30.09.2011.
Izsolīs Kargina sievastēvam piederošās viesnīcas kapitāldaļas
- Detaļas
30.09.2011. DB.LV
Oktobra sākumā tiks izsolītas Kargina dzīvesbiedres tēvam Vladimiram Barinovam piederošās kapitāldaļas viesnīcā Majori.
Izsoles sākumcena ir divi tūkstošo latu, liecina ieraksts oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis. Izsole notiks 7.oktobrī plkst. 10 un to rīko zvērināts tiesu izpildītājs Ainārs Šusts.
Jāatgādina, ka 2006.gada novembrī viesnīca tika slēgta uz rekonstrukciju, kurus bija paredzēts veikt nepilnu trīs gadu laikā. Savukārt šā gada 28.jūnijā ir pasludināts Vidzemes priekšpilsētas lēmums par ārpustiesas tiesiskās aizsardzības procesa (ATAP) īstenošanu un apstiprināts arī ATAP pasākumu plāns, kura īstenošanai atvēlēti divi gadi, liecina informācija Maksātnespējas reģistra mājaslapā.
DB jau rakstīja, V.Barinovs viesnīcu Majori pūlējās privatizēt jau kopš deviņdesmito gadu beigām. Sākumā tam traucēja piecus gadus ilgusī tiesvedība ar valsti, bet tad ceļā stājās Privatizācijas aģentūra, kura vairāk kārt mēģināja noteikt augstāku privatizējamā objekta cenu, kas nebija pa prātam V.Barinovam. 2005.gadā Privatizācijas aģentūra apstiprinājusi viesnīcas Majori privatizācijas noteikumus un nolēma nekustamo īpašumu pārdot par 1,5 milj. Ls
Jūrmalnieki par zemi parādā 1,5 miljonus latu
- Detaļas
31.08.2011., DB.LV
Jūrmalā nedaudz samazinājies nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) parādnieku skaits. Tomēr NĪN kopējā parāda summa vēl joprojām ir gana liela. Tā ir ap 1,5 milj. Ls par zemi, norāda pilsētas mērs Gatis Truksnis (LPP/LC).
Viņš intervijā Latvijas Radio arī atzīmē, ka nekustamā īpašuma problēmas nevar risināt mākslīgi, radot sastingumu nekustamo īpašumu tirgū, lai gremdētu kadastrālās vērtības. Jūrmalas pilsētas vadība uzskata, ka kadastrālās vērtības ietekme uz NĪN ir krasi jāsamazina.
Šogad atvieglojumi par nekustamo īpašumu piešķirti 1,5 tūkst. cilvēku, bet vēl 500 iesniegumi tiek vērtēti. Jūrmalas mērs gan atzīsts, ka šis ir īslaicīgs risinājums, jo pašvaldībai tas nozīmē mazākus ieņēmumus.
Savukārt iedzīvotāju kopējais parāds par siltumu sasniedzis jau 2,9 milj. Ls, kas ir milzīgs skaitlis, piebilda G.Truksnis. No 12 tūkst SIA Jūrmalas siltums abonentu 1,5 tūkst. abonentiem parāds ir lielāks nekā 300 Ls.
Tāpēc nākamā gada budžeta izstrādes gaitā plānots ieviest atlaides par apkuri arī vidusmēra ģimenēm vismaz 100 Ls apmērā. Jūrmalas pašvaldības budžets pildās labi un gaidāms, ka gada beigās pārpilde būs vismaz 8%, piebilda G. Truksnis
Laikraksts: Jūrmala no nerezidentu naudas tiešu labumu negūst
- Detaļas
26.08.2011.DELFI.LV
Jūrmalas pašvaldība no nerezidentu investīcijām finansiālu labumu nemaz nejūt, to, atsaucoties uz Jūrmalas domes priekšsēdētāja vietnieks attīstības jautājumos Māra Dzenīša teikto, piektdien vēsta laikraksts "Diena".
