Jūrmalas aizsardzības biedrība  pagājušajā nedēļā nosūtīja vēstules Valsts prezidentam un politisko partiju apvienību „Vienotība”, „Saskaņas Centrs” un „Zaļo zemnieku savienība” Saeimas frakcijām ar lūgumu vistuvākajā laikā nodrošināt izmaiņas likumdošanā,  kas piešķirtu tiesības iedzīvotājiem ierosināt organizēt pašvaldību līmeņu referendumus. Minētās politisko partiju apvienības pirms Saeimas vēlēšanām rakstiski ir apstiprinājušas, ka atbalsta šāda veida referendumus, kuru rezultāti pašvaldībai būtu saistoši.

 

Jau daudzus gadus Jūrmalas Aizsardzības biedrība (JAB) cīnās par Jūrmalas iedzīvotāju iespējām piedalīties to lēmumu pieņemšanas procesā, kuri skar viņu ikdienu, labklājību un pilsētas nākotni. Diemžēl pilsētas iedzīvotājiem ir maz iespēju tikt uzklausītiem. 2006. un 2007. gadā Jūrmalas dome bez jebkādas motivācijas ignorēja daudzu tūkstošu jūrmalnieku parakstus pret konkrētām attīstības plāna izmaiņām (zonējumu maiņu).

 

Pašlaik atkal sabiedriskai apspriešanai ir nodots pilsētas attīstības plāna projekts. Tas noteiks Jūrmalas nākotni nākamajos 12 gados. Jūrmalas Aizsardzības biedrība vāc parakstus, lai protestētu pret Jūrmalas nākotnei pašiem graujošākajiem šī projekta priekšlikumiem - gandrīz 30 ha kāpu teritoriju pilsētas centrālajā daļā tiek pakļautas apbūvei, unikāls 200 gadu vecu priežu mežs un iedzīvotāju pastaigu vieta  9.3 ha Dubultu kāpās pārvērtīsies par 10 stāvu apbūvi, reiz jau noraidītā privātmāju celtniecība 3 ha Meža prospekta malā atkal ir iekļauta plānojumā. Šādi var turpināt. Diemžēl jau šobrīd mēs redzam, ka Jūrmalas Domei mūsu argumenti nav interesanti – mēs varam izstrādāt vislabāko argumentāciju un savākt tūkstošiem parakstu, bet atkal tiksim ignorēti.

 

Ar nožēlu jāsecina, ka Jūrmalā reizi četros gados organizētas vēlēšanas pašas par sevi nespēj garantēt pilsētas varas atsaucīgumu sabiedrības prasībām vai ievēlēto deputātu strādāšanu nevis savās personiskās, bet gan Jūrmalas nākotnes un iedzīvotāju interesēs.

 

2007.gada maijā JAB nosūtīja vēstuli toreizējai Valsts prezidentei Vairai Vīķei-Freibergai, lūdzot iniciēt izmaiņas pašvaldību regulējumā, kas piešķirtu tiesības iedzīvotājiem ierosināt organizēt pašvaldību līmeņu referendumus. Ja referendumi Latvijā notiek par valsts līmeņa jautājumiem, tad nav nekāda iemesla, lai to nebūtu arī par jautājumiem, kas ir iedzīvotājiem ģeogrāfiski tuvāki. Vietējie referendumi ir sekmīgi notikuši Čehijā, Horvātijā, Somijā, Vācijā, Ungārijā, Islandē, Maltā, Norvēģijā, Polijā, Portugālē, Slovākijā, Slovēnijā, Zviedrijā, Šveicē, Lielbritānijā. Mēs piedāvājām arī konkrētu grozījumu redakciju.

 

Pēc gada mūs sadzirdēja Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. 2008.gada 17.jūlijā Saeima likumā "Par pašvaldībām" iestrādāja normu, kas uzlika 
par pienākumu Ministru kabinetam līdz 2009.gada 1.decembrim izstrādāt un  iesniegt Saeimai likumprojektu par pašvaldību referendumiem (pārejas  noteikumu 22.punkts). Vēl bija jāgaida vairāk nekā gads, lai  Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija sagatavotu likuma grozījumu projektu. Projektā bija pieļauti tikai KONSULTATĪVA rakstura referendumi, kas ir bezjēdzīgi, jo arī šobrīd nekas nekavē pašvaldībās organizēt aptaujas. Taču pat šis likumprojekts tā arī nenokļuva Saeimā.  17.jūnijā Saeima pagarināja likumprojekta iesniegšanas termiņu līdz 2011.gada 1.decembrim.

 

Starplaikā nekur nav zuduši argumenti par labu pašvaldību referendumiem. Vietējais referendums ir veids, kā var atjaunot pašvaldību iedzīvotājos interesi par pašvaldības darbu un sabiedriski svarīgiem lēmumiem. Tā  var būt ļoti vērtīga iespēja gadījumos, kad pašvaldības lēmumiem var būt nozīmīga ietekme uz pašvaldības nākotni un kad pašvaldības iedzīvotājiem ir diametrāli pretējas nostājas. Šādā situācijā referendums ir visdemokrātiskākā lēmumu pieņemšanas metode.

 

JAB uzskata, ka vienīgais, kas traucē ļoti ātros termiņos pieņemt šo regulējumu, ir politiskā inerce. Jautājumu par pašvaldību iedzīvotāju tiesībām nedrīkst atlikt līdz 2011.gada decembrim, kad Ministru Kabinetam būtu jāiesniedz Saeimā jauns likumprojekts. Jūrmalniekiem šis regulējums ir nepieciešams jau tagad. Tikai referendums ļautu gadījumā, ja Dome atkal neņems vērā iedzīvotāju sabiedriskajā apspriešanā pausto viedokli, pārliecināties, kā pusē ir pilsētas iedzīvotāju vairākums. Šis nav triviāls jautājums. Attīstības plāns noteiks Jūrmalas likteni nākamajiem 12 gadiem.

 

JAB vēstule prezidentam V. Zatlera k-gam

JAB vēstule Vairai Vīķei-Freibergai 2007.g

JAB vēstule"Vienotība" Saeimas frakcijai

"Vienotība" Saeimas frakcijas atbilde JAB

JAB vēstule"ZZS" Saeimas frakcijai

"ZZS" Saeimas frakcijas atbilde JAB

JAB vēstule"SC" Saeimas frakcijai

"SC" Saeimas frakcijas atbilde JAB