30.12.2009
Ja Jūrmalas deputāti nespēj strādāt vienoti, iniciatīva jāuzņemas uzņēmējiem
- Detaļas
22.10.2009.
Diena
Kamēr Jūrmalas domes deputāti nespēj strādāt vienoti, pilsētas attīstības stratēģijas un attīstības plāna izstrāde savās rokās jāņem Jūrmalas uzņēmējiem. Ar šādu Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas valsts sekretāres Laimdotas Straujumas domu trešdien Jaunķemeros noslēdzās diskusija par Jūrmalas pilsētas attīstības iespējām, informē Jūrmalas uzņēmēju biedrības (JUB) izpilddirektore Ingrīda Elinga - Eliasa.
Toties ekonomikas ministrs Artis Kampars (JL), izsakot atzinību notikušajai diskusijai, kurā atklājušās Jūrmalas uzņēmēju problēmas, ar JUB vadītāju un Jūrmalas domes deputātu Māri Dzenīti vienojās, ka nākamajā reizē jau vajadzētu tikties šaurākā speciālistu lokā, lai izstrādātu konkrētu darbu plānu, kā rast risinājumus Jūrmalas kā kūrorta attīstībai.
M.Dzenītis teica, ka pēc mēneša Jūrmala svinēs savu 50.gadadienu, taču kūrorta attīstībai labvēlīgi bijuši tikai tās pirmie 30 gadi. Pēdējos 20 gados valsts un pašvaldību līmenī esot darīts viss, lai Jūrmalā vairs nebūtu kūrorta pakalpojumu.
Diskusijā Jūrmalas uzņēmēji norādīja, ka Jūrmalas kā medicīniskā kūrorta attīstība nav iespējama, ja kurortoloģijai nepieciešamie dabas resursi (dūņu lauki un minerālavotu urbumi) privatizācijas rezultātā ir nonākuši viena ārzemju uzņēmēja rokās, kurš tos neizmanto ne pats, ne ļauj to darīt citiem. Tāpēc, lai Jūrmalā varētu attīstīties kūrorta pakalpojumi, nepieciešama šo privatizācijas līgumu laušana.
Uzņēmēji arī norādīja, ka viņu darbību kavē liegums piekļūt lielākajai daļai ES struktūrfondu līdzekļu. Kā atzina diskusijas dalībnieki, tad tas lielā mērā saistāms ar līdzšinējās pašvaldības vadības nespēju konstruktīvi veikt dialogu ne ar valdību, ne vietējiem uzņēmējiem.
A.Kampars diskusijā arī uzsvēra, ka no visām izskanējušām problēmām 80% ir pašvaldības neizdarība, kura līdz šim ir vairāk atbalstījusi nekustamā īpašuma burbuļa augšanu, nevis pievērsusies pakalpojumu biznesa attīstībai. Kā pozitīvu piemēru ministrs minēja Liepājas pašvaldības vadību.
Uz Jūrmalas uzņēmēju biedrības organizēto diskusiju neieradās neviens no pašreizējiem Jūrmalas domes vadītājiem.
Munkevics vēlas piecu latu iebraukšanas maksu Jūrmalā
- Detaļas
22.10.2009.
BNS
Lai arī plānots iebraukšanas maksu Jūrmalā palielināt līdz diviem latiem, Jūrmalas domes priekšsēdētājs Raimonds Munkevics domā, ka tai vajadzētu būt piecus latus lielai, taču šāda maksas palielināšana pilsētas viesiem būtu psiholoģiski grūti uztverama.
Jau drīzumā par iebraukšanu pilsētā līdzšinējā lata vietā būs jāmaksā divi lati, taču ar to pilsētas apmeklējuma dārdzība neaprobežosies, proti, pašvaldībai ir iecere veidot arī maksas autostāvvietas, kuru lietošanas cena gan pagaidām vēl nav zināma.
Munkevics ceturtdien, atskatoties uz 100 dienās paveikto, kopš ieņem mēra amatu, žurnālistiem atgādināja - lai palielinātu pašvaldības ieņēmumus, tiek plānots iebraukšanas maksu palielināt līdz diviem latiem līdzšinējā lata vietā. Lēmums par maksas palielināšanu jau esot izskatīts domes Finanšu komitejā, un acīmredzot kādā no tuvākajām domes sēdēm jau tiks pieņemts galīgais lēmums.