Tam par pamatu varētu būt samērā lielās investīcijas nekustamajā īpašumā un bankās, taču uzņēmējdarbībā, no kā būtu vislielākais ieguvums, investē tikai retais, norāda laikraksts, atgādinot, ka terminētas uzturēšanās atļaujas, ieguldot naudu nekustamajā īpašumā, uzņēmumu kapitālā vai banku subordinētajā kapitālā, ļauj saņemt pērn izdarītie grozījumi Imigrācijas likumā.
"Investori jeb vasarnieki mums ir tikai nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) maksātāji, citādi viņi mums nav interesanti, jo viņi nemaksā iedzīvotāju ienākuma nodokli," laikrakstam saka Dzenītis. Viņš laikrakstam skaidro, ka pilsētas un arī valsts līmenī no visiem iespējamiem investīciju veidiem - ieguldījuma nekustamajā īpašumā, bankās un kapitālsabiedrībās - visizdevīgākās būtu tieši investīcijas uzņēmējdarbībā, kas nodrošinātu jaunas darbvietas.
Ivars Zariņš (SC ekonomikas ministra kandidāts) uzskata, ka likums ir pārskatāms, lai veicinātu atbalstu uzņēmējdarbībai, kas nepārprotami dotu lielāku labumu tautsaimniecībai. "Jau sākotnēji bija tādas diskusijas, bet svarīgi šo labo ideju izmantot pareizi. Jāveicina investīcijas tieši ražošanas līdzekļos, jo, ieguldot tās pamatkapitālā, nekāda ieguvuma ne valstij, ne tautsaimniecībai nebūs - tā tikai radīsies firmas, kas tirgos uzturēšanās atļaujas," laikrakstam saka Zariņš. Pārliecību, ka lielāks uzsvars jāliek uz ilgtermiņa investīciju veicināšanu, nevis īslaicīga labuma iegūšanu, laikraksta pauž arī Artis Pabriks (V). Viņaprāt, likumu nepieciešams pārskatīt, izvērtējot arī lauksaimniecības zemju iegādes iemeslus un neatbalstot spekulāciju ar tām, norāda "Diena".
Pretēji domā Andris Bērziņš (LPP/LC), kurš laikrakstam saka, ka likums ir strādājis tikai gadu, tautsaimniecībā ienesot vairāk nekā 100 miljonu latu, un vismaz gadu vēl nebūtu maināms. "Pēc gada varbūt varētu analizēt grozījumu nepieciešamību, bet, darot to tagad, varam zaudēt investīcijas," laikrakstam saka Bērziņš.
"Diena" uzsver, ka pagaidām Jūrmala investoru ieguldījumu tieši neizjūt. Mājokļa iegādes brīdī valsts nodeva 2% apmērā no pirkuma summas, tāpat kā kancelejas nodeva par īpašuma reģistrāciju zemesgrāmatā, aiziet valsts kasē, pašvaldība neizjūt finansiālu guvumu arī no NĪN. Laikraksts vēsta, ka gada laikā Jūrmalas rezidentu vidū ir dubultojies NĪN parādnieku skaits, bet kadastrālā vērtība pēc jauno projektu cenu pieauguma tiks aprēķināta nākamgad, tas savukārt nodokli ietekmēs tikai 2013. gadā. "Arī uz šo pieaugumu skatāmies divējādi - no vienas puses, būs pieaugums NĪN iekasēšanā no jauno projektu īpašniekiem, taču nodokļa likmes celsies arī rezidentiem, kas jau tagad nespēj nomaksāt nodokli un Jūrmalu pamet. Ieguvums pašvaldībai no NĪN ir mazs, jo esam donorpašvaldība, kas lielāko daļu naudas novirza izlīdzināšanas fondam," laikrakstam stāsta Dzenītis. Jūrmala lielai iedzīvotāju daļai piešķir atlaides, tāpēc pašvaldības ienākumi no NĪN ir tikai pāris miljonu latu.
