Detaļas

Publicēts 22 Marts 2011

Pēdējās izmaiņas: 15 Augusts 2014

26.02.2011., Dienas Bizness

Jūrmalas dome nodevusi sabiedriskajai apspriešanai jaunu teritoriālo plānojumu, kas tuvākajos 12 gados paredz mainīt apbūvi gan pludmalē, gan Lielupes krastā, gan kāpās. Jūrmalas uzņēmēji un iedzīvotāji jaunajā pilsētas attīstības plānā saskata apdraudējumu savām interesēm.

Jūrmalas dome nodevusi sabiedriskajai apspriešanai jaunu teritoriālo plānojumu, kas tuvākajos 12 gados paredz mainīt apbūvi gan pludmalē, gan Lielupes krastā, gan kāpās. Dokumenta autori rīko sabiedriskās apspriešanas un demonstrē procesa caurspīdīgumu, tomēr, apmeklējot šis sapulces, novēroju, ka uzņēmēji ir neapmierināti, bet iedzīvotāji amatpersonām vienkārši netic. «Visos plānojuma aspektos ņemts vērā tas, kā sadzīvos jūrmalnieks un kūrorta vai biznesa teritorija, vai plānotās funkcijas netraucēs cita citai. Tāpēc teritorijas ir nodalītas – dzīvošanai, dažādām aktivitātēm, kūrorta teritorijas un, protams, dabas teritorijas, » skaidro Jūrmalas vicemērs Māris Dzenītis. Plāns sadala visu pilsētu 18 daļās, lai precīzāk varētu runāt par katra zemesgabala apbūvi. Tomēr šāda sadale neļauj salīdzināt esošo plānu un topošo. Par galvenajiem mērķiem pasludināta moderna kūrorta izstrāde, austrumu-rietumu kontaktu vides veidošana, kā arī padarīt Jūrmalu par kvalitatīvu dzīves un atpūtas vietu.

Dabas pamatnes samazināsies

Dabas pamatne Jūrmalā kopā ir 6322,6 ha, tai skaitā ārpus Ķemeru Nacionālā Parka 2839,9 ha. Kā atzina Alda Ozola (SIA« Firma L4»), kas veikusi novērtējumu uz vidi, tad dabas pamatnes samazināsies par diviem procentiem no pilsētas platības. Jūrmalas kopīgā platība ir 100 kv.km. - tātad paredzēts papildu atdot apbūvei vēl 200 hektārus.

Sabiedriskās organizācijas izskatījušas 22 teritorijas, kurās nav pieļaujama tagadējās domes vadības iecerētā meža zemes transformācija. ( Gan mēra Gata Trukšņa ( LPP) partijas biedram Aleksandram Bašarinam iznomāta it kā kempingam paredzētā vairāk kā 25 tūkstošus kvm zeme Bražciemā, gan vicemēra izraudzītā vairāk kā 146 tūkstošus kvm lielā meža teritorija līdzās viņa bēdīgi slavenajam projektam «Kāpa», kas tā arī nav īstenots un citas).«Tas, kurš iznomās no pašvaldības tagadējās dabas pamatnes, kļūs stāvus bagāts, jo saņems apbūvējamas platības par vairākiem simtiem EUR kvadrātmetrā. Un nav ilgi jāmin, kuram iznomātājam tad būs « pirmā roka», secina deputāts R.Ražuks.

«Vārdos domes vadība un dokumenta izstrādātāji sola kāpas un pludmali neaizbūvēt, un pat kartē šī zona ir zaļa. Uz apbūvi norāda tikai mazs cipariņš , indekss kartē, kas nosaka, cik blīva apbūve tur atļauta. Turklāt vairs nebūs nepieciešama meža zemes transformācija,» secina Jūrmalas aizsardzības biedrības (JAB) pārstāvis G.Grūba.

Pludmalē taps promenāde

Vislielāko neizpratni un sašutumu izraisa plāna veidotāju vēlme Jūrmalas pludmalē izbūvēt promenādi. N. Balgalis apgalvo, ka tās būs vieglas, dabai draudzīgas konstrukcijas, tomēr jūrmalnieki gan izteica aizdomas, ka promenāde rosinās vēl lielāku kāpu apbūvi. «Plānojumā minēto promenādi varētu saukt arī par pastaigu celiņu vai gājēju celiņu, kuru varētu veidot atsevišķās pludmales vietās joslā starp kāpu un pludmali. Tas nozīmē, ka tajās vietās, kuras pēc profesora G.Eberharda un citu inženieru atzinuma pakļautas pastiprinātai erozijai un kur pēc pašreizēja detalplānojuma jau paredzēts izbūvēt kāpu nostiprinājumus, varēti tikt izbūvēts pastaigu celiņš, kurš vienlaikus kalpotu arī kā nostiprinājums pret eroziju līdzšinējo kārklu stādījumu vietā, » skaidro Jūrmalas vicemērs Māris Dzenītis. Arhitekts Gints Sūna ir vizualizējis ideju par promenādi un tās malās iezīmējis īslaicīgas lietošanas būves – vieglas konstrukcijas ēkas, kurās atrastos pludmales servisa objekti, piemēram, kafejnīcas, dušas, tualetes, pludmales inventāra nomas punkti, mantu uzglabāšanas skapīši un tamlīdzīgi. « Ir jāsakārto pludmales infrastruktūra un jānodrošina tās pieejamība, kā arī jāuzlabo pludmalē sniegto pakalpojumu kvalitāte. Pludmale ir galvenā pilsētas eksportprece, ko ne līdz galam apzināmies un novērtējam. Protams, ka būtiski, lai pilsētā netiktu izjaukta ekosistēma un arī dabas pamatņu iespējamā apbūve būtu rūpīgi jāizvērtē,» uzskata uzņēmēju konsultatīvās padomes pārstāve S.Gernere.

