Jau kopš 2012. gada februāra Ministru kabinetā ir Vietējo pašvaldību referendumu likumprojekts, kurš tā arī nav guvis tālāku virzību. Politiķi ar savu vilcināšanos atņēma iespēju Jūrmalas iedzīvotājiem aizstāvēt savu viedokli par pilsētas teritoriālo plānojumu, kurā kārtējo reizi tika ignorēts sabiedrības vairākuma viedoklis. Papildu bažas mums rada valsts augstāko amatpersonu nepārdomātie izteikumi (LETA 2013. gada 8. janvāris 13:07), ka šī likuma piemērošana var novest pašvaldības līdz bankrotam, liekot tām uzbūvēt iedzīvotājiem vēlamus objektus. Atgādinām, ka stratēģija paredz tikai attīstības virzienus, bet pilsētas attīstības plāns - teritoriju izmantošanas noteikumus un nevar uzlikt pašvaldībai par pienākumu uzbūvēt konkrētus objektus - “pilis” vai kļūt par “visuma metropoli”, kā izteicās Ministru prezidents V. Dombrovskis.

Ministru kabinetam šis likumprojekts sākotnēji Saeimā bija jāiesniedz jau 2009. gada 1. decembrī, bet tas apzināti netika pildīts. Pēc Valsts prezidenta rīkojuma Nr. 2 beidzot parādījās iespējas to realizēt un VARAM to iesniedza Ministru kabinetā. Taču likumprojekta tālākā virzība joprojām nenotiek, jo ir politiķi, kuri to kavē, neraugoties uz viņu dotajiem rakstiskajiem solījumiem, kuri nu ir izrādījušies nulles vērtībā.

Aicinām Ministru kabineta locekļus un personīgi Ministru prezidentu V. Dombrovski nekavēt likumprojekta nodošanu Saeimai.

Jau daudzus gadus Jūrmalas Aizsardzības biedrība (JAB) cīnās par Jūrmalas iedzīvotāju iespējām piedalīties to lēmumu pieņemšanas procesā, kuri skar viņu ikdienu, labklājību un pilsētas nākotni. Diemžēl pilsētas iedzīvotājiem ir maz iespēju tikt uzklausītiem. 2006. un 2007. gadā Jūrmalas dome bez jebkādas motivācijas ignorēja daudzu tūkstošu jūrmalnieku parakstus pret konkrētām attīstības plāna izmaiņām (zonējumu maiņu) un tas ir noticis arī 2012. gadā.

Ar nožēlu jāsecina, ka Jūrmalā reizi četros gados notiekošās pašvaldības vēlēšanas pašas par sevi nespēj garantēt pilsētas varas atsaucīgumu sabiedrības prasībām vai ievēlēto deputātu strādāšanu nevis savās personiskās, bet gan Jūrmalas nākotnes un iedzīvotāju interesēs.

2007. gada maijā JAB nosūtīja vēstuli toreizējai Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, lūdzot iniciēt izmaiņas pašvaldību regulējumā, kas piešķirtu tiesības iedzīvotājiem ierosināt organizēt pašvaldību līmeņa referendumus. Ja referendumi Latvijā notiek par valsts līmeņa jautājumiem, tad nav nekāda iemesla, lai to nebūtu arī par jautājumiem, kas ir iedzīvotājiem ģeogrāfiski tuvāki. Vietējie referendumi ir sekmīgi notikuši Čehijā, Horvātijā, Somijā, Vācijā, Ungārijā, Islandē, Maltā, Norvēģijā, Polijā, Portugālē, Slovākijā, Slovēnijā, Zviedrijā, Šveicē, Lielbritānijā. Mēs piedāvājām arī konkrētu likuma grozījumu redakciju.

Pēc gada mūs sadzirdēja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. 2008. gada 17. jūlijā Saeima likumā "Par pašvaldībām" iestrādāja normu, kas uzlika par pienākumu Ministru kabinetam līdz 2009. gada 1. decembrim izstrādāt un iesniegt Saeimai likumprojektu par pašvaldību referendumiem (pārejas noteikumu 22. punkts). Vēl bija jāgaida vairāk nekā gads, lai Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija sagatavotu likuma grozījumu projektu. Projektā bija pieļauti tikai konsultatīva rakstura referendumi, kas ir bezjēdzīgi, jo arī šobrīd nekas nekavē pašvaldībās organizēt aptaujas. Taču pat šis likumprojekts tā arī nenokļuva Saeimā un tā atkal pagarināja likumprojekta iesniegšanas termiņu līdz 2011. gada 1. decembrim.