Jūrmalas pilsētas domes patlaban piedāvātais Attīstības plāns turpmākajiem 12. gadiem iznīcinās Jūrmalu kā kūrortpilsētu - secinājusi Jūrmalas Aizsardzības biedrība (JAB) pēc iepazīšanās ar Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieku grupas pētījumu „Jūrmalas pilsētas riska teritoriju pārskats, ekspertīze un analīze atbilstoši pilsētas iedzīvotāju interesēm un Attīstības plānam 2011.-2021.” Ar pētījuma rezultātiem JAB 2011. gada 10. augustā iepazīstināja Latvijas Valsts prezidentu Andri Bērziņu.

Biedrība uzskata, ka Jūrmalas pilsētai kā reģionālajam kūrortam ir liels ekonomiskais potenciāls un būtiska nozīme valsts ekonomikas attīstībā. To apstiprina pēdējos gados pieaugušais atpūtnieku skaits Jūrmalas ielās un pludmalēs. Mūsuprāt, pirms ķerties pie kardināliem pilsētas pārbūves plāniem, kurus piedāvā Attīstības plāna projekts, būtu nepieciešams noskaidrot, cik lielu ekonomisko efektu var dot riskantie un nepārdomātie priekšlikumi. JAB uzskata, ka Jūrmalas nākotne ir jābalsta uz jau esošo pilsētas vērtību gudru un saprātīgu izmantošanu, neizniekojot tās vērtīgos un vēl saglabājušos resursus. „To iznīcināšana ir neizbēgama, ja pašreizējā Attīstības plāna projektā nekas nemainīsies”, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu uzsvēra Jūrmalas Aizsardzības biedrības valdes priekšsēdētājs Uldis Kronblūms.

Rīgas Tehniskās universitātes eksperti, Latvijā atzīti zinātnieki, ir konstatējuši, ka Jūrmalas domes atbalstītās plāna ieceres būvēt daudzstāvu dzīvojamās ēkas un desmitstāvu viesnīcas jūras tiešā tuvumā, pludmales apbūve, koku izciršana un zaļās zonas samazināšana degradēs Jūrmalas vidi un novedīs pie kūrorta statusa zaudēšanas, pārvēršot pilsētu par vietējiem iedzīvotājiem un tās viesiem neveselīgu, nedraudzīgu un pat bīstamu teritoriju, oāzi bagātnieku īslaicīgām izklaidēm, elitāru piedēkli jau esošajiem Rīgas guļamrajoniem.

Rīgas Tehniskās universitātes zinātnieki izanalizēja Jūrmalas pilsētas Attīstības plāna turpmākajiem 12. gadiem autoru (Grupa 93) un pasūtītāja (Jūrmalas pilsētas dome) izstrādātos priekšlikumus. Zinātnieki ir neizpratnē, kādēļ dokumentā, kas radikāli mainīs pilsētas vaibstus un pievilcību, netiek risināts jautājums par kultūrainavas attīstību, graustu un pamesto ēku apsaimniekošanu. Zinātnieki uzsver, ka stratēģijā faktiski nav iestrādāti ilgtspējas pamatprincipi un plānā paredzētās darbības ir pretrunā kūrortpilsētas idejai. Turklāt no tiesiskā aspekta attīstības plāns veidots tā, ka tā īstenošana var radīt negatīvas juridiskas un finansiālas sekas sabiedrībai un nodokļu maksātājiem.

Trešdien Jūrmalas nevalstisko organizāciju apvienības (NORA) un tās biedra -Jūrmalas aizsardzības biedrības (JAB) - pārstāvji tikās ar Latvijas Valsts prezidentu Andri Bērziņu un iepazīstināja valsts pirmo personu ar situāciju Jūrmalā. Tikšanās laikā Jūrmalas nevalstisko organizāciju pārstāvji sniedza detalizētu pārskatu par Jūrmalas pilsētas domes iecerēto pilsētas attīstības plānu turpmākajiem divpadsmit gadiem, nekustamā īpašuma nodokļa likmju ietekmi uz Jūrmalas iedzīvotājiem un situāciju Ķemeru kūrortā.