs un uzsvēra, ka galvenais ļaunums ir valsts nerēķināšanās ar iedzīvotāju maksātspēju.

Pierīgas pašvaldības nonākušas strupceļā, jo tām jāiekasē milzīgas summas no saviem iedzīvotājiem, taču tās savukārt iekļautas Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā un lielākā daļa šīs summas tiek novirzītas citām pašvaldībām. Kamēr Pierīgā no iedzīvotājiem "mauc trīs ādas", tikmēr, piemēram, pierobežas apkaimē NĪN ir tik niecīgs, ka pašvaldības pat nav ieinteresētas to iekasēt, norādīja Truksnis.

Pierīgas pašvaldības nevar arī piešķirt saviem iedzīvotājiem nodokļu atlaides tādā apjomā, lai NĪN būtu saprātīgs, jo šis nodoklis iekļauts Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas fondā, kurā jāiemaksā noteikta summa neatkarīgi no iekasētā apjoma. Vienlaikus Truksnis pauž bažas par to, ka jau nākamgad valsts plāno atteikties no sociālā atbalsta, pārtraucot finansēt garantētā minimālā ienākuma pabalstu 50% apmērā un dzīvokļa pabalstu 20% apmērā, tādējādi uzveļot papildu slogu pašvaldībām.

"Pašvaldībām tā ir vienkārši nāve. Es brīnos, kāpēc pašvaldības vēl netrako un neiet protestos. Laikam vēl neapzinās situāciju. Jūrmala neizputēs, mēs izdzīvosim, bet tas, kas notiek, nav taisnīgi," sacīja Truksnis.

Jūrmalas mērs norādīja, ka no pilsētā dzīvojošajiem 56 000 cilvēku tikai 1%-2% būtu saucami par bagātniekiem. Jūrmalas iedzīvotāju NĪN parāds gada laikā pieaudzis divas reizes, sasniedzot divus miljonus latu, un tas ir skaidrs signāls, ka jūrmalnieki nespēj šo nodevu samaksāt. Pašvaldības sociālo dienestu informācija liecina, ka arī Jūrmalā maznodrošināto un nabadzīgo iedzīvotāju skaits nemitīgi pieaug. Līdzīga situācija ir arī citās kaimiņu pašvaldībās.

Pierīgas pašvaldības vēlas panākt saprātīgākus NĪN aprēķināšanas principus valstī, kā arī mudina padarīt nodokli elastīgāku, ieviešot zināmu likmes koridoru, tādējādi dodot iespēju piemērot NĪN atbilstoši iedzīvotāju maksātspējai. Tāpat pašvaldības aicina izņemt šo nodokli no finanšu izlīdzināšanas fonda. Truksnis uzsvēra, ka Pierīgas pašvaldības ir vienisprātis, ka esošajai situācijai risinājums ir jāmeklē nekavējoties, atšķiras tikai idejas, kā tas būtu panākams.

Detaļas

Publicēts 07 Maijs 2011

Pēdējās izmaiņas: 15 Augusts 2014

3.05.2011. Diena.lv

Jūrmalas pilsētas domes deputāte un Veselības un sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Dzintra Homka otrdien kļuva par LPP/LC Jūrmalas nodaļas biedri.

Līdz ar to šo partiju Jūrmalas pilsētas domē pašlaik pārstāv jau trīs deputāti - domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis, deputāte Marija Vorobjova un Dzintra Homka.

Jau ziņots, ka 30.augustā no partijas Sabiedrība citai politikai no partijas izslēdza Dz.Homku. Deputāte gan apgalvoja, ka pati izstājusies no partijas.

Detaļas

Publicēts 14 Jūlijs 2011

Pēdējās izmaiņas: 15 Augusts 2014

4.05.2011., TVNET.LV

Slokas pamatskolas darbinieki un skolēni satraukti par savu drošību skolas sporta zālē, kā arī pauž neapmierinātību ar lielo akustisko troksni, kas dzirdams sportošanas laikā, otrdien informēja LNT raidījums „Tautas balss”.

Tikai pirms diviem gadiem Slokas pamatskolā veikta renovācija, kas izmaksājusi prāvu naudas summu, taču sporta zālē jau ilgāku laiku novēroti defekti.

Pēc stundām sāp galva

Sporta skolotāja Regīna Strautiņa „Tautas balsij” pastāstīja: „Mums ir ļoti liels akustiskais troksnis zālē, kas stipri pārsniedz jebkuras normas.” To apstiprināja arī otra sporta skolotāja Adrija Muša, sakot, ka pēc stundām galva esot dulla.

Arīdzan skolēni sūdzas par galvassāpēm pēc sporta nodarbībām. Klātienē izmērot trokšņa līmeni sporta zālē, secinām, kas tas ir tuvu 100 decibeliem, kas līdzinās trokšņa līmenim koncerta laikā.

No griestiem krīt detaļas

Ne vien stiprais akustiskais troksnis, bet arī drošība sporta stundās uztrauc skolotājus un skolēnus. Pēc renovācijas esot izkritušas lampas no rāmjiem, nokritušas metāliskās ventilāciju lūku konstrukcijas un režģi, kas kādudien var smagi traumēt cilvēkus sporta zālē.