Kadastrālo vērtību nosaka Valsts zemes dienests (VZD), izvērtējot visus zemesgrāmatā reģistrētos darījumus un novērtējot katru individuālo objektu, ņemot vērā īpašuma izmantošanu, atrašanās vietu, objektu raksturojošos datus, kā platību un nolietojumu, un darījuma apstākļus, nodalot brīva tirgus darījumus no darījumiem ar saistībām. Vērtīgākie īpašumi atrodas Rīgā un tās apkārtnē, Jūrmalā un Liepājā. VZD pārstāve Sarmīte Barvika uzskata, ka investori kadastrālo vērtību un līdz ar to NĪN kopumā necels, jo ārvalstniekiem jau tagad ir interese par īpašumiem Jūrmalas vērtīgākajās teritorijās, kuru kadastrālā vērtība, piemēram, pirmajā līnijā gar jūru, jau krietni pārsniedz 100 000 latu, vēsta laikraksts.
"Aktivitātes pieaugums ir jūtams, īpaši ekskluzīvu īpašumu tirgū, kas ir mūsu specifika," laikrakstam stāsta nekustamo īpašumu attīstītāja "Interhaus" pārstāve Kristīna Volka. Viņa skaidro, ka lielākais tiešais ieguvums no viena dzīvokļa pārdošanas valstij ir valsts nodeva 2% apmērā no īpašuma vērtības. Viņa laikrakstam skaidro, ka "Interhaus" projektā "Dzintaru rezidence", kas atrodas Jūrmalā aptuveni 200 metru no jūras, aptuveni 225 000 latu vērtam 90 m2 lielam dzīvoklim kadastrālā vērtība noteikta 30 000 latu, bet NĪN ik gadu ir 0,2% (aptuveni 60 latu).
"Galvenie tiešie Jūrmalas ieguvumi ir graustu savešana kārtībā, tiek būvēti arī jauni projekti, kas veicina inženierkomunikāciju sakārtošanu," laikrakstam saka Dzenītis. Pastarpinātu labumu pašvaldība izjūt no ienākuma nodokļiem, kurus maksā būvobjektos nodarbinātie. "Nezinu, kā ir ar investīcijām bankās, jo šos maksājumus teorētiski var apiet - ieliekot bankā 200 000 subordinētajā kapitālā, bet pēc tam pret šo pašu ķīlu var atkal saņemt kredītu," laikrakstam saka Dzenītis.
Bašarins dievnama piesegā Jomas ielā bīda konferenču zāles projektu
- Detaļas
16.08.2011. pietiek.com
Apstiprinājies, ka aiz Jūrmalas domes lēmuma nodot izsolei pašvaldībai piederošās koka ēkas ekskluzīvajā Jomas ielas rajonā, tām nosakot tikai 25 000 latu cenu, tiešām stāv miljonāra Aleksandra Bašarina intereses. Noliedzot materiālu ieinteresētību, Bašarins vienlaikus Pietiek neslēpa, ka pēc ēku nojaukšanas uz zemesgabala plānots ne tikai atjaunot pareizticīgo baznīcu, bet arī celt komercobjektu – konferenču centru. Bašarins ir dāsni ziedojis Jūrmalas mēra Gata Trukšņa partijai LPP/LC.
Jūrmalas domes 11. augusta sēdē, kad tika lemts par nekustamā īpašuma Turaidas ielā 11 uz krustojuma ar Jomas ielu nodošanu izsolei, nav izskanējusi informācija par ieceri uz šī zemesgabala celt konferenču zāli. Zemesgabala īpašnieks Latvijas Pareizticīgā baznīca vēlmi atgūt rīcības brīvību pār tai vēsturiski piederējušo zemi pamatoja ar ieceri uz tās atjaunot padomju laikā nojaukto dievnamu. Jūrmalas mērs Gatis Truksnis Pietiek apgalvoja, ka pašvaldība noteiks ierobežojumu šīs zemes izmantošanai, uz tās atļaujot būvēt tikai sabiedriskas celtnes.