«Nekādas promenādes mums nav nepieciešamas, pietiek jau ar Jomas ielu. Lai daba paliek neskarta,» kategoriski pret ideju apbūvēt ir iedzīvotāju konsultatīvās padomes priekšsēdētājs, par deputātes Ivetas Blauas piekukuļošanas mēģinājumu apsūdzētais Normunds Pīrants.

Sabiedrība neizpratnē ir vienota

Arī sabiedrisko organizāciju pārstāvji piedalās sarunās. Tomēr pati apspriešana izraisa dažādas izjūtas,- dīvainākais, ka agrākie pretinieki Jūrmalas aizsardzības biedrība (JAB) , citas sabiedriskās organizācijas un iepriekšējā plāna izmaiņu dēļ savu amatu zaudējusī Inese Aizstrauta tagad savās vēlmēs ir vienoti. «Piedaloties sabiedriskās apspriešanas sanāksmē, manas sajūtas bija kā uz kuģa bangojošā jūrā – visiem ir slikta dūša, nāk vēmiens, bet kuģi pamest nav iespējams. Un nav zināms, vai kāds pēc vētras izdzīvos. Diemžēl pēc jaunā plānojuma apstiprināšanas nav zināms cik jūrmalnieku spēs izdzīvot,» tā I.Aizstrauta. « Šo plānu nevar apstiprināt, jo tas rada draudus Jūrmalas ekonomikai, videi, ekoloģijai, turklāt nav izpētīts, kādu iespaidu tā pieņemšana atstās uz dažādiem sociālajiem slāņiem,» piebilst G.Grūba.

Deputāts Romualds Ražuks ( Vienotība) uzskata, ka jaunais plānojums ir jāpārstrādā, ņemot vērā sabiedrības viedokli vai arī jāizstrādā no jauna pēc citiem principiem. «Šajā plānā mums jāizvairās no sērgām, kas iznīcinās Jūrmalu kā kūrortu un uz neatgriešanos izmanīs tās ārējo veidolu, turklāt mums tā tiek iesmērēta kā patiesība, » tā Ražuks.

Jūrmalnieki ar plānu nav apmierināti

Iedzīvotāji izrāda lielu interesi par nākotnes plāniem, bet reti kurš spējīgs saprast un izlasīt šo ļoti apjomīgo un saturā sarežģīto darbu. «Apjoma ziņā Jūrmalas attīstības plāns gandrīz divas reizes pārsniedz Rīgas pilsētas plānojuma apjomu. Tās ir vairākas biezas grāmatas, kuras uzrakstītas vienkāršam iedzīvotājam nesaprotamā tehniskā valodā. Tās ir daudzas kartes, kuras saprast spēj tikai profesionāļi. Pie šādiem apstākļiem neviens nav spējīgs saprast Jūrmalas pilsētas teritorijas turpmāko attīstību kopumā,» stāsta arhitekte- pilsētplānotāja Inese Aizstrauta. Krastaciema iedzīvotāji aizrādīja, ka jaunajā plānā paredzētie kapi pie Veidenbauma ielas ir netālu no rajona, kur nav pilsētas ūdensvads, un jūrmalnieki dzeramo ūdeni iegūst no vietējiem urbumiem, turklāt kapiem paredzētajās vietās, jomās starp bijušajām kāpām ūdens dažugad neuzsūcas pat vasarās, kas apbedīšanu un kapu rakšanu varētu padarīt sevišķi interesantu. Dokumenta izstrādātāji solīja pētīt, apsvērt un pārbaudīt. R.Ražuks ir pret pludmales smilšainās daļas apbūvi, kas nav izvērtēta kā iespējamais kaitējums videi. Faktiski, daļa pludmales pēc Ražuka domām kļūst par ielām pilsētas centrā, pie «Nemo», kā arī Kauguru pludmalē . Viņaprāt nepareiza ir totāla 70% upmalas ( Lielupe) apbūve, kur iecerētas bungalo tipa peldošas celtnes un uz pāļiem balstītas celtnes, kas rupji pārkāpj aizsargjoslu likumu un tauvas joslu. Ražuks secina, ka kāpu joslas tagad kļūst apbūvējamas, kartēs tās iekrāsotas zaļas, kamēr mazs cipariņš- indekss norāda, cik procentu apbūve tur pieļaujama. Vienā no skaistākajām kāpu vietām Dubultos pie glābšanas stacijas, pie savrupmāju rajona šādā veidā iecerēta 37 metrus augsta desmitstāvu apbūve.

