Detaļas

Publicēts 07 Maijs 2011

Pēdējās izmaiņas: 15 Augusts 2014

21.04.2011. Nozare.lv

Privatizācijas aģentūrai (PA) nav pamata apšaubīt ne auditoru kompetenci, ne Ķemeru sanatorijas investora SIA "Ominasis Latvia" ("Ominasis") faktiski veikto ieguldījumu apmēru, ne arī ieguldījumus privatizējamajā objektā, apstiprināja PA pārstāve Kristīne Liepa.

Jau ziņots, ka būvuzņēmums SIA "NCC Konstrukcija" pauž aizdomas, ka līdz šim par Ķemeru sanatorijas investoru uzskatītā "Ominasis" patiesais mērķis ir "šķietamu investīciju veikšana uz Latvijā strādājošo uzņēmēju rēķina, nenorēķinoties par to paveiktajiem darbiem un, iespējams, veicot mahinācijas ar nodokļiem", biznesa portālu "Nozare.lv" informēja būvuzņēmumā.

"NCC Konstrukcijas" un "Ominasis" strīds pēc Liepas sacītā uz PA neattiecas, jo aģentūras kompetencē ir kontroles funkcijas veikšana, lai "Ominasis" izpildītu privatizācijas noteikumos un līgumos noteiktos nosacījumus.

PA pārstāve informēja, lai noteiktu "Ominasis" ieguldīto investīciju apjomu, PA uzdevumā darbojās neatkarīgi auditori, kas veica grāmatvedības dokumentu pārbaudi un apsekoja veiktos darbus uz vietas. Auditori konstatēja, ka "Ominasis" ir ieguldījis visu privatizācijas noteikumos noteikto investīciju apjomu, darbi apsekošanas brīdī bija veikti un grāmatvedības uzskaitē tie bija norādīti.

"Ņemot vērā minēto, PA nav pamata apšaubīt ne auditoru kompetenci, ne faktiski veikto ieguldījumu apmēru, ne arī ieguldījumus privatizējamajā objektā. Līdz ar to kontrole attiecībā uz ieguldīto investīciju apjomu turpmāk nav jāveic," tā Liepa.

Jau ziņots, "Ominasis" maldina ekonomikas ministra Arta Kampara (V) uzraudzībā esošo PA, uzrādot nevis reālās investīcijas, bet gan Latvijas uzņēmumu veiktos darbus, par kuriem "Ominasis" nav veicis apmaksu, bet ir iesniedzis savās atskaitēs un saņēmis atpakaļ no Latvijas valsts aprēķināto priekšnodokli. "Ja "Ominasis" apgalvo, ka pakalpojums viņiem nav sniegts, tad ir pamats uzskatīt, ka arī viņi ir prettiesiski ieguvuši tiesības uz pievienotās vērtības nodokļa pārmaksu. Tādejādi ir pamats uzskatīt, ka "Ominasis" izmanto krāpnieciskus paņēmienus, nemaksājot naudu darbuzņēmējiem, tajā pašā laikā saņemot naudu no Latvijas valsts budžeta par šiem it kā neizpildītajiem darbiem," uzsvēra "NCC Konstrukcija" valdes loceklis Mareks Kļaviņš.

Viņš stāstīja, ka PA "NCC Konstrukcija" advokātam adresētā vēstulē šā gada 7.aprīlī neslēpj, ka ne viņu, ne revidentu rīcībā nav abu pušu parakstīto izpildīto darbu akti, kas ietverti "Ominasis" finanšu atskaitēs par veiktajām investīcijām. Turklāt PA rīcībā nav arī dokumentu, piemēram, bankas maksājuma uzdevumu, kas apstiprina reālu investīciju veikšanu Ķemeru sanatorijas atjaunošanā.

"Latvijas valsts patlaban ir pieļāvusi un akceptējusi, ka tiek negodprātīgi izmantota tās uzticēšanās un pretimnākšana ārvalstu investoram. "Ominasis" apgalvo, ka patlaban ir ieguldījis konkrētu investīciju summu Ķemeru sanatorijas būvniecības un rekonstrukcijas darbos, taču reāli investīcijas ir veikušas Latvijā strādājošas kompānijas, kurām tā saucamais investors samaksu par šīm investīcijām nav veicis. Papildus uzņēmējiem ir jātērē laiks un nauda, lai tiesātos un saņemtu savu naudu," sacīja būvkompānijas valdes loceklis.

