30.09.2009
Dzintaru detālplānojumu atzīst par spēkā neesošu
- Detaļas
7.07.2009.
Dienas Bizness
Satversmes tiesa atzinusi Dzintaru detālplānojumu, kā arī Jūrmalas Attīstības plāna daļu, kas attiecas uz minēto teritoriju, par neatbilstošu Satversmei un spēkā neesošu no tā pieņemšanas brīža.
Spriedums attiecas uz Dzintaru detālplānojumu teritorijā starp Meža prospektu, Edinburgas prospektu, Piestātnes ielu un Krišjāņa Barona ielu, informēja Satversmes tiesas priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska.
Lieta tika ierosināta pēc vairāku Jūrmalas iedzīvotāju konstitucionālās sūdzības, kurā tika norādīts uz pārkāpumiem Jūrmalas Attīstības plāna grozījumu, kā arī Dzintaru detālplānojuma (teritorijā starp Meža prospektu, Edinburgas prospektu, Piestātnes ielu un Krišjāņa Barona ielu) izstrādes gaitā. Sūdzību iesniedza astoņi Jūrmalas iedzīvotāji, norādot, ka pēdējo gadu laikā notiekot Jūrmalas pilsētas raksturīgās ainavas, kultūrvēsturiskās vides un dabas resursu degradēšana. To izraisot jau uzsāktā, kā arī plānotā atsevišķu apdzīvotu vietu un dabas pamatņu veidošana par vienlaidus apbūvi. Jūrmalas pilsētas tradicionālās ainavas izmaiņas kopumā un arī atsevišķu dabas teritoriju zudums esot vērtējams kā neatgriezeniska un paliekoša ietekme, kas radot bioloģiskās daudzveidības un ilgtspējīgas attīstības apdraudējumu.
Satversmes tiesa secināja, ka apstrīdētais detālplānojums paredz meža zemes transformāciju, taču pirms tās nav pienācīgā kārtā veikta bioloģiskā izpēte. Tiesa arī konstatēja, ka sabiedriskā apspriešana ir bijusi formāla. Detālpānojumam, tāpat kā citiem teritorijas plānošanas dokumentiem, jāatspoguļo tajā izvēlēto risinājumu apsvērumi, proti, tajā jābūt norādītiem pašvaldības apsvērumiem par to, kāpēc daži iedzīvotāju priekšlikumi ņemti vērā, bet citi - noraidīti. No lietas materiāliem tiesa nav guvusi pārliecību, ka Jūrmalas iedzīvotāju viedokļi, pieņemot apstrīdēto detālplānojumu, būtu vērtēti.
Bijušais zemes nomnieks bija SIA Latio, kam SIA Dzintaru projekti pieder daļas. Latio īpašnieks Edgars Šīns norādīja, ka šim zemes gabalam ir sena vēsture, jo detālplānojums tam izstrādāts trīs reizes. Pirmajā apbūves blīvums bijis par mazu, otrajā – par lielu. Uzņēmums nav iepazinies ar Satversmes tiesas spriedumu, tāpēc nekomentē tā iespējamās sekas.
«Šai lietai ir ļoti sena vēsture jau kopš 90. gadiem, vairākkārt ir mēģināts mainīt zonējumu no dabas pamatnes uz apbūvējamu teritoriju, zemes gabals bija iznomāts Latio un jau tika izstrādāts konkrēts projekts. Satversmes tiesas lēmums rāda, ka par tām attīstības plāna daļām, kur ir kaimiņu interešu aizskārums, ir iespējami arī citu iedzīvotāju iesniegumi Satversmes tiesā, piemēram, par mazstāvu dzīvojamo ēku apbūves plāniem Vaivaros. Šis spriedums var iedrošināt iedzīvotājus vērsties satversmes tiesā, bet Jūrmalas domei jādomā, kā nākamo attīstības plānu sagatavot kvalitatīvāk,» uzskata viens no prasības iesniedzējiem Guntis Grūba.
Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams.
Jūrmalas domes deputāts Dzenītis pamet partiju bažās par jaunu "Jūrmalgeitu"
- Detaļas
Jūrmalas domē ievēlētais Māris Dzenītis izstājies no paša dibinātās partijas "Jūrmala - mūsu mājas", savu lēmumu pamatojot, ka šī partija vairs nestrādā jūrmalnieku un Latvijas valsts interesēs.
