30.12.2009
Jūrmalas pašvaldības darbiniekiem algas samazinās par 15 %
- Detaļas
1.10.2009.
Dienas Bizness
Jūrmalas pilsētas domes sēdē šodien atbalstīts priekšlikums par 15% samazināt Jūrmalas pašvaldības vēlētu amatpersonu un Jūrmalas pilsētas domes administrācijas darbinieku atalgojumu.
Domes lēmums paredz, ka sākot ar 1.novembri visi Jūrmalas pilsētas domes darbinieki saņems par 15% mazāku atalgojumu. Tādējādi pašvaldības budžetā gada laikā tiks ietaupīti 440 000 latu, liecina Jūrmalas domes izplatītā informācija.
Turpmāk Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs saņems Ls 1515 mēnesī līdzšinējo Ls 1782 vietā, priekšsēdētāja vietnieks – Ls 1438 (iepriekš Ls 1692), priekšsēdētāja vietnieks izglītības jautājumos – Ls 1270 (iepriekš Ls 1494) un priekšsēdētāja vietnieks ekonomikas un attīstības jautājumos Ls 1270 (iepriekš Ls 1494). Algu samazinājums neskars deputātus, kuru algas par 30% tika samazinātas jau šī gada 16.jūlijā, sākot strādāt jaunajam domes deputātu sastāvam. Deputāti saņem Ls 300 mēnesī.
No 1.novembra algas tiks samazinātas arī Jūrmalas pilsētas izglītības iestāžu administrāciju darbiniekiem, piemērojot 5 līdz 15% samazinājumu, kur attiecīgi mazās algas tiks samazinātas mazāk, bet lielās - vairāk.
Uzņēmējs Bašarins tiesājas ar valdību par atteikumu nodot privatizācijai īpašumu Mellužos
- Detaļas
7.10.2009.
LETA
Uzņēmējs Aleksandrs Bašarins Administratīvajā rajona tiesā apstrīdējis Ivara Godmaņa (LPP/LC) vadītā Ministru kabineta (MK) pērnā gada nogalē izdoto atteikumu nodot privatizācijai īpašumu - bijušā nomas punkta pamatus Jūrmalā, Mellužos, kas atrodas Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā.
Bašarins un advokāte Ilme Duka bija iesnieguši privatizācijas ierosinājumu, lūdzot atļaut privatizēt valsts īpašumu Jūrmalā, Mellužos "0153", ko veido 2938 kvadrātmetru plašs zemesgabals, ēka un ēkas pamati.
Kā secināms no apstrīdētā MK 2008.gada 23.decembra lēmuma Nr.842, minētais valsts īpašuma objekts 2001.gada 27.jūnijā reģistrēts Jūrmalas pilsētas Zemesgrāmatas nodaļā uz valsts vārda Finanšu ministrijas personā un ir iznomāts.
2001.gada 11.decembrī VAS "Valsts nekustamā īpašuma aģentūra" (tagad - "Valsts nekustamie īpašumi") un Bašarins līdz 2010.gada 31.martam noslēguši nomas līgumu, ar kuru viņam iznomāts 253,6 kvadrātmetru īpašums, ēka un ēkas pamati. Nomas maksa noteikta 584 lati mēnesī. Bašarina nomas tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā.
MK rīkojumā teikts, ka minētais valsts īpašuma objekts atbilstoši Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījuma ierakstam atrodas Rīgas jūras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā, kas noteikta atbilstoši Aizsargjoslu likumā.
Minētajā likumā arī noteikts, ka krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē aizliegts atsavināt valsts vai pašvaldības īpašumā esošo zemi, izņemot likumos noteiktos gadījumus, kad personai ir tiesības iegūt īpašumā zemi zem ēkas (būves), ievērojot nosacījumu, ka īpašuma tiesības uz ēku (būvi) attiecīgajai personai ir nostiprinātas zemesgrāmatā.
Valdība atzinusi, ka ēka Jūrmalā, Mellužos "0153", nav patstāvīgs īpašuma objekts un zeme pieder valstij, tāpēc nav iespējams zemesgrāmatā jau ierakstītu ēku nodalīt no zemes un ierakstīt zemesgrāmatā kā patstāvīgu īpašuma objektu.
MK rīkojumā atzīmēts, ka nav nepieciešams noskaidrot privatizācijas ierosinātāju viedokli, jo Aizsargjoslu likums aizliedz atsavināt valsts īpašumā esošu zemi krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalē.
