30.06.2011
Munkevica smaids izmaksās lētāk
- Detaļas
30.06.2011., Diena
Liela fotogrāfija uz laikraksta Jūrmalas Ziņas pirmā vāka rāda bijušo pilsētas mēru, kukuļdošanā apsūdzēto Raimondu Munkevicu ar diviem mazbērniem. Viņš nopircis reklāmas laukumu, lai sveiktu jūrmalniekus Jāņos. Pašvaldības vadītāju un pozīcijas deputātu darba aktīva atspoguļošana notiek gan šajā, gan konkurējošajā laikrakstā Jūrmalas Nedēļa, jo abi pamīšus saņem domes finansējumu. Tiesa, šai idillei jau jūlijā pienāks gals – pašvaldībai būs savs informatīvo izdevumu, un tā abos laikrakstos lappuses vairs nepirks.
Opozīciju nelaiž
Tautā abiem Jūrmalas laikrakstiem jau sen ir iesaukas – Jūrmalas Ziņas (JZ) dēvē par Munkevica avīzi, jo tajā uzkrītoši daudz atspoguļots eksmēra viedoklis, savukārt Jūrmalas Nedēļai (JN) pielipis Dzenīša avīzes apzīmējums – vicemērs Māris Dzenītis tajā pērk reklāmas laukumus un nekad nav slēpis draudzīgas attiecības ar laikraksta izdevējiem. Starp abiem laikrakstiem kādu laiku notika nikna cīņa par domes finansējumu, tika apstrīdēti iepirkumu konkursu rezultāti, bet kopš šā gada sākuma pašvaldība nolēma divas reizes mēnesī pirkt informāciju vienā, bet divas reizes – otrā laikrakstā. Tirāžai bija jābūt vismaz 13 000 eksemplāru un tas bez maksas bija jāizplata pašvaldības iestādēs, norāda Jūrmalas domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Reinholds Pelše. Par to katrs laikraksts saņēma Ls 4000 mēnesī. Turpmāk domes informāciju publicēs pašvaldības sagatavotā biļetenā, šobrīd notiek iepirkuma procedūra par maketa izstrādi, tipogrāfijas pakalpojumiem un izplatīšanu, stāsta Jūrmalas mērs Gatis Truksnis (LPP/LC). Šis risinājums ļaus domei krietni ietaupīt, jo plānotie tēriņi ir Ls 20 000 gadā. Nevar nepamanīt, ka laikrakstos nav vietas opozīcijas viedoklim, toties dažādos veidos izpaužas domes vadītāji un pozīcijas deputāti. Piemēram, 17. jūnija JZ domes finansētajās lapās zem virsraksta «Jūnijs – izlaidumu laiks» rotājas krāsaini laukumi ar trīs deputātu – Larisas Loskutovas (SC), Marijas Vorobjovas (LPP/LV) un Vladimira Maksimova (JMM) apsveikumiem skolu beidzējiem. Domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Reinholds Pelše uzskata, ka viss, kas atrodas domes apmaksātajās lapās, uzskatāms par informāciju. Deputāti par šiem laukumiem nav maksājuši, un iespēja sveikt absolventus piedāvāta pilnīgi visiem 15 tautas priekšstāvjiem, bet atsaukušies tikai šie trīs. Uz Dienas jautājumu, vai iespēja apsveikt absolventus piedāvāta arī bijušajam mēram Romualdam Ražukam (PS), viņš izsaucas: «Ko jūs, man līdz tikšanai šajā laikrakstā ir tikpat tālu kā līdz mēnesim! Ja šāds priekšlikums tiktu izteikts, es būtu ārkārtīgi izbrīnīts.» Iveta Blaua (JL) gan aicinājumu saņēmusi un pat uzrakstījusi apsveikumu. Tas nav publicēts, bet tā esot tehniska kļūme. Līdzīga apsveikšanas iespēja deputātiem tika dota pirms Jaunā gada, toreiz apsveikumu publicēja otrs laikraksts, tobrīd to sauca Jūrmalas Nedēļas Ziņas, un no 15 deputātiem apsveikumus bija ievietojuši 13. G.Truksnis saka, ka esot jāizvērtē, vai apsveikumi uzskatāmi par informāciju un pieļauj, ka tā nav īpaši laba prakse.