Prognozē, ka amatpersonas nespēs vienoties

R.Ražuks prognozē, ka šādā sasaukumā deputāti nespēs vienoties un izstrādāt vēlētāju interesēm un likumiem atbilstošu teritorijas attīstības plānu, tādēļ domi nākšoties atlaist. « Domes vadība un tiem piesaistītie deputāti gan paši domā, ka jūrmalnieku protestiem nebūs lielas nozīmes,- ieslēgs «balsojamo mašīnu» un, viss notiks kā iecerēts,» situāciju raksturo R.Ražuks. «Plāna veidotāji « Grupa 93» uzklausa jūrmalniekus, taču neatbild uz jautājumiem pēc būtības. Arī JAB ir saņēmusi šādu atbildi uz saviem jautājumiem, taču tā ir formāla. Ceram, ka ministrs Raimonds Vējonis apturēs plāna apstiprināšanu, lai nenāktos iet garo un dārgo tiesvedības ceļu,» tā G.Grūba.

Iedzīvotāju pārstāvis N.Pīrants uzskata, ka plānā vispār nav domāts par sporta būvēm, kuras nepieciešamas gan lielākajā pilsētas rajonā Kauguros, gan savrupmāju rajonos.« Mēs tajā iedzīvotāju padomē varam tikai uzkāpt deputātiem uz kājas un mazliet pakutināt viņiem nervus, bet reāli izlemt un ietekmēt mēs neko nevaram,» atzīst N.Pīrants.

Savukārt Irēna Augustova atceras, ka , jau plānošanu uzsākot ,pirms diviem gadiem tika savākti iedzīvotāju priekšlikumi.« Mēs atkal sanākam un runājam to pašu, kā parasti mums sola , ka jaunajā plānā mūsu priekšlikumi būs, bet kā nav, tā nav,» sašutusi I.Augustova.

Detaļas

Publicēts 22 Marts 2011

Pēdējās izmaiņas: 15 Augusts 2014

28.01.2011., Diena

Vairāk nekā simt cilvēku katrā no Jūrmalas pilsētas attīstības plāna sabiedriskās apspriešanas sēdēm liecina, ka pilsētas liktenis satrauc daudzus iedzīvotājus. Plānotā promenāde, dambji, augstbūves līdz pat divdesmit stāviem ir tikai daļa no strīdīgajiem risinājumiem, kas tiek piedāvāti jaunajā plānā. Projekta autori SIA Grupa 93 sola ņemt vērā iebildumus un priekšlikumus, izstrādājot plāna otro redakciju, tomēr nepaliek skaidrs, cik lielā mērā šis apspriešanas process ietekmēs gala rezultātu, kas ietekmēs pilsētas nākotni turpmākos 12 gadus.

Apspriešana norit karsti

Attīstības plānā pilsēta ar 20 000 zemes vienībām sadalīta 18 daļās, lai varētu konkretizēt katra zemesgabala apbūvi. Plāna apspriešanu rīko sešus vakarus, katru no tiem veltot konkrētām pilsētas daļām, un tajās piedalās visdažādākie iedzīvotāji, arī uzņēmēji, domes deputāti, manīti arī Saeimas deputāte Ilma Čepāne un aizsardzības ministrs Artis Pabriks. Visās sanāksmēs ir pārstāvji no Jūrmalas aizsardzības biedrības (JAB), kuras aktivitāti bargi kritizē domes finansētais laikraksts Jūrmalas Nedēļas Ziņas (JNZ), kas regulāri publicē plānu aizstāvošus rakstus. Pēc tam kad JAB uzsāka parakstu vākšanu pret vairāku teritoriju zonējuma maiņu un apbūvi, JNZ publicēja anketu, kurā iespējams parakstīties, lai tieši šajās teritorijās zonējumu saglabātu tādu, kāds ir jaunajā plānā, tātad apbūvējamas teritorijas, jo tas esot vajadzīgs pilsētas attīstībai. Diena bija klāt vienā no sabiedriskās apspriešanas sanāksmēm, kas ilga vairāk nekā trīs stundas un beidzās ar to, ka iedzīvotāji masveidā piecēlās un izgāja no zāles. Citas sanāksmes ilgušas pat 3,5 – 4,5 stundas. Sanāksmes protokolē, priekšlikumus ļoti atsaucīgi uzklausa un sola, ka tos izvērtēs gan Grupa 93 eksperti, gan pilsētas domes izveidotā darba grupa pēc zināmiem kritērijiem. «Viens no galvenajiem aspektiem ir plānojuma risinājumu atbilstība pilsētas attīstības stratēģijai – tātad pilsētas attīstības prioritātēm. Nepārkāpjams princips ir risinājumu (šajā kontekstā - ierosinājumu) atbilstība normatīvo aktu prasībām. Citi apsvērumi pamatā saistīti ar plānošanas metodiskiem, tehniskiem un juridiskiem aspektiem,» skaidro Grupa 93 direktors Neils Balgalis. Sabiedrības pārstāvji gan kritizē darba grupas līdzšinējo darbību, jo nav tikuši uzklausīti. «Mūsu iebildumi nav ņemti vērā. Kad plānu izlika apspriešanai, mēs lūdzām sagatavot materiālu, kur parādīts, kas mainās dabas pamatnes teritorijās, bet tāda materiāla nav,» stāsta JAB priekšsēdētājs Uldis Kronblūms. Darba grupā piedalījās arī Jūrmalas uzņēmēju konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Aleksandrs Bērzkalns, kurš atzīst: «Es atstāju sanāksmes, jo redzēju, ka maniem priekšlikumiem nav ietekmes.»