Tāpat norādīts, ka saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 6.panta pirmo daļu Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla izveidota, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu un sabiedrībai nozīmīgu teritoriju saglabāšanu un aizsardzību, kā arī to līdzsvarotu un ilgstošu izmantošanu.
Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētājas palīdze Evita Elliņa informēja, ka tiesa Bašarina pieteikumu bija paredzējusi izskatīt šodien, taču saistībā ar pieteicēja neierašanos lieta tika atlikta līdz 13.novembrim.
Jūrmalā plāno paaugstināt iebraukšanas maksu līdz diviem latiem
- Detaļas
13.10.2009.
Diena
Jūrmalas dome lems par iebraukšanas maksas paaugstināšanu pilsētā, informēja domes priekšsēdētājs Raimonds Munkevics. No Jaunā gada iebraukšanas maksu plānots noteikt divu latu apmērā, viņš apstiprināja. Tas būtu uz pusi dārgāk nekā pašlaik, jo šobrīd par iebraukšanu Jūrmalā jāmaksā viens lats.
“Jādomā, kā palielināt ieņēmumus, jo vienkārši uz jūrmalnieku rēķina, vairs nevaram atļauties Jūrmalā nodrošināt to servisu. Šobrīd ir iecere, kas apspriesta koalīcijā, ka ar jauno gadu mēs pacelsim iebraukšanas maksu uz diviem latiem,” sacīja R.Munkevics.
Atgādinām, ka vēl augustā R.Munkevics pieļāva, ka varētu sākt diskusiju par caurlaižu sistēmas nomaiņu uz maksas stāvvietām pilsētā. Pēc toreiz viņa teiktā aģentūrai LETA, samaksājot vienu latu, pilsētā varētu stāvēt uz ielām par velti.
Savukārt satiksmes ministrs Kaspars Gerhards (TB/LNNK) uzskata, ka iebraukšanas maksa Jūrmalā rada sastrēgumus un kaitē Latvijas tēlam, tāpēc no tās būtu jāatsakās. Viņa viedoklis, ka Jūrmalai jāmeklē alternatīvas - maksas stāvvietas, lai Jūrmalas viesu automašīnas būtu drošībā, jo esošā sistēma ir sastrēgumu cēlonis.
"Turklāt tas nenāk par labu Latvijas, konkrēti, Jūrmalas tēlam, jo braucēji ar ārvalstu numuriem tūdaļ tiek aizturēti uz tilta un sodīti. Tas neatstāj labu iespaidu par Jūrmalu kā pievilcīgu tūrisma objektu," vasarā teica K.Gerhards.
Bijušais Jūrmalas mērs Hlevickis cietumā uzvedas priekšzīmīgi
- Detaļas
11.10.2009.
LETA
Tā dēvētajā Jūrmalgeitas lietā notiesātais bijušais Jūrmalas mērs Juris Hlevickis, atrodoties ieslodzījumā, strādā cietuma medpunktā un uzvedas priekšzīmīgi.
Kā pastāstīja Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks ģenerālis Visvaldis Puķīte, Hlevicka uzvedību septembra beigās vērtēja cietuma komisija, kura ieslodzītajam piešķīra augstāko pakāpi slēgta tipa cietumā, kas nozīmē, ka bijušais Jūrmalas mērs uzvedas priekšzīmīgi.
Vērtējot Hlevicka uzvedību, komisija ņēma vērā arī to, ka ieslodzītais strādā cietuma medpunktā. Kā liecina aģentūras LETA arhīvs, 1956.gadā dzimušais Hlevickis ir mediķis pēc izglītības. 1980.gadā viņš beidzis Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultāti.
Kā pastāstīja Puķīte, uz pirmstermiņa atbrīvošanu gan Hlevickis saskaņā ar likumu pagaidām pretendēt nevar, jo viņš vēl nav izcietis trīs ceturtdaļas no piespriestā brīvības atņemšanas soda termiņa. Tomēr, turpinot labi uzvesties, jau nākamgad bijušais Jūrmalas mērs varētu pretendēt uz ieslodzījuma izciešanu daļēji slēgta tipa cietumā.
Hlevickim piespriestā brīvības atņemšanas soda termiņš beidzas 2012.gadā.
