31.03.2011
Tiesa pēc būtības sāk skatīt Jūrmalas kukuļošanas lietu
- Detaļas
25.11.2011., Db.lv
Jūrmalas pilsētas tiesa uzsākusi tiesas izmeklēšanu tā saucamajā Jūrmalas kukuļošanas lietā, kurā par kukuļdošanu apsūdzēts bijušais pilsētas mērs Raimonds Munkevics un bijušā Jūrmalas Ātrās palīdzības valdes loceklis Normunds Pīrants.
Notikušajā sēdē prokurore Velta Zaļūksne nolasīja apsūdzību, savukārt gan R.Munkevis, gan N.Pīrants, paužot savu attieksmi pret apsūdzību, norādījuši, ka inkriminētajos noziedzīgajos nodarījumos savu vainu neatzīst. Nākamajā tiesas sēdē, kas paredzēta 1.decembrī, plānots sākt nopratināt lieciniekus, DB uzzināja tiesā.
Jāatgādina, ka iepriekšējā tiesas sēdē abi apsūdzētie pieteica noraidījumu prokurorei V.Zaļūksnei, tomēr tiesa tos noraidīja. Viņa pastāstīja, ka N.Pīranta advokāts Lauris Matisāns tiesai norādījis, ka tajā laikā, kad laikrakstā Diena publiskota informācija par šīs lietas materiāliem, tur strādājis V.Zaļūksnes radinieks. Prokurore šādu faktu nenoliedz, tomēr piebilst, ka noraidījumā neesot ietverts apgalvojums, ka tieši viņa savam radiniekam varētu būt nopludinājusi informāciju.
Savukārt R.Munkevica puse savā noraidījumā atzīmē, ka prokurore esot īpaši labvēlīga vienai no lieciniecēm partijas Jaunais laiks deputātei Ivetai Blauai, kurai abi apsūdzētie piedāvājuši kukuli piecu tūkstošu latu apmērā.
Jāatgādina, ka vairākas reizes šī lieta tika atcelta N.Pīranata slimības dēļ. V.Zaļūksne pat lūdza izdalīt viņa lietu atsevišķi. Tiesa gan nozīmēja N.Pīrantam ekspertīzi, lai noskaidrotu, vai viņš var piedalīties lietas iztiesāšanā. Tomēr ekspertīzes rezultāti netika atklāti.
Abus apsūdzētos Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturēja pagājušā gada maijā. Viņi esot piedāvājuši Jūrmalas domes deputātei I.Blauai piecus tūkstošus latu lielu kukuli, lai nodrošinātu toreizējam Jūrmalas mēram R.Munkevicam labvēlīgu rezultātu balsojumā par viņa palikšanu amatā, kam vajadzēja notikt 20. maijā.
Tomēr šajā datumā abi apsūdzētie tika aizturēti, bet R. Munkevics gāzts no mēra krēsla. Gan N.Pīrantam, gan R.Munkevicam tika piemērots drošības līdzeklis apcietinājums. Tomēr pērn augustā tiesa lēma, ka pret 50 tūkst. Ls lielu drošības naudu R. Munkevics no apcietinājums ir atbrīvojams, arī N. Pīrants mēnesi vēlāk pret 40 tūkst. Ls drošības naudu tika atbrīvots. Abi apsūdzētie vainu sev inkriminētajos noziegumos noliedz.
Bašarins dievnama piesegā Jomas ielā bīda konferenču zāles projektu
- Detaļas
16.08.2011. pietiek.com
Apstiprinājies, ka aiz Jūrmalas domes lēmuma nodot izsolei pašvaldībai piederošās koka ēkas ekskluzīvajā Jomas ielas rajonā, tām nosakot tikai 25 000 latu cenu, tiešām stāv miljonāra Aleksandra Bašarina intereses. Noliedzot materiālu ieinteresētību, Bašarins vienlaikus Pietiek neslēpa, ka pēc ēku nojaukšanas uz zemesgabala plānots ne tikai atjaunot pareizticīgo baznīcu, bet arī celt komercobjektu – konferenču centru. Bašarins ir dāsni ziedojis Jūrmalas mēra Gata Trukšņa partijai LPP/LC.