Kļaviņš sacīja, ka "Ominasis" ir parādā lielākajai daļai darbuzņēmēju un piegādātāju. Viņš norādīja, ka "NCC Konstrukcija" lielāko daļu Ķemeru viesnīcas restaurācijas darbu paveikusi laika posmā no 2003.gada līdz 2005.gadam, kad "Ominasis" sākās problēmas ar maksātspēju. "Kopš tā laika ēka nav normāli apsaimniekota un tā ir pamatīgi cietusi," norādīja Kļaviņš.

Prasību tiesā pret "Ominasis" par veiktajiem darbiem projekta "Ķemeru kūrorta viesnīcas rekonstrukcija - restaurācija" ietvaros iesniedzis ģenerāluzņēmējs "NCC Konstrukcija" (parādprasības pārņēmis SIA "Kartelis"), kurai "Ominasis" nav samaksājis 932 995 latus. Līdzīgu prasību tiesā iesniedzis SIA "Feuring Projekt Management" par 131 653 latiem, kurai nav samaksāts par būvniecības procesu vadīšanu.

"NCC Konstrukcija" ir pārliecināta, ka Kamparam ir jāuzdod atbildīgajām institūcijām veikt padziļinātu auditu saistībā ar "Ominasis" noslēgtā līguma par sanatorijas ''Ķemeri'' privatizācijas izpildi.

Jau ziņots, ka Augstākā tiesa šā gada 12.aprīlī atstāja spēkā Rīgas apgabaltiesas lēmumu par nodrošinājumu SIA "Kartelis" celtajai prasībai par nepilna pusmiljona latu parāda piedziņu no Ķemeru sanatorijas privatizētāja "Ominasis Latvia", aģentūru LETA informēja tiesas preses sekretāre Baiba Kataja.

Tiesa noraidīja "Ominasis Latvia" blakussūdzību par Rīgas apgabaltiesas 14.janvāra lēmumu, ar kuru netika apmierināts uzņēmuma lūgums daļēji nodrošinājumu atcelt.

Prasību pēc būtības tiesa plāno izskatīt šā gada 25.oktobrī.

Kā ziņots, "Kartelim" prasījuma tiesības pret "Ominasis Latvija" cedēja būvuzņēmums SIA "NCC Konstrukcija". Prasībā lūgts atmaksāt 482 410 latus. Savukārt prasības nodrošināšanai uzņēmums tiesu lūdza apķīlāt četrus "Ominasis Latvia" īpašumus Jūrmalā, tostarp Ķemeru sanatoriju, laikrakstam "Dienas Bizness" iepriekš norādīja SIA "Kartelis" īpašnieks Valdis Podziņš.

Tiesa lūgumu apmierināja un noteica ķīlas tiesību atzīmi visiem minētajiem īpašumiem.

Kļaviņš iepriekš apstiprināja, ka uzņēmums atmetis ar roku cīņai un parādu, kas veidojies kopš 2005.gada nogales, cedējis SIA "Kartelis". "Mēs vairākas reizes esam parakstījuši vienošanās, ka "Ominasis Latvia" atmaksā mums parādus, taču viņi nemaksā un cenšas pierādīt, ka mēs kaut ko neesam izdarījuši," laikrakstam stāstīja Kļaviņš.

Pēdējā vienošanās par darbu atsākšanu parakstīta pērn gada sākumā, un "NCC Konstrukcija" atsāka būvdarbus, taču arī par šiem darbiem atalgojumu nav saņēmusi.

SIA "NCC Konstrukcija" ar "Ominasis Latvia" konfliktē jau gadiem ilgi. Vēl 2007.gadā "NCC Konstrukcija" investoram draudēja ar maksātnespējas pieteikšanu un sāka gatavot pat maksātnespējas pieteikumu, taču procesu apstādināja, jo tika parakstīta vienošanās par atmaksu un darbu atsākšanu.

