30.09.2009

Jūrmalas domē nebūs koalīcijas līguma

Detaļas

25.07.2009.

LETA

Jūrmalas domē neplāno parakstīt koalīcijas līgumu, intervijā apstiprināja Jūrmalas domes priekšsēdētājs Raimonds Munkevics ("Jūrmala - mūsu mājas").

Munkevics pastāstīja, ka patlaban neredz vajadzību parakstīt koalīcijas līgumu. "Mums ir darbs komandā, kas norāda uz to, ka nav nepieciešamības parakstīt koalīcijas līgumu. Tāpat par šo jautājumu nav domāts, jo ir citi daudz svarīgāki jautājumi, par ko domāt," piebilda Munkevics.

Uz jautājumu, vai Munkevis šo koalīciju uzskata par stabilu, viņš atbildēja izvairīgi. "Es izvairīšos no šādiem apgalvojumiem, šobrīd ir izveidota pozīcija vai koalīcija, un galveno argumentu es lieku uz to, ka esam norunājuši strādāt komandā."

Pēc Munkevica domām, nevienam iepriekš nav izdevies strādāt tādā koalīcijā, kur valda saskaņa un ir vēlme strādāt komandā, jo iepriekšējā sasaukumā allaž bijis tā, ka ir sadalītas darbības jomas un katrs mēģina būt noteicējs tikai savā nozarē. "Mums ir norunāts, ka strādāsim komandā - tas ir garants pozīcijas stabilitātei," uzskata Munkevics.

Kā ziņots, par Jūrmalas domes priekšsēdētāju domnieki 16.jūlijā ievēlēja Munkevicu. Par Munkevicu nobalsoja desmit domes deputāti. Savukārt par otru šī amata kandidātu - Visocki - nobalsoja četri deputāti. No 15 deputātu nodotajiem vēlēšanu biļeteniem derīgi bija 14.

Pēc rīcībā esošās informācijas, par Munkevicu balsoja Ilmārs Ančāns ("Mūsu zeme"), Arnis Ābelītis ("Tev, Jūrmalai"), Romualds Ražuks (PS), Dzintra Homka (SCP), Egmonds Krūmiņš ("Jūrmala - mūsu mājas"), Vladimirs Maksimovs ("Jūrmala - mūsu mājas"), Gatis Truksnis (LZS, KDS, LPP/LC), Larisa Loskutova (SC), Marija Vorobjova (SC) un pats Munkevics.

Otrs mēra kandidāts Visockis atzina, ka par viņu balsoja Iveta Blaua (JL), Zigurds Starks (TP), Aigars Tampe (TB/LNNK) un viņš pats.

Līdz ar to nederīgo biļetenu varētu būt aizpildījis neatkarīgais deputāts Māris Dzenītis, kurš pāris dienas pirms mēra vēlēšanām izstājās no partijas "Jūrmala - mūsu mājas".

Munkevics atjauno amatos savus kadrus

Detaļas

5.08.2009.

Dienas Bizness

 SIA Jūrmalas namsaimnieks valdes priekšsēdētājs ir Egmonts Krūmiņš, apstiprināja Jūrmalas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietnieka p.i. Baiba Gailīte. E.Krūmiņš ir pašreizējā mēra Raimonda Munkevica partijas biedrs un tika ievēlēts arī domē no partijas Jūrmala – mūsu mājas. Amatus zaudējuši līdzšinējais valdes priekšsēdētājs Gints Vilks un valdes locekļi Mārtiņš Brižs un Edmunds Imša. E.Krūmiņa alga būs 1247 lati, kas ir mazāk nekā G.Vilkam, kurš šajā amatā saņēma 1425 latus. Jauni valdes locekļi netiks iecelti.

Raimonds Munkevics. (Foto: Ritvars Skuja, DB)Savukārt SIA Jūrmalas siltums vadībā atgriezies Uģis Osis, liecina domes informācija. Viņš arī amatu zaudēja Ģ.Trenča laikā. Gan pirms, gan pēc U.Oša uzņēmumu vadīja Uģis Vīksna, kurš tagad to atstās otro reizi kopā ar valdes locekļiem Kasparu Birzi, Miku Grasmani un Raimondu Vītiņu. Par valdes locekļiem iecelti Jānis Skutelis (PS), Jūrmalas domes deputāts Gatis Truksnis (LZS; KDS; LPP/LC) un Ivars Zariņš. U.Osis saņems 1650 latus mēnesī, kas ir par 150 Ls mazāk nekā viņa priekšgājējam. Valdes locekļi saņems 500 latus mēnesī katrs. Pirms tam katram valdes loceklim bija atšķirīgs atalgojums.

Opozīcija rosina atlaist Jūrmalas domi

Detaļas

12.08.2009, TVNET

Jūrmalas domes opozīcija aicina atbildīgās valsts institūcijas lemt par Jūrmalas domes atlaišanu, raksta laikraksts "Neatkarīgā".