--------------------------------------------------------------------------------
Paziņojumā, ko šodien Dzenītis izplatījis Jūrmalas vēlētājiem un Latvijas sabiedrībai, viņš norāda, ka izstājas no partijas, ko palīdzējis radīt un kuras darbībā aktīvi piedalījies pēdējos četrus gadus.
"Šis ir smags lēmums, tapis ilgu pārdomu un vēl ilgāku cerību, ka partija tomēr būs spējīga strādāt jūrmalnieku un Latvijas valsts interesēs, rezultātā. Šīs cerības nav piepildījušās," raksta Dzenītis.
Viņš informē, ka 14.jūlijā iesniedzis partijas valdei rakstisku lūgumu atbrīvot no valdes locekļa amata, kā arī no piederības partijai "Jūrmala - mūsu mājas".
"Man ir bijis sāpīgi noskatīties, kā savas pastāvēšanas četros gados partija pakāpeniski zaudējusi savus demokrātiskos principus, būtībā kļūstot par tās vadītāja Raimonda Munkevica kabatas partiju," savu izvēli skaidro deputāts.
"Esmu bijis liecinieks tam, kā pilsētai un vēlētājiem būtiski jautājumi partijas iekšienē nav apspriesti vai arī tas ticis darīts formāli, pēc būtības par tiem lemjot Munkevicam vienpersoniski. Turklāt lemjot kļūdaini, lai neteiktu - kaitnieciski," raksta Dzenītis.
"Partijas vadītāja princips sistemātiski iznīcināt jebkuras paustās idejas un jaunievedumus novedis pie vispārēja iniciatīvas trūkuma un apātijas, pārvēršot partijas biedrus par balsošanas mašīnām," norāda Dzenītis.
"Man nav un nevar būt pieņemamas metodes, ar kādām Munkevics "pārliecina" citus deputātus mainīt savu viedokli un pat partejisko piederību, lai atbalstītu viņu kā domes priekšsēdētāja amata kandidātu. Šīs metodes raksturojamas kā rupjš psiholoģisks un politisks spiediens, kā arī necieņa pret personību," paziņojumā norāda Dzenītis.
Viss iepriekšminētais padarījis neiespējamu "partijas programmā ietverto solījumu Jūrmalas vēlētājiem izpildi, kā arī ir pretrunā ar civilizētā pasaulē vispārpieņemtām goda un ētikas normām, ieraujot partiju jaunā "Jūrmalgeitā"", raksta Dzenītis.
Dzenītis atvainojas visiem tiem, kas par viņu balsoja partejiskās piederības dēļ, un sola turpināt savu darbību Jūrmalas domē neatkarīga deputāta statusā, kā arī vienlaikus apliecina, ka pildīs dotos solījumus.
Jūrmalas domes deputāti samazina sev algas
- Detaļas
16.07.2009.
NRA
Jaunievēlētās Jūrmalas domes deputāti šodien ārkārtas sēdē nolēma samazināt deputātu algas, informēja pašvaldības sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Ingmārs Čaklais.
Sagatavotais lēmumprojekts paredz, ka deputātu algas tiek samazinātas līdz 300 latiem līdzšinējo 477 latu vietā, bet mēra vietniekiem - līdz 1494 latiem līdzšinējo 1602 latu vietā.
Savukārt domes priekšsēdētājam un pirmajam vietniekam alga paliks līdzšinējā līmenī, attiecīgi 1782 lati un 1692 lati.
Kā ziņots, par Jūrmalas domes priekšsēdētāju domnieki šodien ievēlēja Raimondu Munkevicu ("Jūrmala - mūsu mājas").
Munkevics atkal kļūst par Jūrmalas mēru
- Detaļas
16.07.2009.
Dienas Bizness
Par Jūrmalas mēru ievēlēts partijas Jūrmala – mūsu mājas līderis Raimonds Munkevics.
Viens no pagājušā sasaukuma mēriem amatā ievēlēts ar 10 no 15 balsīm. Jūrmala mūsu mājas ir partija, kas šajās vēlēšanās ieguva visvairāk vēlētāju balsis un 4 vietas domē.