Jūrmalas domes 11. augusta sēdē, kad tika lemts par nekustamā īpašuma Turaidas ielā 11 uz krustojuma ar Jomas ielu nodošanu izsolei, nav izskanējusi informācija par ieceri uz šī zemesgabala celt konferenču zāli. Zemesgabala īpašnieks Latvijas Pareizticīgā baznīca vēlmi atgūt rīcības brīvību pār tai vēsturiski piederējušo zemi pamatoja ar ieceri uz tās atjaunot padomju laikā nojaukto dievnamu. Jūrmalas mērs Gatis Truksnis Pietiek apgalvoja, ka pašvaldība noteiks ierobežojumu šīs zemes izmantošanai, uz tās atļaujot būvēt tikai sabiedriskas celtnes.
Par to, ka šajā un blakusesošajos zemesgabalos tiek plānoti vērienīgi celtniecības darbi, liecina arī citas pazīmes. 21. aprīlī Jūrmalas dome Bašarina biznesa partnerim Vladislavam Bļizņukam (Bliznyuk) jau atļāvusi veco ēku nojaukšanu blakus esošajās adresēs Turaidas ielā 8 un 8a. Turklāt zemesgabalam Turaidas ielā 11 pieguļ vēl viens aptuveni 3000 kvadrātmetru liels Latvijas Pareizticīgajai baznīcai piederošs zemesgabals. Spekulācijām eļļu pielējis fakts, ka Bašarins ir Latvijas Pareizticīgajā baznīcā ieredzēts ziedotājs. Jūlija vidū Metropolīts Aleksandrs apbalvojis Bašarinu ar Latvijas Pareizticīgās Baznīcas apbalvojumu – Svētā svētmocekļa Rīgas arhibīskapa Jāņa III pakāpes ordeni.
Bašarins, kura jebkādu saistību ar šo lietu iepriekš noliedza Truksnis, savu līdzdalību jautājuma skatīšanā pieteica skaļi – viņš ieradās uz Jūrmalas domes sēdi, turklāt savu Mercedes Benz auto atstājot invalīdiem domātā autostāvvietā. Uz Pietiek jautājumu, kādā statusā iesaistījies jautājuma kārtošanā, Bašarins informēja, ka plāno finansēt Latvijas Pareizticīgās baznīcas ieceri par dievnama atjaunošanu uz šī zemesgabala. Miljonārs neslēpa, ka uz aptuveni 5 000 kvadrātmetru lielā zemesgabala plānots uzcelt arī konferenču centru, tomēr jebkādas biznesa intereses noliedza un tos, kuri tādas saskata, nodēvēja par „muļķiem”. „Jūs esat muļķi [duraki], man naudas tāpat pietiek,” teica Bašarins.
Savu ietekmi izsoles noteikumu tapšanā viņš noliedza un apgalvoja, ka nemaz neatceroties, kurā partijā ir un cik tai ziedojis. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja informācija liecina, ka Bašarins iepriekšējos gados Jūrmalas mēra Trukšņa partijai LPP/LC ziedojis kopumā 20 000 latu.
Jūrmalas domes deputāts Māris Dzenītis 11. augustā domes sēdē balsojis pret lēmumu par Turaidas ielas 11 īpašuma nodošanu izsolei, uzskatot, ka tā ir „pašvaldības mantas izsaimniekošana”. Viņš Pietiek norāda, ka izsolei par sviestmaizi nodoto ēku kadastrālā vērtība ir 74 000 latu, bet atlikusī bilances vērtība – 34 000 latu. Tikmēr Jūrmalas mērs Gatis Truksnis apgalvo, ka pašvaldība pat ietaupīs, izsolot šo ēku, jo tai vairs nenāksies maksāt Pareizticīgajai baznīcai nomas maksu (aptuveni 20 000 gadā) par to, ka šis nekustamais īpašums atrodas uz tās zemes. Tā kā Pareizticīgā baznīca jau sen vēlējusies atgūt rīcības brīvību pār šo zemesgabalu, pašvaldībai gadiem ilgi neesot izdevies ar zemes īpašnieku saskaņot ēku rekonstrukcijas projektu, tādēļ tās atrodoties nojaukšanas stadijā. Šie padomju laikā celtie koka izstāžu paviljoni atrodas nojauktā pareizticīgo dievnama vietā un viens no pēdējiem pašvaldības īpašumā esošajiem objektiem Jomas ielas rajonā. Pēc to izsolīšanas Jūrmalas pašvaldības īpašumā paliek vien Dzintaru koncertzāle, Majoru kultūras centrs un viena sabiedriskā tualete, saka Dzenītis.
