31.03.2011

JAB: Jaunais pilsētas teritorijas plānojums - jauns pārbaudījums Jūrmalas nākotnei turpmākajiem 12 gadiem

Detaļas

Uldis Kronblūms, Jūrmalas Aizsardzības biedrības valdes priekšsēdētājs

delfi.lv, 19. 01.2011

Sākusies Jūrmalas teritorijas plānojuma turpmākajiem 12 gadiem pirmās redakcijas apspriešana. Kāda būs Jūrmala nākotnē? Vai situācija uzlabosies?

Jūrmalas situāciju šobrīd nevar vērtēt kā apmierinošu:

- valstij joprojām nav kūrortu koncepcijas un kā uzskatāms bezsaimnieciskuma piemērs ir Ķemeru - bijušā valsts kūrorta stagnācija;

- tā vietā, lai piesaistītu investīcijas Jūrmalā tirgus konjunktūras ietvaros, notiek spekulācijas ar nekustamo īpašumu;

- agrākajās kūrortu teritorijās sanatoriju un pansionātu vietā sabūvēti daudzdzīvokļu nami;

- "čiekuru lasīšanai" (ar tālejošu nolūku - privatizēt) uz daudziem gadiem iznomātas valsts un pašvaldības zemes.

Šo uzskaitījumu varētu turpināt.

Neraugoties uz iepriekš minēto, Jūrmala tomēr spējusi saglabāt daļu savas pievilcības, un tas ir arī liels iedzīvotāju nopelns. Iespēju robežās izdevies nosargāt mūsu pamatvērtības:

- pludmali ar apmežoto priekškāpu,

- kultūrvidi ar lielu daļu senās koka arhitektūras,

- neapbūvētas dabas teritorijas ar priedēm un zemsedzi, ko klāj virši un mellenāji,

- Lielupes pļavu bioloģisko un ainavisko daudzveidību,

- publiskās ārtelpas pieejamību lielākajā daļā pilsētas rajonu.

Mūsuprāt Jaunais Jūrmalas teritorijas plānojums ir nopietns pārbaudījums šīm vērtībām. Nevēloties ieraudzīt citus attīstības ceļus, teritoriālā plāna autori piedāvā plaši un nesaudzīgi iznīcināt vēl palikušo.

Tas ir ļoti bīstams ceļš, jo var novest pie neatgriezeniskām pārmaiņām. Kā piemērus var minēt Lielās pludmales promenādes celtniecību, dambju izbūvi gar Lielupes krastu, apbūvi uz ūdens, ieskaitot Majoru - Dubultu līkumu, dabas pamatņu pārvēršanu apbūvējamās zemēs, augstceltņu būvniecību jūras piekrastē vietās, kur tās nekad nav bijušas...

Jūrmalas Aizsardzības biedrība aicina jūrmalniekus, kuriem nav vienaldzīga mūsu pilsētas nākotne, ļoti rūpīgi iepazīties ar teritoriālā plānojuma dokumentāciju. Lai to izdarītu, jāapbruņojas ar lielu pacietību un vēlamas priekšzināšanas, jo piedāvātajā materiālā nav viegli atrast un saprast visu nepieciešamo informāciju.

Jūrmalas Aizsardzības biedrība ir apkopojusi savu viedokli par Jūrmalas teritorijas plānojuma turpmākajiem 12 gadiem pirmo redakciju un sagatavojusi vēstuli, kurā uzsvērta nepieciešamība turpināt darbu pie teritorijas plānojuma un nākamajam apspriešanas posmam sagatavot argumentētus pamatojumus iecerētajām izmaiņām.

Jūrmala vilinās ar puvušu olu smaku

Detaļas

17.01.2011.,NRA.LV

Jūrmalas dome pieņēmusi kūrortpilsētas ilgtermiņa politikas plānošanas dokumentu 2010.–2030. gadam, taču iedzīvotāji pauž neapmierinātību, ka tajā sniegtā informācija ir grūti saprotama.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS) uzdevis pārbaudīt, vai Jūrmalas domes sabiedriskajai apspriešanai nodotie materiāli par teritorijas plānojumu atbilst normatīvajiem aktiem.