Promenāde kā Amerikā

Viens no visstrīdīgākajiem objektiem ir promenāde gar jūras krastu, kas plānota trīs vietās – 4,5 km garumā starp Jaunķemeriem un Kaugurciemu, 0,3 km pie atrakciju parka Nemo un 6,3 km pašā pilsētas centrā starp Dubultiem un Bulduriem. Pašlaik kāpu zona nav īpaši sakārtota, tajā trūkst tualešu, kafejnīcas ir izvietotas teltīs. Taču jaunais risinājums visai radikāli maina pludmales veidolu. Arhitekts Gints Sūna iedzīvotājiem rāda filmiņu, kurā redzama līdzīga promenāde okeāna krastā ASV: «Paskatieties, cilvēki ir laimīgi, viņi brauc uz tādām vietām!» Promenāde paredz naktī izgaismotu pastaigu celiņu ar atbalsta sienu, kas kalpotu arī kā kāpas nostiprinājums, bet blakus celiņam atrastos īslaicīgās lietošanas būves – kafejnīcas, nomas punkti u.c. N. Balgalis atzīst, ka to, cik tuvu viens otram varētu atrasties šādas būves, noteiks detaļplānojums. Savukārt G.Sūnam šķiet, ka tad, ja uzbūvētu šo promenādi, pārējā pludmales daļā, iespējams, nevajadzētu ne soliņus, ne atkritumu urnas, jo visi aiznestu atkritumus uz promenādi, kas būtu pašreizējo krūmu vietā. «Jūs man pasakiet, kāpēc mums tā nevarētu būt?» izsaucās arhitekts. Bargs par šo projektu bija bijušais Jūrmalas galvenais arhitekts un vēlāk arī mērs Leonīds Alksnis: «Klausoties jaunekļa uzstāšanos, es jutu, ka gribu kauties. Ir arī svētas vietas, un Jūrmalai vissvētākā ir pludmale. Tā ir vieta, kam labāk mazāk likt klāt rūpniecisku roku. 1969. gadā bija tik stiprs vējš, ka visas būves noskaloja vienā naktī.» Neoficiāli izskan, ka promenāde varētu būt speciāli ielikta plānā kā objekts, kas raisa diskusijas, lai citus strīdīgākus objektus vieglāk «dabūtu cauri».

Iemesls diskusijām

Diskutablu objektu jaunajā plānā netrūkst, un to publiski atzinis arī Jūrmalas mērs Gatis Truksnis. Piemēram, Dubultos, Slokas ielā, kur šobrīd ir degradēta teritorija, pieļautas augstbūves līdz pat 20 stāviem. N. Balgalis uzsver, ka tas nav pašmērķis, tomēr vajagot piedāvāt vietu investoriem, ja kāds vēlētos šādas ēkas būvēt, un tā tad būtu vienīgā vieta. Projekta autori arī nespēja atbildēt, kā gadījās, ka teritorijā Dzintaros starp Meža prospektu, Edinburgas prospektu, Piestātnes ielu un Krišjāņa Barona ielu atkal pieļauta apbūve, kaut arī Satversmes tiesa iepriekšējā Attīstības plāna daļu, kas saistīta ar šīs teritorijas apbūvi, atzina par spēkā neesošu. Ir teritorijas, ko projekta autori aprakstījuši visai sarežģīti: «Gar Jūras ielu un Dubultu prospektu piedāvājam veidot Jūrmalas jauno siluetu, kurā ritmiski mijas lielāka mēroga objekti ar zemākas un irdenākas apbūves kvartāliem.» Izrādās, ka tas nozīmē atsevišķās zemes vienībās atļaut veidot 10 stāvu apbūvi, «lai radītu iespēju veidot rentablus kūrorta uzņēmumus.» A.Bērzkalns ir sašutis, ka desmit stāvu apbūves iespēja pieļauta arī pie Dubultu glābšanas stacijas. Projekta autori nenoliedz, ka šai vietā ir īpaši aizsargājami biotopi, tomēr darba grupā esot bijis viedoklis, ka desmit stāvu ēkas te būvēt tomēr var. Visai sarežģīta situācija izveidojusies arī Majoros Turaidas ielas galā, kur atrodas zemesgabali, par kuriem ar domi tiesājas igauņu kompānija Manutent. Šeit ir vairākas applūstošās teritorijas un plānots būvēt dambi, bet vēlāk daļu no zemesgabaliem apbūvēt. Iedzīvotāji norāda, ka jau šobrīd viņu pagrabi regulāri applūst, un dambis pieļaujams tikai tad, ja visā kvartālā veic kārtīgu meliorāciju, ko Jūrmalas vicemērs Māris Dzenītis sola jau šogad.