Neapmierinātība ar Jūrmalas domes priekšsēdētāja Raimonda Munkevica ("Jūrmala - mūsu mājas") rīcību, atbrīvojot no amata vairākus pašvaldības uzņēmumu vadītājus, ar katru dienu pieaug. Jūrmalas mērs izpelnījies nosodījumu no opozīcijas deputātiem, kuri uzskata, ka Munkevics strādā, ignorējot likumus un citus domes priekšsēdētājam saistošus dokumentus.

"Viņš dara, ko viņš grib, nedomājot, ko dara. Viņam nav saistoši ne likumi, ne morāle," kūrortpilsētas vadītāju raksturojis no "Jaunā laika" saraksta ievēlētais Juris Visockis.

Plašas diskusijas par Munkevica darbību aktualizējās pagājušajā piektdienā, kad viņš, it kā saskaņojot lēmumu ar koalīcijas partneriem, vienpersoniski no darba atbrīvoja ilggadējo "Dzintaru koncertzāles" vadītāju Andreju Kondratjuku. Viņa vietā Munkevics iecēla 26 gadus veco Jūrmalas mūzikas vidusskolas direktoru Svenu Renemani. "Tā rīkoties ar uzņēmuma vadītājiem ir nepieņemami," uzskata Visockis.

Munkevics augusta sākumā no amata atbrīvoja arī "Jūrmalas namsaimnieka" un "Jūrmalas siltuma" valdes locekļus. Arguments šādām izmaiņām bija fakts, ka Jūrmalas mēra partijas biedrs Egmonts Krūmiņš iepriekš vadījis "Jūrmalas namsaimnieku", tāpēc to var darīt arī tagad. Domes deputāti neslēpj, ka savējo bīdīšana vadošos amatos tiek veikta viena iemesla dēļ - lai pēc iespējas vieglāk sagrābtu varu. Kā viens no pirmajiem pašvaldības uzņēmumiem, ko varētu nodot privatizācijai, tiek minēts tieši "Jūrmalas namsaimnieks".

Visockis rosina atbildīgās institūcijas lemt par iespēju atbrīvot Jūrmalas domi, jo kopš 2001.gada Munkevics jau ir sestais pašvaldības vadītājs, un tas, pēc Visocka teiktā, nav normāli, ka katrs vadītājs veic sev, nevis iedzīvotāju interesēm izdevīgas iestāžu vadītāju maiņas. "Beidzot valdībai vajadzētu uz četriem, pieciem gadiem ielikt Jūrmalas domes vadībā vienu normālu menedžeri, lai pilsēta nomierinās. Citādi jau viss iet pāri normām," ir pārliecināts Visockis.

Viena no "Dzintaru koncertzāles" jaunieceltajām valdes loceklēm, domes deputāte Marija Vorobjova (SC) atteikusies komentēt radušos situāciju, jo viņai bijis jāpiedalās dzimšanas dienas pasākumā. Savukārt vicemērs Ilmārs Ančāns (Mūsu zeme) atšķirībā no iepriekšējā sasaukuma, kad viņš pildīja domes deputāta pienākumus un asi kritizēja pašvaldību, slavē Munkevicu. "Uzskatu, ka viņš pareizi rīkojās. Tas, ka nenotika operdienu turpinājums Jūrmalā, ir ļoti slikti," apgalvojis Ančāns. Viņu nemaz nesatrauc, ka Kondratjuku atbrīvoja bez argumentiem, jo tas, ka šogad Jūrmalā nenotiek opermūzikas svētki, pēc viņa domām, ir pietiekams iemesls, lai pēc desmit gadu darba "Dzintaru koncertzāles" vadītāju atbrīvotu.

Arī Aigars Tampe (TB/LNNK) uzskata, ka šis Munkevica lēmums ir sasteigts un nesaprotams. "Domāju, ka ir vairāki motīvi, ne tikai politiski, bet tīri privāti. Tā ir Munkevica atriebība un viņa ekonomiski saimnieciskās intereses, ko viņš vēlējās īstenot," sacījis Tampe.

Dzintaru koncertzāles vadības nomaiņā saskata Munkevica atriebību

Detaļas

8.08.2009,

Diena

No amata atbrīvotais Dzintaru koncertzāles vadītājs Andrejs Konratjuks nenoliedz, ka lēmums viņu atbrīvot no amata varētu būt Jūrmalas mēra Raimonda Munkevica atriebība par to, ka pērn 10.oktobrī A.Kondratjuks kā domes deputāts balsojis par R.Munkevica atbrīvošanu no domes priekšsēdētāja amata. Tieši tāpēc R.Munkevics nespējot sniegt racionālu atbildi uz jautājumu, kādēļ lēmums par koncertzāles vadības atbrīvošanu pieņemts tagad, nevis pērn pēc koncertsezonas beigām, raksta Neatkarīgā.

Jau ziņots, ka SIA Dzintaru koncertzāle dalībnieku sapulce nolēmusi atsaukt valdes priekšsēdētāju A.Kondratjuku un valdes locekļus Līgu Piranti un Marinu Žukovu. Par jauno valdes priekšsēdētāju iecēla Svenu Renemani, līdzšinējo Jūrmalas mūzikas vidusskolas direktoru.