Veidos preču zīmes

Vairāku simtu lapu biezie plāni iezīmē trīs galvenās Jūrmalas nākotnes prioritātes – tai jākļūst par starptautiski pazīstamu, modernu piekrastes kūrortu, Austrumu un Rietumu kontaktu veidošanas centru, kā arī kvalitatīvu dzīves un brīvdienu vietu. Detalizētākos paskaidrojumos var atrast dažādas interesantas pašvaldības ieceres nākotnē. Tā, piemēram, lai attīstītu kūrorta objektus un pakalpojumus, tuvāko gadu laikā paredzēts radīt īpašo Jūrmalas ārstniecisko dabas līdzekļu preču zīmi – dūņas, tautumeitas minerālūdens strūklaku, sēravota ķirzaciņu. Savukārt atpūtnieku iecienītajā pludmalē iecerēts izveidot promenādi.

Pilsēta, kura līdz šim pozicionējusies ar atrašanos uz viļņa un logotipā iekļāvusi kaiju, nākotnē tēlu veidos ar nelielām dabas struktūrām. Kādām? To pagaidām neviens neatbild.

Uzlabos satiksmi

Jūrmalā vēlas Jomas ielu izveidot par galveno gājēju ielu Latvijā, tādā veidā popularizējot kūrortpilsētas statusu. Arī dzelzceļu paredzēts padarīt populārāku, ne tikai iekļaujot to kopējā pilsētas transporta sistēmā, bet arī attīstot stāvparku sistēmu. Nākotnē izveidos jaunus auto novietņu laukumus. Līdz 2030. gadam Jūrmalā plānots jauns tilts pār Lielupi, kas atrastos Jaundubultu teritorijā.

Pauž neapmierinātību

Jūrmalas aizsardzības biedrības (JAB) pārstāvji norāda, ka sabiedriskajai apspriešanai nodotie materiāli izstrādāti tā, ka iedzīvotāji nesaprot, kādas izmaiņas iecerētas un kādēļ tās nepieciešamas. Piemēram, jaunā attīstības plāna dokumentācija ir sagatavota principiāli atšķirīga no līdzšinējā, vēl spēkā esošā Jūrmalas teritorijas plānojuma – apzīmējumi uz kartēm nav saprotami un ir bez paskaidrojošā teksta. Tie ir atšķirīgi katram no 18 Jūrmalas rajoniem. "Šādā situācijā jūrmalniekiem sabiedriskās apspriešanas laikā ir liela iespējamība nesaprast patieso situāciju. Mēs mobilizēsim Jūrmalas iedzīvotājus un lūgsim domi, lai tiktu rīkota sabiedriskās apspriešanas otrā kārta, kurā būtu pieejami iedzīvotājiem saprotami materiāli," ir pārliecināts JAB valdes loceklis Uldis Kronblūms.

Zaļās zonas apbūve

Kā citas satraucošas problēmas minētas bažas par zaļo teritoriju apbūvi. Pēc JAB pārstāvju paustā, Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumā daudzas dabas pamatnes apmēram 200 hektāru platībā tiek paredzētas apbūvei, turklāt bez jebkāda izvērtējuma par potenciālajiem zaudējumiem. Īpaši satraucoša esot iecere Lielupē, Dubultu līkumā, paredzēt apbūvi uz ūdens vai apbūvei pakļaut Lielupes palieņu pļavas. Biedrības pārstāvji satraucas arī par ieceri kāpu zonā veidot plašu promenādi ar stacionārām būvēm.

"Teritorijas plānojumu kā tādu noraidīt nevar, bet šie uzslāņojumi un nelikumības ir jānovērš, citādi kūrortam tiks nodarīts nelabojams ļaunums," uzskata bijušais Jūrmalas mērs Romualds Ražuks.