No plāna pagaidām īsti nav skaidrs, kā varētu izskatīties tā saucamie pilsētas vārti, kas plānoti pie iebraukšanas vietām Jūrmalā. Tāpat idejas līmenī bez sīkāka skaidrojuma ir pakalpojumu centru izveide.

Detaļas

Publicēts 22 Marts 2011

Pēdējās izmaiņas: 15 Augusts 2014

4.02.2011., Dienas Bizness

Topošais Jūrmalas teritoriālais plānojums tuvākajos 12 gados paredz mainīt apbūvi abos Lielupes krastos.

Jūrmalnieku lielo interesi un satraukumu var saprast, jo tieši šis dokuments daudziem mainīs ierasto dzīvi. Priedaines iedzīvotājiem ūdensvada vietā sola jahtu piestātnes un daudzstāvu apbūvi Lielupes krastā. Jūrmalnieki nesaprot , kāpēc jāapbūvē dabas pamatnes, ja pilsētā ir ļoti daudz tukšu dzīvojamo māju. Savukārt plāna izstrādātāji Grupa93 vadītāja Neila Balgaļa personā uzskata, ka apspriešanas norisi ietekmē vispārējā Latvijā valdošā uzticības krīze valdībai, jo nereti iedzīvotāju attieksmes pamatā ir uzticēšanās trūkums pret tiem, kuri ir pie varas, un nedomā, ka šī plāna apspriešana būtu izņēmums.

«Dokuments ir prettiesisks pēc būtības, un nav draudzīgs sabiedrībai, » uzskata Jūrmalas Aizsardzības biedrības (JAB) pārstāvis Guntis Grūba.

«Mēs rosinām konstruktīvu un atklātu sarunu. JAB pārstāvji mums atbild ar vispārējiem, populistiski-revolucionāriem saukļiem un biedē jūrmalniekus ar Satversmes tiesu. Ir viegli būt populāram pūlī, kliedzot par pagātnes negācijām. Par nākotni runāt ir grūtāk – JAB to nemāk, jebšu arī trūkst argumentu?"» secina N.Balgalis.

Uzņēmēji grib vairāk

Bražciemā zemes gabala 0701nomnieks, bijušais domes attīstības komitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Bašarins uztraucas, ka viņa iznomātajā dabas pamatnē , vairāk kā 25 ha platībā neatļaus daudzstāvu būves . Viņš vēlētos būvēt sporta un tūrisma kompleksu. Vienu «sporta kompleksu» Piejūras ielā 1a , kas gan izrādījās daudzdzīvokļu dzīvojamā māja jūras krastā, viņš jau uzbūvēja. Vēl viens bijušais domnieks, tagad tikai uzņēmējs Jānis Arnicāns, uzskata , ka vispirms ir jāuzbūvē 3,5 km garš mols jūrā, lai smiltis neaizskalo Lielupes grīvu, jo tikai tā Jūrmalu varēs attīstīt par ūdenstūrisma pilsētu. Par to, ka jāatbrīvo no smiltīm Lielupes grīva iestājas ūdenssporta cienītāji un jahtu īpašnieki.

Priedainē gaida ūdensvadu

Daļa Priedaines iedzīvotāju ir pret kapu izveidi, jo rajonā nav ūdensvada un kanalizācijas. Kapi tomēr apdraud gruntsūdeņu tīrību. Tikmēr citi atbalsta kapu iekārtošanu, jo ap tiem saglabāšoties 200 m aizsargjosla, kas paliks kā neapbūvēts mežs. Vairumam nepatīk, ka krastmala ir privatizēta un jaunais apbūves plāns neatstāj pat iespēju normāli nopeldēties Lielupē.« Kāpēc jābūvē tās piestātnes vietās, kur var peldēties, kur var pieiet pie upes? Pareizāk būtu šīs vietas atstāt Priedaines iedzīvotājiem, bet jahtklubu un piestātnes ierīkot tur, kur Lielupe ir dziļa jau pie paša krasta,» iesaka Priedaines iedzīvotāja Vija Žiha. Viņa iesaka vispirms ierīkot Priedainē ūdensvadu un tikai pēc tam domāt par pārējo. Tikmēr plānotāji uzskata , ka Priedaines centrā nekas būtisks nemainīsies, upes krastā plānots attīstīt piestātnes , jahtklubu. Visus jūrmalniekus satrauc, kas notiks ar Priedaines atkritumu izgāztuvi.«Daļa izgāztuves teritorijas rezervēta ceļa vajadzībām, pārējā daļā pēc detālplānojuma izstrādes atļauts izveidot dažādus pakalpojumu, pārvaldes, zinātnes un pētniecības, tehniska rakstura pakalpojumu, dzīvnieku aprūpes objektus, kā arī ražošanas uzņēmumu noliktavas vai transportlīdzekļu novietnes,» skaidro N.Balgalis. Viņš nepieļauj, ka , ka jebkādā veidā Jūrmalas dome varētu apstiprināt prettiesisku plānu.

Vārnukrogs grib legalizēties.