Mudināja iekšējās sajūtas
Tajā pat JZ 17. jūnija numurā publicēti vēl vairāki materiāli, kas nav domes apmaksātajās lapās, taču pievērš uzmanību vairākiem deputātiem. Uzticamais R. Munkevica līdzgaitnieks, domes Kapitāldaļu pārvaldīšanas nodaļas vadītājs Egmonts Krūmiņš intervijā stāsta par jaunu dzīvokļu celtniecību, bet dažas lappuses tālāk par šo pašu māju Līču ielā 2 publicēts domes materiāls, kam pievienotajā fotogrāfijā smaida pilsētas mērs Gatis Truksnis (LPP/LC) un abi vicemēri – Larisa Loskutova un Māris Dzenītis. Rakstā par atpūtas zonas izveidi plānotās apbūves vietā Līču ielā 3 vienīgais viedokļa paudējs ir R. Munkevics, kaut arī viņa pienākumos šobrīd neietilpst pilsētas attīstības jautājumu «pieskatīšana», jo viņš ir mēra padomnieks kultūras un sporta jautājumos. Rakstā «Prostata tuvplānā» izsakās domes Veselības un sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Dzintra Homka, publicēts arī viņas foto. Citos numuros redzams gan G. Truksnis, stādot rozes, gan L.Loskutova, piesakot karu metāla zagļiem. Toties R. Ražuks asi kritizēts rakstā «Kurš nu būtu runājis,» kam pievienota nevis politiķa, bet Mistera Bīna fotogrāfija.
R. Munkevica klātbūtne Jūrmalas Ziņās ir uzkrītoša. Piemēram, 21. aprīlī visu 3. lappusi aizņem intervija ar R.Munkevicu «Ar sauli, mūziku un krāšņiem pasākumiem nāk vasara.» 6. maijā R. Munkevics sola: «Būs svētki dienas un nakts garumā.» 20. maijā atkal vesela lappuse dota intervijai ar R. Munkevicu «Riteņbraucēji «ieņem» Jūrmalu». Šie materiāli gan atspoguļo eksmēra pašreizējo atbildības jomu, taču laikraksts nav mēģinājis intervēt domes kultūras un sporta speciālistus, bet devis vārdu tikai R. Munkevicam. Vaicāts, kāpēc pircis laukumu pirms Jāņiem, viņš Dienai atzīst: «Gribējās, tāpēc ka es kādreiz uz vāka sveicu jūrmalniekus kā domes priekšsēdētājs. Manas iekšējās sajūtas bija, ka es gribu apsveikt cilvēkus.» Viņš atzīst, ka šādas aktivitātes tikai nostiprina Jūrmalas Ziņu kā Munkevica avīzes reputāciju. Summu, par kādu laukumu pircis, viņš neatklāj. Arī Jūrmalas Nedēļa publicē informāciju par pašvaldības vadītāju aktivitātēm, piemēram, pērnā gada pēdējā numurā uz vāka aizejošajā gadā paveikto rezumēja M. Dzenītis, taču I. Blaua atzīst, ka opozīcijai esot salīdzinoši lielākas iespējas šeit publicēt savu viedokli.
Jūrmalas Ziņas
Izdevējs SIA Aurum Media
Īpašnieki – Ginta Kelle (55%) un SIA Creato (45%).
Jūrmalas Nedēļa
Izdevējs SIA RA4
Īpašnieks – Jānis Vilnītis (100%)
KNAB vētīs sanatorijas Ķemeri privatizāciju
- Detaļas
21.06.2011., Dienas Bizness
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), balstoties uz SIA NCC Konstrukcija iesniegumu, izvērtēs iespējamos pārkāpumus sanatorijas Ķemeri privatizācijā, kā arī valsts amatpersonu bezdarbību, neveicot privatizācijas noteikumu izpildes kontroli, norādīts uzņēmuma izplatītajā paziņojumā.
SIA NCC Konstrukcija šā gada aprīlī vērsās ar iesniegumu KNAB, norādot uz sanatorijas Ķemeru privatizācijas līguma noteikumu neizpildi.
«Jau vairākkārt ir paustas šaubas par Ominasis Latvia veikto ieguldījumu apjomiem un privatizācijas līguma neizpildi. Taču ne VAS Privatizācijas aģentūra, ne arī Ekonomikas ministrija nav veikuši atbilstošas darbības, lai veicinātu šī līguma nosacījumu izpildi un sanatorijas nodošanu ekspluatācijā. Tas norāda uz VAS Privatizācijas aģentūra, gan Ekonomikas ministrijas amatpersonu acīmredzamu bezdarbību. Uzskatu, ka Ekonomikas ministrija ir bijusi aizdomīgi pretimnākoša gan attiecībā uz privatizācijas līguma termiņu pagarināšanu, gan uz privatizācijas nosacījumu neizpildi,» norāda SIA NCC Konstrukcija valdes loceklis Mareks Kļaviņš.