Pareizticīgajai baznīcai piederoš aptuveni 5 000 kvadrātmetru liela zemesgabala vietā, kur vēsturiski atradies dievnams. Tas padomju laikā nojaukts, un vēl pirms nedēļas, tiekoties ar Jūrmalas mēru, Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs paudis apņemšanos, ka pēc izsoles un pašvaldībai līdz šim piederējušo koka būvju nojaukšanas Jomas ielā tiks atjaunots dievnams. Līdz 1962. gadam uz šīs zemes atradusies Vissvētās Dievadzemdētājas Kazaņas Dievmātes ikonas baznīca.
Jūrmalas teritorijas plānojuma pirmās redakcijas sabiedriskajā apspriešanā saņemti ap 500 iesniegumu
- Detaļas
21.03.2011. Delfi.lv
Noslēgusies Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma turpmākajiem 12 gadiem pirmās redakcijas un tā vides pārskata sabiedriskā apspriešana, kuras laikā diskusijā aktīvi iesaistījās un labāko risinājumu meklēšanā piedalījās liels skaits jūrmalnieku un citu pašvaldību iedzīvotāju – saņemti ap 500 iesniegumu.
Jūrmalas dome informē, ka daudziem iesniegumiem ir vairāki un pat daudzi paraksti. Paredzams, ka pēdējie iesniegumi, kas sūtīti pa pastu, varētu pienākt ilgākais nedēļas laikā. Tikai pēc tam varēs precīzi pateikt, cik cilvēku sabiedriskajā apspriešanā piedalījušies un cik priekšlikumu saņemts.
Jūrmalas domes priekšsēdētāja vietnieks ekonomikas un attīstības jautājumos Māris Dzenītis norāda, ka "tik plaša sabiedriskā apspriešana, man šķiet, Latvijā vēl nav notikusi". "Mēs bijām ieinteresēti uzzināt pēc iespējas vairāk viedokļu un izpētīt sabiedrības attieksmi pret priekšlikumiem, par kuriem daudz debašu un pretrunīgu vērtējumu bija arī teritorijas plāna pirmās redakcijas izstrādes gaitā. Tagad mūsu rīcībā ir daudz vairāk pamatojumu, lai priekšlikumus iekļautu vai neiekļautu teritorijas plānojuma izstrādes nākamajos dokumentos," norāda Dzenītis.
Rakstiskas atbildes uz saviem iesniegumiem iedzīvotāji saņems tad, kad būs apstiprināta plāna pilnveidotā redakcija, kurā būs pieņemti argumentēti lēmumi par priekšlikumu iekļaušanu vai neiekļaušanu teritorijas plānojuma risinājumos, informē dome. Visi saņemtie priekšlikumi un to izvērtējuma rezultāti tiks pievienoti arī plāna turpmākajām redakcijām un gala dokumentam.
Tālākajā procesā Jūrmalas pilsētas dome lems par to, vai tagad taps teritorijas plānojuma turpmākajiem 12 gadiem otrā redakcija ar atkārtotu sabiedrisko apspriešanu vai jau tiks izstrādāta galīgā redakcija, kas arī tiks nodota sabiedrības izskatīšanai.
"Pēc galīgās redakcijas apstiprināšanas teritorijas plānojums tiks nosūtīts Rīgas plānošanas reģionam atzinuma saņemšanai, pēc kura dome varēs lemt par plāna apstiprināšanu. Tas varētu notikt šī gada otrajā pusē. Visādā ziņā – vēl viens sabiedriskās apspriešanas process būs," informē plāna izstrādātāju – SIA "Grupa 93" – projektu vadītāja Kristīne Casno.
Kā ziņots, Jūrmalas dome pērn 17.decembrī nolēma nodot sabiedriskajai apspriešanai un atzinumu saņemšanai pirmo redakciju pilsētas teritorijas plānojumam turpmākajiem 12 gadiem, kā arī teritorijas plānojuma vides pārskata projektu. Sabiedriskā apspriešana sākās 6.janvārī.
Pret plānojumu iebilst Jūrmalas Aizsardzības biedrība.