Jaunajā plānā apbūves blīvuma procents mainīts no10 uz 12%, minimālais zemes gabalu lielums samazināts līdz 3000 m2, kas pēc plānotāju domām pieļauj esošās apbūves legalizāciju. Tomēr 38 Vārnukroga vasarnīcu īpašnieki ir neapmierināti un lūguši , lai atkārtoti pārskata iespēju palielināt apbūves blīvumu. Viņi uzskata, ka pie šāda apbūves blīvuma viņiem būs jāpamet mājas. Iedzīvotāju pārstāvis Tālivaldis Keivs atceras , ka Vārnukrogs bija iecerēts kā telšu pilsētiņa, un neuzskata, ka jāsaglabā tā nelikumīgā apbūve. «Te mēs redzam, kas notiek, ja pieļauj nelikumīgo apbūvi. Ja neuzmanīsimies, ar visu Lielupes krastu un kāpām notiks tas pats,- viss tiks apbūvēts un privatizēts. Domājiet, kas notiks tālāk ar Jūrmalu, nevis par savām štrunta butkām,» aicina T.Keivs. N. Balgalis sola, ka paliks tā apbūve, kurai ir pieeja ielām, un kas neapdraud Balto kāpu.

Detaļas

Publicēts 30 Janvāris 2011

Pēdējās izmaiņas: 15 Augusts 2014

Latvijas Avīze, 24.01.2011.

Nule sabiedriskajai apspriešanai izsludinātais Jūrmalas teritorijas attīstības plāns turpmākajiem 12 gadiem gludina ceļu uz vēl neskartās dabas iznīcināšanu un Jūrmalas kūrorta vietu turpmāku degradēšanos – tā uzskata daļa Jūrmalas iedzīvotāju. Pēc šā plāna iecerēts apbūvēt ap 200 pašlaik vēl neskartās pilsētas zemes hektārus.

Pilsētas vadība atzīst, ka plānā iekļauti arī tādi priekšlikumi, par kuriem varot strīdēties. Tomēr daudzi pārmetumi esot noraidāmi. Turklāt tāpēc jau plāns nodots apspriešanai, lai uzklausītu iedzīvotāju atsauksmes un tad plānu labotu un papildinātu.

Nevainīgie nomas līgumi

Jūrmalas Aizsardzības biedrības valdes priekšsēdētājs Uldis Kronblūms stāsta, ka biedrības pārstāvji apzinājuši vairāk nekā 20 pašvaldībai vai valstij piekrītošo mežu, krasta kāpu, Lielupes piekrastes palieņu pļavu un citu pilsētas teritoriju, kuras paredzētas apbūvei. Pēc šāda plāna pilsētas centrālajā daļā samazinās tā saukto dabas pamatņu teritorijas, kurās būvniecība ir ierobežota ar likumu, kā arī tiek pieļauta apbūve ne tikai jūras un Lielupes piekrastes tiešā tuvumā, bet arī uz ūdens.

Pēc U. Kronblūma domām, jau pašlaik stāvoklis Jūrmalas kā kūrorta saglabāšanā ir gaužām bēdīgs. Daudzās agrākajās atpūtas vietās agrāko priežu mežu vietā jau slejas daudzstāvu dzīvokļu nami. Ar vieglu roku privātpersonām un firmām iznomā pašvaldībai un valstij piekrītošos priežu mežus un citas neskartās dabas teritorijas. Nomas līgumos izlasāmais iznomātās zemes lietošanas mērķis – "čiekuru lasīšanai" – patiesībā esot acu aizmālēšanai. Šādu līgumu īstais nolūks ir privātpersonām un firmām iegūt tiesības pēc kāda laika privatizēt šos mežus un citus zaļās dabas stūrīšus.

Jūrmalas Aizsardzības biedrības pārstāvja bažas apstiprina Jūrmalas domes deputāts, bijušais domes priekšsēdētājs Romualds Ražuks. Kā viņš stāsta, Jūrmalas neskartās dabas teritoriju "apgūšana" notiek pēc izstrādātas shēmas – vispirms privātais vai firma noslēdz nomas līgumu par dabas pamatnes teritorijas izmantošanu čiekuru lasīšanai, pēc tam ar grozījumiem attīstības plānā dabas pamatnes teritoriju pārvērš par apbūvei domātu.

Jūrmalas domes iedzīvotāju konsultatīvās padomes priekšsēdētāja vietnieks Tālivaldis Keivs uzskata, ka šis plāns vēlreiz pierāda, kā ietekmīgu biznesmeņu saujiņa ar pašvaldības atbalstu pamazām tiek pie vērtīgas piekrastes kāpu un mežu zemes, kur pēc likuma it kā neko nedrīkst būvēt. Sākumā sabiedrībai tiek iestāstīts, ka, lūk, šai priežu mežā būšot vieglas koka mājiņas – priežu izciršana nenotikšot. Bet pēc pāris gadiem priedes ir pa tīro, bet koka būdiņu vietā jau slejas lepni savrupnami. Viņaprāt, šie hlevicki un munkevici vārdos gan pļāpā par kūrorta attīstību, bet dara visu, lai pārdotu pēdējās neskartās dabas saliņas. T. Keivs nesaprot, kāpēc vispār jāplāno, pēc Jūrmalas mēra publiski teiktā, "pretrunīgi priekšlikumi", piemēram, par būvniecību jūras piekrastes kāpās, ja pat nespeciālistam ir skaidrs, ka tā var zaudēt pēdējo, kas vēl no unikālās piekrastes dabas atlicis.