Toreiz "Ominasis Latvia" viceprezidents Ali Hasans Alhamdi neslēpa, ka radies konflikts ar būvniecības ģenerāluzņēmēju, tāpēc līgums noteikti tiks lauzts. Tā kā darbi nav bijuši apmierinoši, par tiem nav maksāts.

Detaļas

Publicēts 07 Maijs 2011

Pēdējās izmaiņas: 15 Augusts 2014

15.04.2011. Diena.lv

Inese Aizstrauta, Zaļās partijas valdes locekle, Latvijas Teritoriālplānotāju asociācijas valdes locekle, Jūrmalas domes priekšsēdētāja no 2005. līdz 2006. gadam

Lai cerētais triks izdotos, vērotāju saspringtā uzmanība jānovērš ar māņu kustību - šo metodi zina gan burvju mākslinieki, gan arī afēristi un demagogi. Tāpēc es jaunā Jūrmalas attīstības plāna (no 2012. līdz 2023. gadam) projektu ieteiktu skatīt visas Latvijas kontekstā, kad uz lokāla piemēra bāzes var ieraudzīt visas valsts problēmu. Plāna kritiķiem, kuru skaits arvien pieaug gan pašā pilsētā, gan ārpus tās, ieteiktu visu savu enerģiju nefokusēt uz, iespējams, šī dokumenta sakarā visbiežāk piesaukto ekstravaganci - pludmalē paredzēto vairākus kilometrus garo promenādi. Tā var izrādīties esam ar nolūku radīts viltus mērķis, lai novērstu jūrmalnieku uzmanību. Iespējams, pēc kāda laika projekta izstrādātāji kopā ar domes koalīcijas deputātiem paziņos, ka tik tiešām ir kļūdījušies, bet tagad klausīs sabiedrībai, svītrojot no plāna šo odiozo ieceri, un protestētāji, sajūsmināti par savu «uzvaru», varbūt nepamanīs desmitiem un pat simtiem citu tajā paredzēto nejaucību.

Sludinātā promenādes iecere ir uzkrītoši absurda, raugoties gan no vides aizsardzības, gan no biznesa viedokļa. Ja to, kā tiek solīts, ceļ kā kāpu aizsardzībai domātu kapitālu inženiertehnisko būvi no betona ar asfalta segumu, tad rezultātā tiks postīta pludmale. Savukārt spēcīga vētra - līdzīga tai, ko piedzīvojām 2005. gadā, - vienkārši promenādi sagrautu, piesārņojot gan krastu, gan ūdeni. Turklāt šāds projekts izmaksātu bezjēdzīgi dārgi. (Priekšstatam - Dzintaru atpūtas parka iekārtošana izmaksāja apmēram 2 miljonus latu.) Kas būtu gatavs ieguldīt tādus līdzekļus? Ne jau privāts investors, iegūstot tiesības promenādē tirgot saldējumu un alu. Dome? Iespējams, dažs valdošā vairākuma pārstāvis būtu sajūsmā par korupcijas iespējām, ko radītu tik grandiozs pašvaldības pasūtījums, taču, paldies dievam, pilsētas budžetā neatrast naudu, ko tādā veidā izšķērdēt.

Jūrmalā jau ir viens iespaidīgs precedents viltus mērķa veiksmīgai lietošanai - savulaik Valērija Kargina veidotā mītne Villa Adler Bulduru pludmalē. Kad sabiedrībai tika prezentēts ap to izveidotā meža parka sākotnējais piedāvājums, tur bija plānots caur kāpu izrakts tunelis - ar motivāciju ļaut pludmalē vieglāk nokļūt cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Sacēlās vispārējs sašutums, tunelis tika svītrots no projekta, taču pilsētnieku gandarījumu ātri nomainīja šoks, redzot kāpā iebūvēto «cietoksni», ko protestētāji nemaz nepamanīja projektā.