Aizdomas, ka izsolīšanai "par sviestmaizi" gatavo ēku Majoru pludmalē
- Detaļas
09.08.2011. pietiek.com
Jūrmalas dome otrdien plāno uzsākt sev daļēji piederošā īpašuma atsavināšanas procesu, kas varētu novest pie Majoru glābšanas stacijas ēkas nodošanas izolē. Tas ir gards kumoss, jo atrodas pludmalē, dažus metrus no jūras. Neoficiāli izskan bažas, ka tiek gatavota ēkas nosolīšana „par sviestmaizi”.
Jautājums Jūrmalas domes Finanšu komitejas sēdes dienaskārtībā paslēpts zem neko neizsakoša ieraksta „Par būves ar kadastra apzīmējumu 1300 009 1509 002 un 52/100 domājamo daļu no zemesgabala ar kadastra numuru 1300 009 1509 Jūrmalā, Pilsoņu ielā 2, atsavināšanu.”.
Jūrmalas mērs Gatis Truksnis (LPP/LC) Pietiek pirmdien apgalvoja, ka neesot iedziļinājies jautājumā un nevarot būt informēts par katru dienaskārtības punktu. Ja kādu uztraucot Majoru pludmalē izvietotā īpašuma liktenis, tas esot nokavēts, jo zemesgabala daļa, par kura atsavināšanu lems dome, jau sen esot privatizēts. Pašvaldības dome otrdien lems arī par ēkas atsavināšanu, kas atrodas uz šī zemesgabala. Ka Pietiek izteicās Jūrmalas domes priekšsēdētāja vietnieks ekonomikas un attīstības jautājumos Māris Dzenītis (Jūrmala – mūsu mājas), Majoru glābšanas stacijas ēkas uzturēšana pašvaldībai dārgi izmaksā un, ja to izdotos izsolīt par pieņemamu cenu, jautājums būtu atbalstāms.
Īpašuma domājamās daļas, par kuru atsavināšanu šodien lems Jūrmalas domes Finanšu komiteja, kopš 2009. gada decembra pieder diviem turīgiem Krievijas izcelsmes uzņēmējiem – Sergejam un Aleksandram Osokiniem. Abiem Majoru glābšanas stacijas ēkas izsoles gadījumā būtu pirmpirkuma tiesības. Kā rāda zemesgrāmatu informācija, šis nav vienīgais īpašums pie jūras, kurā naudu ieguldījuši Osokini. 2006. gada oktobrī par vairāk nekā 355 000 latu abi iegādājušies arī 0,23 hektārus zemes ar vairākām ēkām Lapmežciemā.
Daļa no 1337 kvadrātmetru lielā zemesgabala kāpu aizsargjoslā tika nodota privatizācijai jau 2000. gada decembrī. Jau tobrīd 52/100 domājamās daļas īpašuma nonāca privātās rokās, pašvaldības īpašumā paliekot 48/100 domājamām daļām. 2000. gada beigās par zemesgabala īpašnieci privatizācijas ceļā kļuva a/s Fēnikss, pašvaldībai samaksājot 17 754 latus. Bet jau pēc dažām dienām maiņas līguma rezultātā zemesgabals nonāca privātpersonas Haritas Tohmes īpašumā.
Desmit gadu laikā nomainot trīs īpašniekus, zemesgabalu 2009. gada decembrī par 210 841 latu iegādājusies SIA Shwartz, liecina zemesgrāmatas dati. Šī firma pieder Sergejam un Aleksandram Osokiniem. SIA Shwartz tikai divus mēnešus pirms darījuma dibinājusi kāda Kiprā reģistrēta ofšorkompānija LINDO EXPRESS LIMITED, rāda Lursoft dati. 2010. gada jūnijā SIA Shwartz pārgājusi Osokinu īpašumā. 2011. gada 7. februārī zemesgabalam nostiprināta 456 823 latu liela hipotēka par labu Aizkraukles bankai. Tiesa, šī hipotēka ierakstīta arī citam nekustamam īpašumam Rīgā.