Jūrmalas iedzīvotāja, zvērināta advokāte Inta Sikora atzīst, ka ir satriekta par paredzēto piecstāvu namu celtniecību ik gadu applūstošajā Varkaļu kanāla teritorijā pie Lielupes, tāpat viņai nav saprotams, kāpēc jāapbūvē Kalpaka prospekta gals pie Lielupes, kur pašlaik zaļo priežu mežs.

Uldis Kronblūms uzskata, ka pats ļaunākais – divdesmit aizvadītajos gados nevienai līdzšinējai valdībai nav pat idejas, kā turpmāk būtu saglabājama un veidojama Jūrmala – unikāla kūrortpilsēta Rīgas līča piekrastē. Viņaprāt, to uzskatāmi pierāda bēdīgā pieredze ar kādreiz izslavētās kūrortvietas – Ķemeru sanatorijas – iznomāšanu ārzemniekiem.

Negodīgs pasniegšanas veids

U. Kronblūms domā – tas nav veids, kā šāds plāns Jūrmalas domei būtu jāpasniedz iedzīvotājiem. Tā ir grēda ierēdnieciskā valodā sacerētu, svešvārdiem piebārstītu dokumentu, no kuriem nav iespējams izlobīt plānotā jēgu. Tas ir pamatdokuments profesionāļiem. "Cilvēkam šo dokumentu un karšu blāķī nav iespējams uztvert galveno – kas īsti mainīsies viņam tuvākajā apkārtnē un kāds no tā būs ieguvums iedzīvotājiem. Tas nav vērsts uz Jūrmalas sabiedrības iesaistīšanu plāna apspriešanā, drīzāk uz patieso mērķu slēpšanu," viņš piebilst. Viņaprāt, iedzīvotājiem nevarētu būt iebildumu pret atsevišķu teritoriju apbūvi, ja tiktu pamatoti jūrmalnieku ieguvumi. Tā vien šķiet, ka vismaz daļai plāna ir cits mērķis – mainīt zemesgabalu vērtību neskartās dabas platībās – un tam ir maz sakara ar piesaukto pilsētas attīstību.

Pirms trim gadiem, apspriežot Jūrmalas teritorijas attīstības plāna grozījumus, kas būtībā paredzēja to pašu, kas redzams pašlaik sagatavotajā plānā, pret šiem grozījumiem tika savākti ap 7000 iedzīvotāju parakstu. "Ja iedzīvotāju iebildumus neņēma vērā toreiz, tāpat var notikt, apspriežot šo attīstības plānu," viņš saka.

Jūrmalas Aizsardzības biedrība aicināja toreizējo Valsts prezidenti un Jūrmalas iedzīvotāju Vairu Vīķi-Freibergu un Saeimu dot tiesības pašvaldībām iedzīvotājiem svarīgu lēmumu pieņemšanā rīkot vietējas nozīmes referendumus. Valsts prezidentei it kā nebija principiālu iebildumu, priekšlikumu pat atbalstīja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Tomēr referenduma ideja pamazām nogrima Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas ierēdņu atvilktnēs, aizbildinoties ar pašvaldību naudas šķērdēšanu šādiem pasākumiem un pārāk lielu varu iedzīvotājiem.

Jūrmalas iedzīvotājs Rihards Pētersons stāsta, ka, piemēram, Rennē – pilsētā pie jūras Francijā – ar šādiem attīstības plāniem iepazīstinot vienkāršam cilvēkam uztveramā valodā, norādot, kādas turpmāk būs viņu tiesības un pienākumi. Toties Jūrmalas attīstības plānā izlasot svešvārdos iemudžināto ideju par tā saukto Lielo Jūrmalas promenādi jūras piekrastē septiņu kilometru garumā, iedzīvotājiem netop skaidrs, kādas sekas varētu radīt šī vērienīgā krasta kāpu apbūve. Viņaprāt, Jūrmalas domē tas tiek darīts apzināti, lai iedzīvotāji tiktu nolikti jau notikuša fakta priekšā.

Attīstības vietā spekulācijas

R. Pētersons uzskata, ka galvenā problēma, ar ko sadūrušies arī šā plāna autori, – kādu konkrētu ekonomisku attīstību piedāvāt Jūrmalai, ja nav skaidrs, kāda turpmāk būs Latvijas kūrortu politika. Viņaprāt, plāns būtībā ir vienkāršs – tiek piedāvāts apbūvēt valstij un Jūrmalas pašvaldībai piekrītošās zemes platības, aizsedzoties ar "nepieciešamību piesaistīt investīcijas un attīstīties". Piemēram, plānā piedāvāts apbūvēt ar divstāvu namiem tā saukto "Dzintaru nierīti" – vairākus priežu meža gabalus ap 30 hektāru kopplatībā Dzintaros, kas ir aizsargājamās dabas teritorija. Jūrmalas tēvus un plānotājus nemulsina pat Satversmes tiesas 2009. gada spriedums, kurā šāda apbūve ir noraidīta.