«Te jau presē parādījās, ka latu nomainīs govs. Tāds ļoti trāpīgs atradums,» smejot sacīja pilsētas mērs.
Jautājums par iebraukšanas maksas palielināšanu jau vētīts iepriekšējā domes sastāva laikā, taču deputātu nesaskaņu dēļ netika pieņemts, atgādināja Munkevics.
Pilsētas mērs norādīja, ka iebraukšanas maksai jau vajadzēja būt daudz lielākai, taču šāda iecere šajā grūtajā ekonomiskajā laikā netiek apspriesta. «Ja mēs atgriežamies pie caurlaižu maksas ieviešanas, tad šim palielinājumam vajadzēja būt daudz lielākam, kādiem četriem pieciem latiem. Protams, ka šāds pieckārtīgs palielinājums būtu psiholoģiski grūti uztverams tiem, kas maksā par šo iebraukšanu,» atzina Munkevics.
Mērs ir pārliecināts, ka pašreiz iecerētais palielinājums par vienu latu nevienu neatturēs apmeklēt Jūrmalu, taču pilsētai tas budžetā ienestu papildu miljonu latu.
Tie, kam ir grūtības maksāt iebraukšanas maksu, var izmantot citu iespēju; tiem, kas deklarējušies Jūrmalā un reģistrējuši savu transportlīdzekli Jūrmalā, iebraukšana ir bez maksas.
Jūrmalā deklarēto iedzīvotāju samaksātā algas nodokļa lielākā daļa nonāk Jūrmalas ienākumos. «Tas ir godīgs sadalījums - tie, kas maksā nodokļus Jūrmalā, protams, iebrauc bez maksas.«
Munkevics iebraukšanas maksas palielināšanu pamatoja ar vairākiem argumentiem, piemēram, Jūrmalai, vasarā pārvēršoties par atpūtas galvaspilsētu, ir lieli tēriņi, lai uzturētu kārtībā pludmales un kāpas, tāpat pašlaik pieaug prasības pēc sociālās palīdzības.
Jūrmalas mērs žurnālistiem arī minēja, ka domē ir iecere veidot maksas autostāvvietas. Šādas autostāvvietas atrastos vietās, kas ir tuvāk pludmalei un kur pašvaldība, rekonstruējot ielas, izveidojusi stāvvietas.
«Mēs arī domājam par maksas stāvvietu ieviešanu tajās pilsētas stāvvietās, kurās pilsēta ir ieguldījusi naudu. Es domāju, ka tas varētu būt papildu ienākums, kuru pilsēta vēlētos saņemt,» sacīja Munkevics.
Maksas stāvvietas varētu ieviest no 2011.gada, taču konkrēti lēmumi vēl nav pieņemti.
Kā piemērus, kur maksas stāvvietas varētu ieviest, Munkevics minēja Jūras ielu, Dzintaru prospektu, stāvlaukumā pie Majoru viesnīcas un stāvlaukumā Baznīcas ielas galā Dubultos. «Protams, atstājot iespējas nolikt automašīnu bez maksas, bet ne tik tuvu jūrai.«
Tā kā maksas stāvvietu veidošana vēl ir idejas līmenī, stāvvietu maksas lielums pagaidām vēl nav noteikts.
Munkevics apzinoties, ka periodiska iebraukšanas maksas celšana cilvēkus sadusmotu un viņi principa pēc nebrauktu uz Jūrmalu, tāpēc kompromiss būtu, ieviešot maksas stāvvietas, lai pilsēta gūtu papildu ienākumus.
Privātpersona lūdz Satversmes tiesu izvērtēt Jūrmalas detālplānojumu attiecībā uz īpašumu Asaru prospektā
- Detaļas
28.12.2009.
Privātpersona Antoņina Djankonova Satversmes tiesā (ST) iesniegusi konstitucionālo sūdzību, lūdzot izvērtēt Jūrmalas domes 2007.gadā pieņemtā ģenerālplāna un saistošo noteikumu attiecībā uz Asaru prospektu 35a atbilstību Satversmei, aģentūru LETA informēja ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska.