Ziņu arhīvi liecina, ka 2010.gada 11. novembrī Jūrmalas dome lēmusi par detālplānojuma projekta izstrādes uzsākšanu zemesgabalam Jūrmalā, Pilsoņu ielā 2. Zemesgabals saskaņā ar Jūrmalas pilsētas Teritorijas plānojumu atrodas jauktā atpūtas un dzīvojamā teritorijā Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā, Valsts nozīmes
Aleksandrs Osokins pirms vairākiem gadiem redzēts grozāmies tobrīd vēl Parex bankas īpašnieka Valērija Kargina šķirtās sievas Tatjanas Karginas tuvumā. Abi Osokini 2006. gada decembrī pavīdēja dzeltenās preses slejās pēc tam, kad Tatjana Kargina savam dēlam teicās uzdāvinājusi ap 200 000 eiro vērtu Lamborghini Gallardo, kas, kā atklājās, bija reģistrēts uz Osokinu firmas vārda
Munkevica kukuļošanas lietu atkal atliek
- Detaļas
25.03.2011. TVNET.lv
Kopā ar bijušo mēru Raimondu Munkevicu ("Jūrmala - mūsu mājas") par kukuļdošanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās apsūdzētais bijušais "Jūrmalas Ātrās palīdzības" valdes loceklis Normunds Pīrants dažas dienas pirms krimināllietas izskatīšanas atkal saslimis.
Kā tiesas sēdē informēja Pīranta advokāts Lauris Matisāns, viņa klients trešdien, 23.martā, ir ievietots Paula Stradiņa slimnīcas stacionārā. Kas tieši Pīrantam kaiš, aizstāvis nemācēja pateikt, norādot, ka šāda informācija viņam netiek sniegta, taču to no medicīnas iestādes var izprasīt tiesa.
Prokurore Velta Zaļūksne atgādināja, ka šī nav pirmā reize, kad Pīrants tiek stacionēts dažas dienas pirms gaidāmās tiesas sēdes, tāpēc valsts apsūdzības uzturētāja lūdz tiesu sadalīt minēto kriminālprocesu, lai vismaz apsūdzības daļā pret Munkevicu lieta tiktu izskatīta saprātīgos termiņos.
Munkevica advokāts Aivo Leimanis norādīja, ka šis prokurores lūgums ir neargumentēts un nepamatots, jo Zaļūksne neesot atsaukusies uz konkrētiem Kriminālprocesa likuma pantiem.
Pīranta advokāts Matisāns pauda uzskatu, ka patlaban lemt par kriminālprocesa sadalīšanu būtu pāragri.
Tiesa nolēma pasludināt lietas izskatīšanā pārtraukumu līdz plkst.12, lai izprasītu no Stradiņa slimnīcas sīkāku informāciju par Pīranta veselības stāvokli. Savukārt jautājumu par lietas sadalīšanu tiesa pagaidām atstāj atklātu.
Kā ziņots, dažādu iemeslu dēļ šī kriminālprocesa izskatīšana iepriekš jau vairākkārt atlikta. Iepriekš tiesas sēdi nācās atlikt 9.februārī, jo arī toreiz uz iztiesāšanu veselības problēmu dēļ nevarēja ierasties Pīrants.
Kā ziņots, Pīrants kopā ar Munkevicu tika aizturēti 2010.gada 18.maija vakarā kriminālprocesā par 5000 latu kukuļa došanu, lai nodrošinātu toreizējam Jūrmalas mēram labvēlīgu rezultātu 20.maijā gaidāmajā neuzticības balsojumā. Kukulis esot piedāvāts partijas "Jaunais laiks" deputātei Ivetai Blauai. Divas dienas vēlāk, 20.maijā, abi aizturētie tika apcietināti, bet Munkevics - arī gāzts no mēra amata.
Pagājušā gada jūlija sākumā, kamēr Pīrants un Munkevics atradās apcietinājumā un izmantoja savas likumā paredzētās tiesības neliecināt, prokurore Velta Zaļūksne viņiem abiem uzrādīja apsūdzības pēc Krimināllikuma 323.panta 2.daļas par kukuļdošanu personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās. Par to paredzētais sods ir brīvības atņemšana uz laiku no trim līdz astoņiem gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas, atņemot tiesības uz noteiktu nodarbošanos vai tiesības ieņemt noteiktu amatu uz laiku līdz pieciem gadiem vai bez tā.
Ar advokātu starpniecību gan Pīrants, gan Munkevics aģentūrai LETA darīja zināmu, ka inkriminētos noziegumus viņi neatzīst, proti, nekādus kukuļus nevienam neesot ne devuši, ne piedāvājuši.
Drīz pēc apsūdzību uzrādīšanas krimināllieta tika nodota Jūrmalas pilsētas tiesai.
Munkevicu tiesa pret 50 000 latu drošības naudu no apcietinājuma atbrīvoja pērn augusta sākumā, bet Pīrants pret 40 000 latu drošības naudu brīvībā tika izlaists septembra vidū.