LETA jau ziņoja, ka 2008.gada 22.augustā Augstākās tiesas (AT) Senāta Krimināllietu departaments atstāja negrozītu apelācijas instances tiesas spriedumu 2005.gada Jūrmalas pašvaldību vēlēšanu kukuļošanas krimināllietā, kurā bija apsūdzēts Hlevickis (tolaik LPP), uzņēmējs Germans Milušs un deputāta kandidāts Gvido Harijs Volbrugs.
Gan Zemgales apgabaltiesa 2007.gada martā, gan AT Krimināllietu tiesu palāta 2008.gada janvārī Hlevicki, Milušu un Volbrugu atzina par vainīgiem kukuļa došanā Jūrmalas domes deputātam Ilmāram Ančānam ("Mūsu zeme"), lai viņš domes priekšsēdētāja vēlēšanās nobalsotu par Hlevicki.
Hlevickim un Milušam tika piemērots piecu gadu cietumsods ar mantas konfiskāciju, bet Volbrugam - trīs gadu brīvības atņemšana nosacīti ar tikpat ilgu pārbaudes laiku. Tā kā Milušs bija pazudis bez vēsts, viņa sievas iemaksātā drošības nauda - 20 000 latu - ar tiesas lēmumu tika ieskaitīta Valsts kasē.
Jūrmalas dome iesaistās apšaubāmos darījumos ar zemi
- Detaļas
16.10.2009.
LETA
Kā raksta laikraksts "Dienas Bizness", pašvaldība, interpretējot likumu, iznomā īpašumus, kas atrodas kompensējamo zemju sarakstā ar noteikumiem, kas pieļauj kontroles zaudēšanu pār tiem.
Turklāt četri no šiem īpašumiem - Turaidas ielā 114, Varkaļu ielā 1, J.Pliekšāna ielā 102 un J.Pliekšāna ielā 103 kopumā gandrīz sešu hektāru platībā Lielupes krastā Majoros - to bijušajam nomniekam, Jūrmalas vēlēšanu skandālā iesaistītajam kādreizējam Rīgas domes Revīzijas komisijas priekšsēdētāja vietniekam Almantam Polikevičam ļāvuši krietni nopelnīt.
Šonedēļ tiesa sāka skatīt lietu par Turaidas ielas 114 nomas līguma atzīšanu par spēkā neesošu.
Norādot, ka zemesgabali nepieciešami pašvaldības funkciju veikšanai, Jūrmalas dome zemi, kas iekļauta līdzvērtīgo zemju kompensācijas fondā, reģistrējusi zemesgrāmatā uz sava vārda, laikrakstam stāstījis Rīgas tiesas apgabala prokurors Gints Bērziņš. Viņš kopš 2007.gada ierosinājis 14 lietas pret Jūrmalas domi par zemes reformas likuma nepareizu piemērošanu, kā arī pārbaudījis 36 īpašumu iznomāšanas atbilstību likumdošanai.
Piecas lietas prokurors ir uzvarējis, panākot, ka nomas līgumi tiek atzīti par spēkā neesošiem, ieraksti zemesgrāmatā svītroti un zeme atkal iekļauta kompensējamo zemju sarakstā. Deviņās lietās vēl turpinās tiesvedība.
Nomas līgumos kā zemes izmantošanas veidi visbiežāk minēti viesu māju būvniecība vai automazgātava, kas nav pašvaldības funkcija, atgādina Bērziņš.
Turklāt daudzos līgumos paredzētas tiesības uz īpašuma uzceltās būves reģistrēt zemesgrāmatā kā pastāvīgus īpašuma objektus uz nomnieka vārda. Tas nozīmē, ka pašvaldība nekādi nevar izmantot īpašumu savu funkciju veikšanai, jo tai būs piespiedu kārtā jāpagarina nomas līgumi ar būvju īpašniekiem, kuri turklāt var lūgt nomātās zemes atsavināšanu.
Nomas līgumi slēgti uz gariem termiņiem, piemēram, par Turaidas ielu 114 un Varkaļu ielu 1 - līdz 2053.gada beigām. Nomas maksa svārstās no 33,3 līdz 1734,7 latiem mēnesī.
Jūrmalas dome laikrakstam sniegusi atbildi tikai par īpašumu Turaidas ielā, apgalvojot, ka tas "nekad nav bijis iekļauts līdzvērtīgas zemes kompensācijas fondā. Strīdus zemesgabals netiek iekļauts kompensācijas fondā, jo ir reģistrēts zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda pašvaldības funkciju īstenošanai".