Attīstības plāna projekts ir uzsvērti apjomīgs un komplicēts. Vairākumam cilvēku to vienkārši nav iespējams saprast, pat ne izlasīt. Vairākums jūrmalnieku pirms šā dokumenta apspriešanas droši vien bija redzējuši tikai plāna kartes atklātnes lielumā, kas tika publicētas ar domes priekšsēdētāja vietnieku Māri Dzenīti saistītajā un katrā pilsētas pastkastītē iemestajā avīzē. Tādās pat ar lupu nav saskatāmas īstās «āža kājas». Piemēram, zaļā krāsā norādītās dabas pamatnes ir jāpēta caur lupu, jo tagad krāsojumam papildus ir vēl pieci kategoriju indeksi, nosakot katram zemes gabalam savus apbūves noteikumus. Cilvēks redz kartē zaļo krāsu un domā, ka tur ir palikusi dabas pamatne, bet patiesībā šajā vietā ir atļauta 5 procentu apbūve, kas hektāru lielā teritorijā ļaus būvēt lielas ēkas. Tā ir apzināta cilvēku maldināšana.

Jaunā plāna izstrāde tika sākta - cilvēki izteica savas vēlmes, plānotāji visus uzklausīja, apkopoja viedokļus. Kad parādījās rezultāts, reti kurš jūrmalnieks plānā varēja atrast savus izteiktos priekšlikumus. Tātad izstrādātajā plānā nav atspoguļotas Jūrmalas iedzīvotāju vairākuma vajadzības. Tās ir aizstātas ar kādām citām interesēm, piemēram, Dzenīša interesēm, jo viņš pats izteicās, ka esot iesniedzis 88 priekšlikumus grozījumiem.

Attīstības plāns paredzēts 12 gadiem, bet politiķi domā četru gadu termiņā, un šajā laikā tiem ir jāizdara maksimums no ieplānotā. Manuprāt, jaunā Jūrmalas attīstības plāna galvenais uzdevums būs beidzot gandarīt teju vai katru pašvaldības un valsts īpašuma iznomātāju, kura peļņas iecerēm traucēja viņam tikušo zemes gabalu līdzšinējais dabas pamatnes statuss vai citi tiem noteiktie apbūves ierobežojumi.

Iepazīstoties ar projektu, rodas secinājums, ka pašvaldības zemes nomnieku un tās iznomātāju mērķis ir patlaban sakārtot «spēles laukumu» tam brīdim, kad beigsies krīze. Tad, viņuprāt, pilsētā atsāksies vētrainas attīstības periods. Vicemērs Dzenītis ir uzņēmies būt par visu šī projekta virzītāju interešu karognesēju un propagandistu.

Attīstības plāna projekts ļauj pilnībā pārvērst Jūrmalu par «guļamrajonu», kurā kūrortu vai tūrisma attīstībai izmantojamas platības ir aizbūvētas ar daudzstāvu «multifunkcionālajām ēkām». Iespējams, nereti tikai pēc tam, kad jau būs sākta celtniecība, pārsteigtie kaimiņi uzzinās, ka tieši blakus viņu zemei būvē daudzstāvu ēku. Tādas lietas Jūrmalā ir bijušas, bet nu tās var kļūt masveidīgas.

Tiem, kas vēlas cīnīties pret Dzenīša un viņa domubiedru radīto vīziju, jāpiesaista sev sabiedrotie ārpus pilsētas, jo Jūrmalas sagandēšana kaitē visas Latvijas sabiedrības interesēm. Citādi cīņa pret šo projektu var izrādīties pat neveiksmīga. Tagadējā piedāvājuma aizstāvji ir motivēti cīņai, jo karo par savu maizes kumosu, un to rīcībā droši vien ir pietiekami resursu, lai nodrošinātu pozitīvisma kampaņu. Skaidrs brīdinājums ir projektam labvēlīgo atsauksmju skaits, ko saņēmuši plānotāji. Diez vai kādam ir jāskaidro, ka cilvēki parasti saņemas izteikt viedokli, ja viņiem pret kaut ko ir nopietnas pretenzijas. Tāpēc tiek radītas viltus promenādes, lai «transformeru» darbība paliktu nepamanīta.