Reizē, piemēram, ap Dzintaru koncertzāli ir apmēram 10 privātās zemes gabali, kuros šāda apbūve būtu iespējama. Bet gadiem ilgi tajos nekas nenotiek. Pilsētai nepieciešamās infrastruktūras attīstības vietā ar šādiem zemes gabaliem notiek visparastākās spekulācijas – tās pērk un pēc kāda laika cenšas izdevīgi pārdot. "Bet tad nevar runāt par attīstību, tā ir šā jēdziena izkropļošana," viņš saka.

"Trīs lielas sērgas"

Jūrmalas deputāts Romualds Ražuks domā, ka Jūrmalu visvairāk apdraud "trīs lielas sērgas". Pirmkārt, attīstības plāns paredz jūras piekrastes apbūvi septiņu kilometru garumā – pašlaik augošo kārklu joslā tiek pieļauta divstāvu namu celtniecība pilsētas centrālajā daļā. Līdzīga apbūve septiņu kilometru garumā plānā paredzēta Kauguros. Otrkārt, tiek plānota divstāvu namu celtniecība Lielupes piekrastē, kas aizņemtu apmēram 70 procentus piekrastes pilsētas teritorijā. Treškārt, pilsētas centrālajā daļā – no Bulduriem līdz Dubultiem – lielas mežu un citas vēl zaļās teritorijas paredzēts sadalīt apbūves gabalos. Ja šāds plāns tiks pieņemts, tad, viņaprāt, tam būšot neatgriezeniskas sekas.

Jūrmalas domes deputāts atklāj, ka pilsētas attīstības plānu turpmākajiem 12 gadiem viņa vadībā darba grupa sākusi gatavot pērn, kad viņš bija domes priekšsēdētājs. Taču toreiz šīs "sērgas" plānā neesot bijušas. Pašlaik ne viņam, ne citiem opozīcijas deputātiem neesot nekādu iespēju vērsties pret šādu plānu tāpēc, ka lēmumus dome pieņem ar deputātu balsu vairākumu.

Par priekšlikumiem varot strīdēties

Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis teic, ka negribot būt jaunā attīstības plāna advokāts. Tomēr viņš noraida apgalvojumus, ka apbūves zemēs tikšot pārvērsti ap 200 hektāru vēl neskarto zemju platību, kā to apgalvojot sabiedrisko organizāciju pārstāvji. Pusi no plānotās apbūves platības aizņemot Jāņupītes polderis Bražciemā. Kopš 2009. gada vidus tā vairs neesot nacionālas nozīmes lauksaimnieciski izmantojamā zeme, kas atļauj to pārvērst par apbūves teritoriju.

Pašvaldības vadītājs teic, ka piedāvātajā plānā patiešām esot tādas pilsētas teritorijas, par kurām viņam pašam vēl neesot pārliecības, vai tur būtu iespējams kaut ko būvēt, piemēram, šaubas ir par tā saukto Lielo Jūrmalas promenādi jūras piekrastē pilsētas centrālajā daļā septiņu kilometru garumā. "Bet tāpēc jau to esam nodevuši apspriešanai, lai dzirdētu iedzīvotāju viedokli," viņš piebilst.

Domes priekšsēdētāja vietnieks Māris Dzenītis stāsta, ka plānotā Lielā Jūrmalas promenāde jeb piekrastes apbūve neparedzot krasta kāpu izpostīšanu. Tieši otrādi – pašvaldībā esot cits plāns, kas paredz kāpu nostiprināšanu un pasargāšanu no augsnes erozijas. Attīstības plāns savukārt paredz publisko tualešu, dažādu pakalpojumu ēku celtniecību tai pludmales joslā, kur pašlaik aug kārkli un kas neskartu krasta kāpas. Ik gadu Jūrmalu apmeklējot aptuveni četri miljoni tūristu, tāpēc par viņu atpūtas iespējām un ērtībām pašvaldībai esot jāgādā.

Līdzīgs labiekārtojums ar laivu piestātnēm un, kā M. Dzenītis sauc, servisa ēkām esot domāts arī apmēram 30 kilometru joslā Lielupes piekrastē. Bet tur gan neesot plānota vienlaidu apbūve. M. Dzenītis atzīst, ka jaunais attīstības plāns nav ideāls. Tajā ir iekļauti arī tādi priekšlikumi, par kuriem varot strīdēties. Viņš pats neesot pārliecināts, piemēram, par nepieciešamību būvēt desmitstāvu namus Dubultos.

G. Truksnis piebilst, ka pašvaldība izsūtījusi rakstiskus uzaicinājumus piedalīties apspriešanā gan 12 000 pilsētas zemes gabalu, gan dzīvokļu un privātmāju īpašniekiem. "To darījām, lai uzklausītu iedzīvotājus un lai neviens nevarētu vēlāk pārmest, ka par šādu attīstības plānu neko nav dzirdējuši." Pēc iedzīvotāju atsauksmju saņemšanas plāns tikšot vairākkārt labots un papildināts, tāpēc, visticamāk, tā apstiprināšana varētu notikt vasaras beigās.