Par to, ka šajā un blakusesošajos zemesgabalos tiek plānoti vērienīgi celtniecības darbi, liecina arī citas pazīmes. 21. aprīlī Jūrmalas dome Bašarina biznesa partnerim Vladislavam Bļizņukam (Bliznyuk) jau atļāvusi veco ēku nojaukšanu blakus esošajās adresēs Turaidas ielā 8 un 8a. Turklāt zemesgabalam Turaidas ielā 11 pieguļ vēl viens aptuveni 3000 kvadrātmetru liels Latvijas Pareizticīgajai baznīcai piederošs zemesgabals. Spekulācijām eļļu pielējis fakts, ka Bašarins ir Latvijas Pareizticīgajā baznīcā ieredzēts ziedotājs. Jūlija vidū Metropolīts Aleksandrs apbalvojis Bašarinu ar Latvijas Pareizticīgās Baznīcas apbalvojumu – Svētā svētmocekļa Rīgas arhibīskapa Jāņa III pakāpes ordeni.
Bašarins, kura jebkādu saistību ar šo lietu iepriekš noliedza Truksnis, savu līdzdalību jautājuma skatīšanā pieteica skaļi – viņš ieradās uz Jūrmalas domes sēdi, turklāt savu Mercedes Benz auto atstājot invalīdiem domātā autostāvvietā. Uz Pietiek jautājumu, kādā statusā iesaistījies jautājuma kārtošanā, Bašarins informēja, ka plāno finansēt Latvijas Pareizticīgās baznīcas ieceri par dievnama atjaunošanu uz šī zemesgabala. Miljonārs neslēpa, ka uz aptuveni 5 000 kvadrātmetru lielā zemesgabala plānots uzcelt arī konferenču centru, tomēr jebkādas biznesa intereses noliedza un tos, kuri tādas saskata, nodēvēja par „muļķiem”. „Jūs esat muļķi [duraki], man naudas tāpat pietiek,” teica Bašarins.
Savu ietekmi izsoles noteikumu tapšanā viņš noliedza un apgalvoja, ka nemaz neatceroties, kurā partijā ir un cik tai ziedojis. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja informācija liecina, ka Bašarins iepriekšējos gados Jūrmalas mēra Trukšņa partijai LPP/LC ziedojis kopumā 20 000 latu.
Jūrmalas domes deputāts Māris Dzenītis 11. augustā domes sēdē balsojis pret lēmumu par Turaidas ielas 11 īpašuma nodošanu izsolei, uzskatot, ka tā ir „pašvaldības mantas izsaimniekošana”. Viņš Pietiek norāda, ka izsolei par sviestmaizi nodoto ēku kadastrālā vērtība ir 74 000 latu, bet atlikusī bilances vērtība – 34 000 latu. Tikmēr Jūrmalas mērs Gatis Truksnis apgalvo, ka pašvaldība pat ietaupīs, izsolot šo ēku, jo tai vairs nenāksies maksāt Pareizticīgajai baznīcai nomas maksu (aptuveni 20 000 gadā) par to, ka šis nekustamais īpašums atrodas uz tās zemes. Tā kā Pareizticīgā baznīca jau sen vēlējusies atgūt rīcības brīvību pār šo zemesgabalu, pašvaldībai gadiem ilgi neesot izdevies ar zemes īpašnieku saskaņot ēku rekonstrukcijas projektu, tādēļ tās atrodoties nojaukšanas stadijā. Šie padomju laikā celtie koka izstāžu paviljoni atrodas nojauktā pareizticīgo dievnama vietā un viens no pēdējiem pašvaldības īpašumā esošajiem objektiem Jomas ielas rajonā. Pēc to izsolīšanas Jūrmalas pašvaldības īpašumā paliek vien Dzintaru koncertzāle, Majoru kultūras centrs un viena sabiedriskā tualete, saka Dzenītis.