Pieteikumā lūgts izvērtēt Jūrmalas domes 2007.gada 12.jūlijā pieņemtā ģenerālplāna un saistošo noteikumu atbilstību Satversmes 1.un 115.pantam, kuri noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika un to, ka valsts aizsargā ikviena tiesības dzīvot labvēlīgā vidē, sniedzot ziņas par vides stāvokli un rūpējoties par tās saglabāšanu un uzlabošanu.
ST pagaidām vēl nav pieņēmusi lēmumu par to, vai pieteikums nododams izvērtēšanai ST tiesnešu kolēģijai par iespēju ierosināt lietu, atzīmēja Kovalevska.
Kovalevska papildināja, ka no Jūrmalas attīstības biedrības, kas iepriekš apgalvoja, ka ir vērsusies ST, apstrīdot Jūrmalas detālplānojumu attiecībā uz zemi Bulduros, līdzās "Parex bankas" bijušo īpašnieku Valērija Kargina un Viktora Krasovicka villām, pieteikums ST nav saņemts.
Pēc laikraksta "Telegraf" vēstītā, minētajā vietā kāpu zonā slejas jaunbūve, kas, visticamāk, pieder ietekmīgam uzņēmējam Argodam Lūsiņam. Aptuveni 1,4 hektārus lielais īpašums atrodas 50 metru attālumā no jūras, aptuveni 100 metru attālumā no Kargina slavenās villas. Īpašumā jau sākusies būvniecība, lai gan zemes transformācija vēl nav atļauta.
Pirms mēneša valsts sekretāru sanāksmē nonācis dokuments ar lūgumu atļaut meža zemes transformāciju nogabalā "Bulduri 1117". Jūrmalas dome to ir atbalstījusi jau 2009.gada 10.septembrī, turklāt esot gatava piešķirt transformācijai 11 400 latu. Lēmumu parakstījis Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics.
Kā informē "Telegraf", Zemkopības ministrija norādījusi, ka meža zemes transformācija šajā vietā nepieciešama sabiedriskā parka labiekārtošanai, nevis kārtējās privātmājas būvniecībai.
Zemkopības ministrija laikrakstam norādījusi uz vairākiem normatīvajiem aktiem, kas ļauj šādu transformāciju, piemēram, kūrortpilsētas detālplāns, to neliedzot arī Ministru kabineta noteikumi, piekritis gan Valsts Meža dienests, gan Jūrmalas dome.
Jūrmalas mērs uzsver, ka meža transformācija šajā nogabalā atbilst labiekārtota parka skiču projektam, kas saskaņots ar Jūrmalas Būvvaldi. Pēc Jūrmalas domes preses sekretāres Baibas Gailītes teiktā, īpašums pieder "Valsts nekustamajiem īpašumiem" (VNĪ).
VNĪ atbildību no saviem pleciem noveļ, norādot, ka šis nogabals iznomāts "Jūrmalas sporta un atpūtas centram", kas vairākkārt vērsies ar lūgumu atļaut meža transformāciju publiskā parka ierīkošanai.
Laikrakstam "Telegraf" tā arī neesot izdevies noskaidrot, kāpēc parka ierīkošanai būtu jāpārveido mežs.
Jūrmala pelnīs ar iebraukšanas maksu un kultūras pasākumiem
- Detaļas
22.10.2009.
Leta/Delfi
Strādājot pie nākamā gada Jūrmalas budžeta, ieņēmu samazinājums tiek prognozēts par 31%, tādēļ tiek vērtētas arī iespējas, kā palielināt ieņēmumus, piemēram, palielinot iebraukšanas maksu pilsētā un organizējot lielus kultūras pasākumus, ceturtdien žurnālistiem stāstīja Jūrmalas mērs Raimonds Munkevics ("Jūrmala - mūsu mājas").
Iespējams, ka jau nākamajā nedēļā domē tiks pieņemts lēmums par iebraukšanas maksas palielināšanu no pašlaik esošā viena līdz diviem latiem.