Jau 2009.gadā esot lūgta palīdzība Jūrmalas pilsētas domei, lai rastu risinājumu konstatētajiem defektiem sporta zālē, apgalvoja Slokas pamatskolas saimniecības daļas vadītāja Inta Korsaka. „Mums ir vesela mapīte, katru dienu rakstām domei, ka mums ir problēmas. Viņi atbild, ka tās tiks risinātas,” teica Korsaka.

Sarakstē lūdz novērst trūkumus

Savukārt Slokas pamatskolas direktors Guntars Miķelsons raidījumam norādījis, ka atbildība šajā gadījumā jāuzņemas uzņēmumam, projekta autoram „Tugaļev LTV” un tām iestādēm, kas atļāva telpu nodošanu ekspluatācijā. Projekta īstenotājs "Tautas balsij" atzina, ka visas šīs problēmas esot risināmas.

Tikmēr Jūrmalas pilsētas domes pārstāve Baiba Gailīte sacīja, ka 20.aprīlī saņemta Slokas pamatskolas sūdzība par trūkumiem sporta zāles ventilācijas sistēmā. Jūrmalas pilsētas dome pārsūtījusi vēstuli projekta realizētājam - uzņēmumam „Gādība” ar lūgumu novērst šos trūkumus atbilstoši garantijas remonta nosacījumiem.

„Gādība”, kas realizēja projektu, notiekošajā vaino projektētāju, vēstīja „Tautas balss”. Kamēr citi viens uz otru norāda un meklē vainīgos, tikmēr vienīgi arhitektu birojs solījies šo problēmu risināt, kamēr vēl skolā nav noticis kāds nelaimes gadījums.

Detaļas

Publicēts 07 Maijs 2011

Pēdējās izmaiņas: 15 Augusts 2014

2.05.2011. Diena.lv

SIA NCC Konstrukcija ar iesniegumu vērsusies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), informējot par SIA Ominasis Latvia un tās īpašnieku neveiktajām investīcijām un citu līguma par Ķemeru sanatorijas privatizāciju noteikumu neizpildi, kā arī vēršot biroja uzmanību uz pieļauto valsts amatpersonu bezdarbību Ķemeru sanatorijas privatizācijā un šādas bezdarbības iespējamiem cēloņiem, portālu Diena.lv informēja uzņēmuma pārstāve.

NCC Konstrukcija ar 2011. gada 5. janvāra iesniegumu lūdza VAS Privatizācijas aģentūra pārbaudīt faktiski veikto Ominasis Latvia ieguldījumu apmēru. Taču līdz pat šim laikam ne Privatizācijas aģentūra, ne arī Ekonomikas ministrija nav veikusi atbilstošas darbības, lai pārbaudītu minēto informāciju, portālam norādīja uzņēmuma pārstāvji.

"Fakts, ka pārbaudes netiek veiktas, norāda uz Privatizācijas aģentūras un Ekonomikas ministrijas amatpersonu acīmredzamu bezdarbību. Uzskatu, ka Ekonomikas ministrija ir bijusi aizdomīgi pretimnākoša gan attiecībā uz privatizācijas līguma termiņu pagarināšanu, gan uz privatizācijas nosacījumu neizpildi," skaidroja uzņēmuma valdes loceklis Mareks Kļaviņš.

M. Kļaviņš vērsa KNAB uzmanību uz saikni starp objekta privatizētāju Ominasis Latvia un atsevišķām Ekonomikas ministrijas amatpersonām. "Publiskā telpā ir izskanējis par Ominasis Latvia pārstāvja Artūra Spīguļa draudzīgajām attiecībām ar Ekonomikas ministrijas parlamentāro sekretāru un Arta Kampara bijušo padomnieku Klāvu Olšteinu, kurš, tāpat kā ekonomikas ministrs, ir politiskās partijas Jaunais laiks biedrs,” teikts uzņēmuma paziņojumā medijiem. NCC Konstrukcija norādīja, ka "arī iepriekš K.Olšteins ir paudis atbalstošu pozīciju Ominasis Latvia, norādot, ka pārbaudes nav nepieciešamas".

NCC Konstrukcijai ir aizdomas, ka Ominais Latvia ir apzināti maldinājusi Privatizācijas aģentūru par veikto investīciju apjomu, norādot, ka ir veikti ieguldījumi un rekonstrukcijas darbi. Tai pat laikā ar darbu izpildītāju ārvalstu investors Ominasis Latvia nav norēķinājies, apgalvojot, ka būvniecības darbi nav veikti vai ir veikti nekvalitatīvi. Līdz ar to var uzskatīt, ka Ominasis Latvia ir maldinājis Privatizācijas aģentūru par veiktajām investīcijām un rekonstrukciju, teikts paziņojumā.

Tādējādi Ominasis Latvia maldinot ekonomikas ministra A. Kampara uzraudzībā esošo Privatizācijas aģentūru, uzrādot nevis reālās investīcijas, bet gan Latvijas uzņēmumu veiktos darbus, par kuriem Ominasis Latvia nav veicis apmaksu, bet ir iesniedzis savās atskaitēs un saņēmis atpakaļ no Latvijas valsts aprēķināto priekšnodokli, apgalvoja M.Kļaviņš.