Pareizticīgajai baznīcai piederoš aptuveni 5 000 kvadrātmetru liela zemesgabala vietā, kur vēsturiski atradies dievnams. Tas padomju laikā nojaukts, un vēl pirms nedēļas, tiekoties ar Jūrmalas mēru, Rīgas un visas Latvijas Metropolīts Aleksandrs paudis apņemšanos, ka pēc izsoles un pašvaldībai līdz šim piederējušo koka būvju nojaukšanas Jomas ielā tiks atjaunots dievnams. Līdz 1962. gadam uz šīs zemes atradusies Vissvētās Dievadzemdētājas Kazaņas Dievmātes ikonas baznīca.
Jūrmalas dome atkāpjas no sadarbības līguma par Ķemeru sanatoriju
- Detaļas
11.08.2011.BNS, NRA.LV
Jūrmalas pilsētas dome ceturtdien nolēma vienpusēji atkāpties no sadarbības līguma, kas noslēgts starp Jūrmalas pilsētas domi un Ķemeru sanatorijas privatizētāju "Ominasis Latvia", aģentūrai BNS pavēstīja Sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste Veronika Ramāne.
Viņa norādīja, ka sadarbības līgumu ar "Ominasis Latvia", nesaskaņojot ar kolēģiem un nevirzot jautājumu izskatīšanai domē, domes vārdā vienpersoniski pērn septembrī noslēdza iepriekšējais domes priekšsēdētājs Romualds Ražuks. Tas bija laiks, kad domē jau bija ierosināts izskatīt jautājumu par viņa atcelšanu no pilsētas mēra amata.
"Līgums ir formāls un neaizstāv pašvaldības intereses, kā arī tajā nav skaidri definēti līgumslēdzēju pušu pienākumi, tātad tas praktiski nav izpildāms," sacīja Ramāne un paskaidroja, ka tādēļ dome 2010.gada novembrī nolēma ar "Ominasis Latvia" noslēgt papildu vienošanos, paredzot abu pušu konkrētas saistības.
Tā kā vienošanos pašvaldībai līdz šim laikam nav izdevies noslēgt, bet no 2010.gada 1.septembrī noslēgtā līguma nav iespējams noskaidrot darījuma dalībnieku pienākumus, dome nolēmusi no līguma vienpusēji atkāpties un par to paziņot "Ominasis Latvia".
Pēc Ramānes teiktā, tas gan neizslēdz iespēju domei ar "Ominasis Latvia" noslēgt jaunu sadarbības līgumu. Turklāt šāds līgums nepieciešams "Ominasis Latvia", jo to pieprasa nosacījumi, ar kādiem valsts šai firmai ļāvusi privatizēt vairākus svarīgus Ķemeru nekustamos īpašumus, tostarp valsts nozīmes kultūrvēsturiskos objektus – Ķemeru viesnīcu un kūrortpoliklīniku.
Jau ziņots, ka pērn septembrī Jūrmalas pilsētas dome noslēdza sadarbības līgumu ar Ķemeru viesnīcas īpašnieku "Ominasis Latvia", paredzot sadarbību teritorijas attīstībā. Līguma mērķis bija labvēlīgas vides attīstība Ķemeros, apkārtnes sakopšana un iedzīvotāju nodarbinātības veicināšana.
2004.gada aprīļa beigās sanatorijas "Ķemeri" privatizētājs "Ominasis Italia" vienojās ar pasaulē pazīstamo ekskluzīvo viesnīcu tīklu "Kempinski Hotels S.A" par sanatorijas apsaimniekošanu.
"Ominasis Latvia" iepriekš ir izpelnījies gan Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, gan Jūrmalas domes pārstāvju kritiku par darbu kvalitāti un tempiem.
"Lursoft" informācija liecina, ka "Ominasis Latvia" pamatkapitāls ir 10,145 miljoni latu. "Ominasis Latvia" vienīgais īpašnieks ir "Santlat", kas savukārt pieder kādai privātpersonai no Saūda Arābijas.