Kā raksta "Dienas Bizness", īpašumus Turaidas, J.Pliekšāna un Varkaļu ielā Jūrmalas dome iznomājusi SIA "Beteks NK" daudzdzīvokļu dzīvojamā kompleksa un daudzfunkcionālā sabiedriskā centra būvniecībai un uzturēšanai. "Beteks NK" īpašnieks ir Igaunijas nekustamo īpašumu attīstītāja "Manutent OU" meitasuzņēmums Latvijā "Manutent Latvia".
Nomas līgumi slēgti 2005.gada sākumā, kad Jūrmalas domi vadīja Juris Hlevickis (LPP/LC), kam vēlāk tika piespriests piecu gadu cietumsods ar mantas konfiskāciju Jūrmalas pašvaldības vēlēšanu kukuļošanas krimināllietā.
Tobrīd "Beteks NK" piederēja Normundam Kronbergam, bet dažus mēnešus pēc nomas līguma noslēgšanas puse kompānijas nonāca Polikeviča kundzes Irinas īpašumā, bet par otru 50% saimnieci kļuva plašākai sabiedrībai nepazīstamā Lolita Akmentiņa, kas, pēc "Manutent OU" sniegtās informācijas, esot saistīta ar Polikeviču.
Mēnesi vēlāk Akmentiņas daļas nonāca "Manutent Latvia" rokās, bet 2006.gada sākumā par Polikevičas daļu īpašnieku kļuva viņas dzīvesbiedrs. Tā paša gada oktobrī par vienīgo uzņēmuma īpašnieku un līdz ar to arī Jūrmalas zemes nomnieku kļuva "Manutent Latvia".
Darījuma summa bijusi 6,5 miljoni eiro (4,55 miljoni latu), liecina "Manutent Latvia" 2006.gada pārskats. Pieci miljoni eiro (3,5 miljoni latu) samaksāti, bet atlikušo summu Polikevičam apņēmās samaksāt līdz šā gada septembrim. Lai nodrošinātu parāda summu, tika ieķīlātas "Beteks NK" daļas.
"Manutent Latvia" Majoros plānoja investēt ap 61 miljonu latu, tomēr ieceres nevedās, kā plānots, un tagad uzņēmums Rīgas apgabaltiesā cēlis prasību par zaudējumu piedziņu 6,5 miljonu eiro apmērā no Polikeviča. Savukārt "Beteks NK" Rīgas apgabaltiesā vērsies pret Jūrmalas domi, prasot divu miljonu latu piedziņu.
Nomas līgumus "Beteks NK" bija noslēdzis, uzvarot Jūrmalas domes rīkotā konkursā. Konkursa noteikumi apliecinājuši, ka zemesgabali ir pašvaldības īpašums un ir apbūvējami, nomas līgumā paredzēto apbūvi pieļauj gan Jūrmalas attīstības plānojums, gan zemesgabaliem izstrādātais detālplānojums. Turklāt kapitāldaļu iegādes brīdī trim zemesgabaliem jau bijušas Jūrmalas domes izsniegtas projektēšanas atļaujas.
Minētie apstākļi, kā arī advokātu biroja "Loze, Grunte & Cers" veikta īpašumu juridiskā izpēte Igaunijas investoram neradīja bažas, ka projekta attīstīšanā varētu rasties kādas problēmas.
Taču drīz pēc kapitāldaļu iegādes atklājušies sarežģījumi saistībā ar Jūrmalas teritorijas plānojumu, turklāt iedzīvotāji ierosināja administratīvo procesu par būvatļaujas apstrīdēšanu zemesgabalam J.Pliekšāna ielā 103, kura ietvaros tika norādīts arī uz nelikumībām Jūrmalas attīstības plānā attiecībā uz "Manutent" iznomātajiem zemesgabaliem.
Kā raksta "Dienas Bizness", pēc normās lietu secības "Manutent" būtu jāsagaida iznākums Jūrmalas iedzīvotāju ierosinātajā administratīvajā tiesvedībā un prokuratūras celtajās prasībās un tikai tad jāvēršas tiesā ar zaudējumu prasībām, taču Polikevičs prasījis parāda summas atmaksu, bet Jūrmalas dome - nomas maksājumus.
Patlaban lieta pret Jūrmalas domi ir apturēta, bet lietu pret Polikeviču paredzēts skatīt 3.novembrī.
Ar Polikeviča viedokli viņa pārstāvis tiesā, zvērināts advokāts Egīls Radziņš sola iepazīstināt pēc tiesas.