Arī bijušais VAS Privatizācijas aģentūra vadītājs Artūrs Grants atzīmē, ka jau pagājuši pieci gadi kopš sanatorijai Ķemeri vajadzēja darboties, taču līdz pat šim laikam tā stāv tukša. Savulaik noslēgtais investīciju līgums diemžēl ir ļāvis investoram rīkoties visai brīvi un ilgi vazāt valsti aiz deguna.
NCC Konstrukcijai esot aizdomas, ka Ominais Latvia apzināti maldinājusi Privatizācijas aģentūru par veikto investīciju apjomu, norādot, ka ir veikti ieguldījumi un rekonstrukcijas darbi. Tai pat laikā ar darbu izpildītāju ārvalstu investors Ominasis Latvia neesot norēķinājies, apgalvojot, ka būvniecības darbi nav veikti vai ir veikti nekvalitatīvi, teikts paziņojumā.
M. Kļaviņš iesniegumā KNAB vērsis uzmanību arī uz saikni starp objekta privatizētāju Ominasis Latvia un atsevišķām Ekonomikas ministrijas amatpersonām.
Savukārt Ominasis Latvia pārstāvis zvērināts advokāts Artūrs Spīgulis DB iepriekš norādīja: «Pēdējo gadu laikā VID ir vairākkārt veicis Ominasis Latvia auditu, tāpat to revidēja BDO Invest un PriceWaterhouseCoopers, nekādi pārkāpumi nav konstatēti.»
Fakti un darbi objektā liecinot par to, ka NCC Konstrukcija nekvalitatīvi izpildījusi darbus, bet Ominasis Latvia cietis zaudējumus. A.Spīgulis arī piebilda, ka tiei NCC Konstrukcija vainas dēļ kavējas viesnīcas pabeigšana. «Laikā, kad NCC Konstrukcija veica būvniecības darbus, dokumentus un rēķinus parakstīja tās valdes priekšsēdētājs Prīts Tomings, kurš atzinis savu vainu kukuļdošanā. Atklātas vairākas pazīmes, ka, iespējams, nāksies vērsties policijā par NCC Konstrukcija valdes locekļu rīcību,» atzīst A.Spīgulis.
Ekskluzīvās Jūrmalas atpūtas vietas dēļ sola neierobežot piekļuvi jūrai
- Detaļas
Diena, 17.06.2011.
Jūrmalas pludmales ekskluzīvā atpūtas vieta pie Dzintaru koncertzāles tauvas joslu jeb piekļuvi jūrai neierobežos un atradīsies tuvāk kāpām, informē projekta komunikāciju speciāliste Tatjana Baļvas.
Jūrmalas pludmalē pie Dzintaru koncertzāles 2.jūlijā sāka darboties ekskluzīvās atpūtas vieta - Havana Club Lounge, kura ir veidota līdzīgi kā pasaules slavenākās pludmales, kurās pastāv atsevišķas zonas ar paaugstinātu komfortu un servisu, informēja projekta komunikāciju speciāliste Tatjana Baļvas.
"Atpūtas vieta atradīses tālāk no jūras, tuvāk kāpām, un būs norobežota ar simboliskiem stabiņiem, bet žoga nebūs. Tajā varēs ieiet jebkurš, taču, lai izmantotu ērtības, piemēram, pludmales krēslu, pasūtīt dzērienu vai nomazgātos dušā, vajadzēs maksāt. Esam tāda pati privāta kafejnīca, kādu Jūrmalā ir daudz," atzīst T. Baļvas.
Jūrmalas pilsētas domes sabiedrisko attiecību pārstāvis Reinholds Pelše skaidro, ka nekāda slēgtā pludmale tur nebūšot. “Tas nenozīmē iežogotu pludmali,” tā R. Pelše.