Jūrmalas domes jaunā sasaukuma pirmajā sēdē šodien izvirzīti divi pilsētas vadītāja kandidāti: Raimonds Munkevics (Jūrmala – mūsu mājas) un Juris Visockis (Jaunais laiks).
R. Munkevics iepriekšējā sasaukumā mēra amatu zaudēja 2008. gada oktobrī, kad 10 no 15 domniekiem pēc vairāku mēnešu "gatavošanās" izteica viņam neuzticību. Amatā viņš noturējās salīdzinoši ilgi - kopš 2006. gada septembra, kad tika "gāzts" iepriekšējais Jūrmalas mērs Inese Aizstrauta.
Pret R. Munkevicu savulaik tika ierosināti arī vairāki kriminālprocesi par viņa darbību pašvaldības uzņēmumā Jūrmalas Namsaimnieks.
Vēl aizvakar partijas Jūrmala - mūsu mājas otra seja Māris Dzenītis pameta partiju, savā paziņojumā rakstīdams: Man ir bijis sāpīgi noskatīties, kā savas pastāvēšanas 4 gados partija pakāpeniski zaudējusi savus demokrātiskos principus, būtībā kļūstot par tās vadītāja Raimonda Munkevica kabatas partiju.
Esmu bijis liecinieks tam, kā pilsētai un vēlētājiem būtiski jautājumi partijas iekšienē nav apspriesti, vai arī tas ticis darīts formāli, pēc būtības par tiem lemjot R.Munkevicam vienpersonīgi. Turklāt, lemjot kļūdaini, lai neteiktu - kaitnieciski.
Partijas vadītāja princips sistemātski iznīcināt jebkuras paustās idejas un jaunievedumus novedis pie vispārēja iniciatīvas trūkuma un apātijas, pārvēršot partijas biedrus par balsošanas mašīnām.
Man nav un nevar būt pieņemamas metodes, ar kādām R.Munkevics pārliecina citus deputātus mainīt savu viedokli un pat partejisko piederību, lai atbalstītu viņu kā domes priekšsēdētāja amata kandidātu. Šīs metodes raksturojamas kā rupjš psiholoģisks un politisks spiediens, kā arī necieņa pret personību.
Jūrmalas domes izpilddirektors - Munkevica partijas ziedotājs
- Detaļas
17.07.2009.
Dienas Bizness
V.Vītoliņš amatā nomainīs Gati Truksni, kurš no LPP/LC, LZS un KDS apvienotā saraksta tika ievēlēts par domes deputātu. G.Truksnis apliecināja, ka pēc piecu gadu darba izpilddirektora amatā viņš nolēmis pievērsties kam citam, bet konkrētus plānus neatklāja, sakot, ka, saskaņā ar likumu, pēc deputāta mandāta apstiprināšanas viņam izpilddirektora amats jāatstāj mēneša laikā, un tā būšot tāda kā buferzona, lai apdomātu tālāko rīcību.
Jūrmalas dome pēc Raimonda Munkevica ievēlēšanas par pilsētas galvu 16. jūlija vakarā tika arī pie trim mēra vietniekiem. Iepriekš domes priekšsēdētājam bija divi vietnieki, bet tagad likvidēts izpilddirektora vietnieka amats. Mēra pirmā vietniece būs Larisa Loskutova (SC), kuras pārziņā būsTūrisma un ārējo sakaru nodaļa, Kultūras un sporta nodaļa, Bibliotēku apvienība, Jūrmalas pilsētas muzejs, visi trīs kultūras nami un Jūrmalas teātris, informēja Jūrmalas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītājs Ingmārs Čaklais. L.Loskutovu atbalstīja 14 no 15 deputātiem. Par mēra vietnieku izglītības jautājumos ievēlēja Ilmāru Ančānu (Mūsu zeme), bet par vietnieku ekonomikas un attīstības jautājumos – Romualdu Ražuku (Pilsoniskā savienība).
Kļuvis zināms, ka deputātu algas samazinātas līdz 300 latiem līdzšinējo 477 latu vietā, bet mēra vietniekiem - līdz 1494 latiem līdzšinējo 1602 latu vietā. Domes priekšsēdētājam un pirmajam vietniekam alga paliek līdzšinējā līmenī, proti, attiecīgi 1782 lati un 1692 lati.