"Jautājums par iebraukšanas maksas paaugstināšanu tika skatīts jau iepriekšējā domes sastāvā, bet deputātu nesaskaņu dēļ tas netika pieņemts. Iebraukšanas maksai pilsētā vajadzētu būt daudz lielākai, taču patlaban pieckārtīgu palielinājumu cilvēkiem būtu psiholoģiski grūti uztvert. Esmu pārliecināts, ka iebraukšanas maksas palielināšana par vienu latu neatturēs cilvēkus apmeklēt Jūrmalu. Pilsētas budžetā tas ienesīs papildus miljonu latu, kas ir ļoti būtiski," sacīja Munkevics.
Tāpat kā līdz šim, iebraukšana Jūrmalā bez maksas būs iedzīvotājiem, kuri būs deklarējušies un reģistrējuši savu autotransportu Jūrmalā. No Jūrmalā deklarētajiem iedzīvotājiem 83% viņu samaksātais algas nodokļa nonāk Jūrmalā, kas ir pašvaldības lielākais ienākuma avots, vēstīja Jūrmalas mērs.
Nākamā gada budžetā prioritāte būs sociālā aizsardzība. Pabalstu jomā budžeta pieaugums nākamajā gadā Jūrmalā tiek plānots par 26%.
Munkevics informēja, ka patlaban tiek strādāts pie pašvaldības struktūras reorganizācijas ar mērķi samazināt izdevumus vēl par 15%. Reorganizācija skars arī kultūras iestādes. Reorganizācija paredz apvienot vairākas kultūras iestādes vienā iestāde.
Samazinoties finansējumam, samazināsies arī iespējas palīdzēt ar naudu kultūras pasākumiem, tādēļ nākamajā gadā Jūrmala plāno vairāk uzmanību pievērst lielo
pasākumu organizēšanai.
Līdz šim lielākie pašvaldības organizētie kultūras pasākumi bija Jomas ielas svētki un konkurss "Jaunais vilnis". Nākotnē ir plānots katru mēnesi noorganizēt kādu lielu pasākumu. Jūrmalas domes vadības līmenī runāts, ka nākamajā gadā būtu nepieciešams rīkot sezonas atklāšanas un noslēguma pasākumu. Ja līdz šim sezonas atklāšana un noslēgšana notika Dzintaru koncertzālē ar koncertiem, tad nākamajā gadā dažādi pasākumi varētu notikt jau visā pilsētā, stāstīja Jūrmalas mērs.
Tāpat iecerēts Jūrmalā atjaunot ralliju, kas jau iepriekš divas reizes pilsētā ir norisinājies ar panākumiem. Ar rallija organizēšanu pilsētai arī pēc sezonas baigām būtu iespēja piesaistīt gana daudz cilvēkus.
Munkevics uzvēra, ka patlaban notiek arī darbs pie kūrorta attīstība koncepcijas izstrādes, kas tuvākajā laikā tiks nodots sabiedriskajai apspriešanai. Šo dokumentu mērķis ir panākt Jūrmalas kūrorta statusa atzīšanu valsts līmenī.
Pēc ievēlēšanas Jūrmalas domes vadītāja amatā Munkevis esot strādājis pie budžeta izdevumu samazināšanas, samazinot budžeta izdevumus par 4,4 miljoniem latu, kā arī samazinot algas par 15%, izņemot minimālās algas. Patlaban tiek strādāts pie pašvaldību struktūru reorganizācijas.
Tuvākajā nākotnē Jūrmalā plānots veidot veloceliņu no Dubultiem līdz Vaivariem, kā arī iecerēta Ķemeru parka atjaunošana.
Kā ziņots, par Munkevicu 16.jūlijā nobalsoja desmit domes deputāti. Savukārt par otru šī amata kandidātu - SIA "Jūrmala ATU" direktoru Juri Visocki (JL) - nobalsoja četri deputāti. No 15 deputātu nodotajiem vēlēšanu biļeteniem derīgi bija 14.
Munkevics jau bijis Jūrmalas domes priekšsēdētājs no 2006.gada septembra līdz 2008.gada oktobrim.