Aicinās uzlabot

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs R. Vējonis uzsver, ka ir ārkārtīgi būtiski, lai sabiedriskā apspriešana par tik nozīmīgu dokumentu, kas turpmākajos gados noteiks visu pilsētas attīstību, notiktu atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un iedzīvotājiem pieejamie materiāli būtu labi izprotami. Tāpēc ministrs aicina izvērtēt, vai Jūrmalas domes sabiedriskajai apspriešanai nodotie materiāli par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumu 2010.–2030. gadam ir sagatavoti atbilstoši normatīvajiem aktiem un ir iedzīvotājiem saprotami.

R. Vējonis arī piebilst, ka šādas sarunas ar nevalstisko organizāciju pārstāvjiem ir būtiskas, lai efektīvāk iesaistītu sabiedrību lēmumu pieņemšanas procesā, tādēļ tuvākajā laikā tiks domāts, kā paplašināt sadarbību ar sabiedriskajām organizācijām un ekspertiem.

Vējonis lūgs pārbaudīt jaunā Jūrmalas teritorijas plānojuma atbilstību

Detaļas

Diena.lv, 10.01.2011.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis lūgs pārbaudīt, vai Jūrmalas domes sabiedriskajai apspriešanai nodotie materiāli par Jūrmalas pilsētas teritorijas

R. Vējonis pirmdien tikās ar Jūrmalas aizsardzības biedrības (JAB) pārstāvjiem, kuri ministru informēja par, viņuprāt, konstatējamām nelikumībām izstrādātajā teritorijas plānojuma versijā, kas janvārī nodota sabiedriskajai apspriešanai.

JAB pārstāvji norādīja, ka sabiedriskajai apspriešanai nodotie materiāli, izstrādāti tādā veidā, ko iedzīvotājiem nav iespējams saprast, tai skaitā, tajos nav sniegts paskaidrojums, kādas izmaiņas iecerētas un kādēļ tās nepieciešamas. Piemēram, jaunā Attīstības plāna dokumentācija ir sagatavota principiāli atšķirīga no līdzšinējā, vēl spēkā esošā Jūrmalas teritorijas plānojuma – apzīmējumi uz kartēm nav saprotami un ir bez paskaidrojošā teksta.

„Šādā situācijā jūrmalniekiem sabiedriskās apspriešanas laikā ir liela iespējamība nesaprast patieso situāciju. Mēs mobilizēsim Jūrmalas iedzīvotājus un lūgsim domi, lai tiktu rīkota sabiedriskās apspriešanas 2. kārta, kurā būtu pieejami iedzīvotājiem saprotami materiāli,” klāstīja JAB valdes loceklis Uldis Kronblūms.

Kā citas satraucošas problēmas saistībā ar apspriešanā esošo teritorijas plānojumu tika minētas bažas par zaļo teritoriju apbūvi – pēc JAB pārstāvju paustā Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumā daudzas dabas pamatnes, apmēram 200 hektāru platībā, tiek paredzētas apbūvei, turklāt bez jebkāda izvērtējuma par potenciālajiem zaudējumiem/mīnusiem, kas no tā radīsies visai Jūrmalas teritorijai kopumā. Īpaši satraucoša situācija ir ar ieceri Lielupē, Dubultu līkumā paredzēt apbūvi uz ūdens, vai apbūvei pakļaut Lielupes palienes pļavas. Biedrības pārstāvji satraucas arī par ieceri kāpu zonā veidot plašu promenādi ar stacionārām būvēm.

R.Vējonis norādīja, ka ir ārkārtīgi būtiski, lai sabiedriskā apspriešana par tik nozīmīgu dokumentu, notiktu atbilstoši spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem un iedzīvotājiem pieejamie materiāli būtu labi izprotami.

Tādēļ ministrs lūgs izvērtēt, vai Jūrmalas domes sabiedriskajai apspriešanai nodotie materiāli par Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojumu 2010. līdz 2013. gadam ir sagatavoti atbilstoši normatīvajiem aktiem un ir iedzīvotājiem saprotami. R. Vējonis piebilda, ka ir būtiski, lai šis process notiktu raiti un iedzīvotājiem būtu iespējams saprast, kādas pārmaiņas tiek plānotas.