Savukārt par valdes loceklēm ieceltas Jūrmalas domes deputāte Marina Vorobjova un režisore Diāna Bērza, informē sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietnieka p.i. Baiba Gailīte.

Ceturtdien tika izplatīta arī atklāta vēstule A.Kondratjuka atbalstam, kuru kopā ar komponistu Raimondu Paulu parakstījis kultūras ministrs Ints Dālderis.

SIA Dzintaru koncertzāle valdes priekšsēdētāja atalgojums būs 1247 lati, valdes locekļu atalgojums – 500 lati, kas ir par 44 latiem mazāk nekā līdzšinējiem valdes locekļiem.

«Jautājums par SIA Dzintaru koncertzāle valdes priekšsēdētāja nomaiņu ir saskaņots koalīcijas sanāksmē,» skaidro Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētājs un pašvaldības kapitāldaļu turētāja pārstāvis Raimonds Munkevics.

«Esam izteikuši neuzticību Andrejam Kondratjukam saistībā ar Daiņa Kalna Opermūzikas svētkiem, kas pēc diviem sekmīgiem gadiem Jūrmalā šogad te vairs nenotika. Uzņēmumā nav uzskaites par biļešu apriti un daudzajām brīvbiļetēm, kas tika dalītas uz sarīkojumiem, mazinot koncertzāles ieņēmumus un pat, iespējams, radot finansiālus zaudējumus. Esmu uzdevis kapitālsabiedrību revidentam veikt koncertzālē tematisko revīziju,» teica Jūrmalas mērs.

«Koncertzāle savu darbu turpinās. Tās uzplaukums un starptautiskie projekti, kas tajā notiek, nav vienpersonīgs Andreja Kondratjuka nopelns – tas viss tika aizsākts un izlolots jau koncertzāles iepriekšējā direktora Leonīda Aleksejeva laikā un tālākos panākumus arī turpmāk sekmēs tikai kopējs pašvaldības darbs,» ir pārliecināts R.Munkevics.

Vēstulē A.Kondratjuka atbalstam, ko parakstījuši ministrs I.Dālderis, komponists R.Pauls, Latvijas vēstnieks Krievijā Edgars Skuja, Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūras direktors Juris Karlsons, Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra valdes locekļa p.i. Ilze Paidere-Staķe un vēl vairāki citi cilvēki, teikts: «Pateicoties Andreja Kondratjuka neatlaidībai un darba sparam, ir izveidota veiksmīga sadarbība ar producentu kompānijām, kas nodrošina Dzintaru koncertzāles atpazīstamību tālu aiz Latvijas robežām. Pašlaik koncertzāle strādā ar vairāk nekā 30 Latvijas pasākumu organizatoriem, interesi par iespēju organizēt koncertus Dzintaros izrāda arī Lietuvas un Igaunijas producenti. Pasākumu rīkotāji ir tie, kas nodrošina kvalitatīvu un interesantu programmu koncertzāles apmeklētājiem, tāpēc SIA Dzintaru koncertzāle uzdevums ir radīt patīkamu un draudzīgu vidi savstarpējai sadarbībai, kuru veicina profesionāla vadītāja ilggadējā pieredze.»

Vēstules autori uzsver, ka koncertzālē pasākumu apmeklētāju skaits kopš 2000.gada ir vairāk nekā 200 000 apmeklētāju gadā. Pēc Jūrmalas pilsētas domes Tūrisma un ārējo sakaru nodaļas sniegtās informācijas, Dzintaru koncertzāle ir trešais visvairāk apmeklētais objekts Jūrmalas pilsētā.

«Dzintaru koncertzāles ieguldījumu mūzikas mākslas attīstībā ir atzinusi arī Eiropas mākslas ūnija, kura pēc Starptautiskās rakstnieku un publicistu asociācijas iniciatīvas 2005.gadā piešķīra Gustava Mālera Eiropas prēmiju un īpaši pateicās koncertzāles vadītājam par nozīmīgo ieguldījumu zāles attīstībā. Šogad LR Kultūras ministrija ir izvirzījusi Andreju Kondratjuku Djagiļeva ordenim, kuru piešķir par izcilu darbību kultūras izaugsmes sekmēšanā. Andreja perspektīvais skatījums, vēlme mācīties un pilnveidoties ieveda Dzintaru koncertzāli starptautiskajā arēnā. 2004.gadā Dzintaru koncertzāle tika uzņemta Eiropas Pasākumu centru asociācijā un jau 2006.gadā, pēc Andreja Kondratjuka iniciatīvas, tika apvienoti Latvijas pasākumu centri, izveidojot jaunu sabiedrisko organizāciju - Latvijas Pasākumu centru asociāciju. Asociācija patlaban apvieno 14 Latvijas vadošos pasākumu centrus,» sacīts vēstulē.