"Jūrmalas pilsētas dome ir noslēgusi ar SIA Dzintaru koncertzāle pilnvarojuma līgumu par pludmales nogabalu apsaimniekošanu. 2010.gada nogalē noslēdzās publiskā iepirkuma procedūra par Dzintaru koncertzāles tuvumā esošo pludmales nogabalu nodošanu lietošanā pludmales kafejnīcu ierīkošanai. Par minētās publiskās iepirkuma procedūras uzvarētāju tika atzīts SIA Priority. SIA Priority saskaņā ar publiskā iepirkuma līguma noteikumiem labiekārto pludmales teritoriju pludmales kafejnīcas ierīkošanai,"norāda Jūrmalas domē.
"Līgums starp Priority un Jūrmalas domi ir noslēgts par sešiem tūkstošiem latu uz sezonu," atklāj Jūrmalas domes deputāts Raimonds Munkevics.
Jau ziņots, ka Havana Club Lounge ir pirmais Latvijā šāda veida luksusa klases atpūtas komplekss, kas apvieno privāto pludmali, bāru, restorānu un izklaides vietu. Aptuveni 1500 kvadrātmetru pludmale būs norobežota no pārējās teritorijas.
T.Baļvas skaidroja, ka pludmale būs pieejama visiem, bet par atsevišķu samaksu būs iespējams izmantot restorānu vai sauļoties guļamkrēslā, vai noīrēt atsevišķu nojumīti. Pludmalē nebūs apsarga, kas tirgos biļetes, tomēr tajā nebūs arī atļauts vienkārši zvilnēt smiltīs uz dvielīša - klientiem būs jāīrē speciāli guļamkrēsli.
Pludmalē darbosies depozīta karšu sistēma - klientam jāiegādājas karte 50 latu vērtībā, pretī uz visu dienu saņemot divus guļamkrēslus. Par pārējo naudas summu atpūtnieks varēs bārā saņemt dzērienus, un karte būs derīga vairākas dienas, kamēr depozīts nebūs izsmelts, norādīja T.Baļvas.
Dienas pludmale būs ekskluzīva sauļošanās un atpūtas vieta ar pilnu servisu - klientiem būs pieejami īpaši komfortabli guļamkrēsli, saulessargi, duša, iespēja glabāt savas mantas tam paredzētajos seifos. Tāpat pludmalē būs augstas kvalitātes apkalpošanas bārs, kurā būs pieejami vasarīgi kokteiļi un vieglas uzkodas.
Vakaros un brīvdienās pludmalē skanēs dzīvā mūzika un notiks īpaši pasākumi.
Havana Club Lounge atradīsies Jūrmalā, Dzintaru pludmalē - Turaidas ielas galā, Dzintaru koncertzāles pusē. Tas būs atvērts katru dienu no plkst.9.00 līdz pusnaktij no 2. jūlija līdz vasaras sezonas beigām.
Siltums silda Jūrmalas mēra krēslu
- Detaļas
21.06.2011. Dienas Bizness
Kārtējo reizi nomainīts Jūrmalas siltuma vadītājs. Kopš vēlēšanām uzņēmumam jau ceturtais valdes priekšsēdētājs.
Jūrmalas pašvaldības uzņēmumos valžu sastāvs mainījās līdz ar mēra nomaiņu,- trīs dažādu mēru valdīšanas laikā izmaiņas uzņēmumos notikušas bieži. Šoreiz izmaiņas SIA Jūrmalas siltums notika mēra atvaļinājuma laikā, un nav zināms, vai tā ir nejaušība. « Es nedomāju, ka izmaiņas kapitālsabiedrības valdē un mēra amats ir saistītas lietas,» apgalvo G.Truksnis. Jūrmalas siltums allaž bijis deputātes Dzintras Homkas , mēra partijas (LPP) biedres uzmanības lokā, turklāt tādēļ pēc eksmēra Romualda Ražuka ( PS)domām Homkas interešu dēļ izjuka viņa vadītā domes koalīcija. Tieši ieinteresēts ir mēra partijas biedrenes deputātes Dzintras Homkas dzīvesdraugs Arvīds Knislis, kuram pašam ir tiesas aizliegums strādāt Jūrmalas siltumā, taču viņam pieder firma, kas bija tieši atkarīga no Jūrmalas siltuma. Līdz ar to stiprinās Trukšņa pozīcijas.