Detaļas

Publicēts 07 Maijs 2011

Pēdējās izmaiņas: 15 Augusts 2014

19.04.2011. Apollo.lv

Konkurences padome (KP) konstatējusi, ka SIA «Jūrmalas Siltums» (JS) darbību rezultātā siltumenerģijas iepirkuma tirgū Dubultu siltumapgādes zonā darbību nācies pārtraukt neatkarīgam dabai draudzīgākas siltumenerģijas ražotājam SIA «Dubultu šķelda» (DŠ). JS piemērots naudas sods 53 644 latu apmērā, kā arī tiesiskais pienākums pēc noteiktiem principiem noslēgt vienošanos ar DŠ par siltumenerģijas iepirkumu 2011.gadam.

KP konstatēja: sākot ar 2011.gadu, JS atteikusies iepirkt siltumenerģiju no DŠ, jo starp abiem uzņēmumiem nav noslēgta vienošanās par iepirkumu. Tomēr tieši JS, ilgstoši atsakoties tikties ar DŠ pārstāvjiem, sniedzot pretrunīgu informāciju, izvirzot nosacījumus, kas vērsti uz laika novilcināšanu, kā arī izsakot vienpusēju, ultimatīvu un ekonomiski nepamatotu iepirkuma piedāvājumu, padarīja vienošanās noslēgšanu neiespējamu.

Tā, piemēram, JS piedāvāja siltumenerģiju iepirkt par cenu, kas saskaņā ar DŠ sniegto informāciju nesedz koksnes šķeldas iegādes izmaksas un ir ievērojami zemāka nekā Jūrmalas pilsētas Sabiedrisko pakalpojumu regulatora noteiktā, turklāt šis piedāvājums tika izteikts jau pēc iepriekšējās vienošanās beigām.

Esot dominējošā stāvoklī konkrētajā tirgū, JS jāuzņemas īpaša atbildība, veidojot attiecības ar uzņēmumiem, kas no tās atkarīgi, tādējādi atteikšanās slēgt darījumu bez objektīvi attaisnojoša iemesla, kā tas ir noticis šajā gadījumā, ir aizliegta ar Konkurences likumu, norāda KP.

JS rīcības rezultātā DŠ saimnieciskā darbība ir pilnībā apturēta, nodarot uzņēmumam zaudējumus, savukārt patērētājiem ir liegta iespēja gūt labumu no lētākas un dabai draudzīgākas siltumenerģijas piegādes pašvaldības siltumapgādes tīklam.

JS ir Jūrmalas pilsētas domes kapitālsabiedrība un centralizētās siltumapgādes sistēmas operators Jūrmalā, savukārt DŠ ir neatkarīgs siltumenerģijas ražotājs, kurā, lai arī 50% kapitāla daļu pieder pašvaldībai, izšķirošu ietekmi realizē SIA «Kilbe» un pašvaldībai uzņēmumā ietekmes nav.

DŠ nav savienojuma ar citu siltumenerģijas operatoru vai patērētāju siltumapgādes tīkliem.

Detaļas

Publicēts 07 Maijs 2011

Pēdējās izmaiņas: 15 Augusts 2014

11.04.2011. Diena

Jūrmalas mērs Gatis Truksnis (LPP/LC) nu var rēķināties ar 10 deputātu balsu atbalstu domes pozīcijai, jo partijai pievienojusies bijusī Saskaņas centra (SC) biedre Marija Vorobjova.

Lēmums par M. Vorobjovas pieņemšanu partijas rindās pieņemts jau pirms desmit dienām, savukārt oficiāli viņa uzņemta pirms nedēļas. LPP/LC Jūrmalas nodaļas valdes sēdē deputāti šo lēmumu atbalstīja vienbalsīgi. Jūrmalas domē pavisam ir 15 deputāti.

“Vorobjova dos nenovērtējamu pienesumu sabiedrības integrācijā. Pie sadrumstalotās Jūrmalas domes struktūras mēs priecājamies par katru iespēju deputātus apvienot. Kopš pusgadu esmu pašvaldības vadītājs, man ir izdevies nodrošināt konstruktīvu darbu domē, izveidot labu sadarbību ar ministrijām un Saeimu,” tā G. Truksnis.

G. Truksni pirms pusgada ievēlēja par domes priekšsēdētāju ar astoņu deputātu atbalstu.