« SIA Jūrmalas siltums dalībnieku sapulcē tika lemts par Aivara Krievāna atcelšanu un jauna valdes priekšsēdētāja Gunta Zīverta iecelšanu amatā. A.Krievāns iesniedza atlūgumu, » apstiprina Jūrmalas domes sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Reinholds Pelšs. Krievāns amatu ieņēma kopš pagājušā gada oktobra. « Uzskatu, ka Krievāns darīja prātīgi, uzrakstīdams atlūgumu. Jādomā, ka viņš juta, ka netiek galā ar darbiem. Bija aizkavējusies gada pārskata nodošana,» skaidro kapitāldaļu turētājs E.Krūmiņš. Jaunais valdes priekšsēdētājs G.Zīverts ir siltumapgādes speciālists, citi šīs jomas darbinieki prognozē, ka viņš šo amatu ieņem, lai veicinātu šķeldas izmantošanu. Dz .Homka Jūrmalas siltumā iekārtojusi darbā vairākus savus radiniekus. Uzņēmuma darbinieki atzīst, ka , neatkarīgi no tā, kurš ir valdes priekšsēdētājs, jau ilgāku laiku to „caur domi” vada Homkas dzīvesdraugs A.Knislis sev izdevīgā virzienā. Jūrmalā ir viens no augstākajiem siltuma tarifiem Latvijā,- par vienu megavatstundu jau tuvojas 60 latiem (ar PVN). Krūmiņš atzīst, ka Jūrmalā ir augsts siltuma tarifs, tomēr 85% iedzīvotāji tiek galā ar maksājumiem.
Iespējams, ka kārtējo reizi briest varas maiņa Jūrmalas domē. Kuluāru sarunās izskan kukuļdošanā apsūdzētā eksmēra Raimonda Munkevica(Jūrmala- mūsu mājas) vēlme palielināt savu ietekmi Jūrmalas domē, virzot mēra krēslā savu uzticamo partijas biedru Egmontu Krūmiņu, kurš ir arī pašvaldības uzņēmumu kapitāldaļu turētājs. Krūmiņš šādu iespēju nekomentē. Tagadējais mērs Gatis Truksnis ( LPP) ir nostiprinājis savu varu, jo LPP rindās uzņemtas domes deputātes Dzintra Homka ( partijas piederību mainījusi vairākas reizes)un Marija Vorobjova, kas plašāki sabiedrībai kļuva pazīstama kā deputāte ar vislielākajiem parādiem. Tagad pa trim balsīm ir gan kukuļdošanā apsūdzētajam Raimondam Munkevicam, gan G.Truksnim.— Agrita Aune, Tuesday, June 21, 2011 2:19 PM
Jūrmalā sāk pašvaldību dzīvojamo māju būvniecību
- Detaļas
31.05.2011.,Dienas Bizness
Jūrmalā ir izsniegta būvatļauja dzīvojamām mājām Līču ielā 2. Tajās varēs izmitināt 65 ģimenes, kuras gaida pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā, informē dome.
Projektu, kas bija izstrādāts pirms vairāk nekā diviem gadiem, no jauna saskaņoja īsā laikā, sadarbojoties pašvaldības SIA Jūrmalas Attīstības projekti un domes Pilsētplānošanas nodaļai. Būvniecību veiks SIA RE&RE, kas pašvaldības iepirkuma konkursā uzvarēja 2008. gadā, apņemoties uzcelt trīs mazstāvu daudzdzīvokļu mājas Līču ielā 2, kā arī izveidot infrastruktūru un labiekārtot apkārtni par 1,75 miljoniem latu (bez PVN). Objektu plānots nodot ekspluatācijā 2012. gada februārī. Projektu finansē Jūrmalas pilsētas dome.
Tikmēr SIA Jūrmalas Attīstības projekti iniciējusi projektu par četru divpadsmitstāvu dzīvojamo māju būvniecību Jūrmalā, Dīķu ielā 30. Pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu par uzvarētāju projekta pirmās kārtas skiču projekta iepirkuma konkursā. Divu pirmo daudzstāvu daudzdzīvokļu māju projektu skiču projektu atbilstīgi konkursa rezultātam varētu izstrādāt SIA Stats projekts, informē Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis.
Līdz šā gada beigām plānots īstenot iepirkuma procedūras, kas saistītas ar šo divu daudzdzīvokļu māju tehnisko projektu, būvniecību un finansējumu. Šajā laikā varētu tikt saskaņots arī tehniskais projekts, lai 2012. gada sākumā varētu sākt pirmās kārtas būvniecību, bet divas divpadsmitstāvu dzīvojamās mājas nodot ekspluatācijā 2013. gada pirmajā ceturksnī.
Jūrmalā pašlaik pašvaldības palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā gaida ap 500 ģimeņu.