31.12.2011.
Šleseram piemēro 500 latu soda naudu par tenisa laukuma izbūvēšanu kāpu zonā
- Detaļas
21.12.2011., leta.lv
Jūrmalas domes Administratīvā komisija šodien piemērojusi politiķim un uzņēmējam Ainaram Šleseram 500 latu soda naudu par nelikumīgi izbūvētu tenisa laukumu viņa īpašumā kāpu zonā, Upes ielā 1a, aģentūra LETA uzzināja Jūrmalas domē.
Jūrmalas pilsētas Pilsētplānošanas nodaļā 6.decembrī uzklausīts Šlesera pārstāvis, kurš pārkāpumu atzina. Sastādītais protokols tika nosūtīts Jūrmalas pilsētas Administratīvajai komisijai, kas to šodien izskatīja un piemēroja īpašniekam naudas sodu 500 latu apmērā.
Jau vēstīts, ka 22.novembrī Jūrmalas Pilsētplānošanas nodaļas speciālisti, apsekojot Šlesera īpašumu Upes ielā 1a, konstatējuši, ka politiķis savā īpašumā nelikumīgi izveidojis tenisa laukumu ar mākslīgo segumu, kas apjozts ar trīs līdz četrus metrus augstu drāšu žogu, taču nekādas palīgbūves līdzās laukumam nav uzbūvētas.
"Tenisa laukums bija paredzēts sākotnējā dzīvojamā kompleksa būvniecības projektā, ko Būvvalde neakceptēja. Akceptētajā projektā, uz kuru būvatļauja tika izdota, tenisa laukums nebija paredzēts," pastāstīja nodaļas speciālists Lidvaldis Lukševics. Būvatļauja tika apturēta pēc tam, kad Jūrmalas aizsardzības biedrības (JAB) to apstrīdēja tiesā, iebilstot pret būvniecību piejūras priežu mežā.
LETA jau ziņoja, ka Administratīvā rajona tiesa 25.oktobrī apmierināja Jūrmalas Aizsardzības biedrības (JAB) pieteikumu un atcēla Ministru kabineta (MK) 2010.gada 2.marta rīkojumu par meža zemes transformāciju Upes ielā 1a, kur politiķis un uzņēmējs Šlesers plāno būvēt privātmāju.
Pērn februārī valdībā tika atbalstīta 0,6627 hektārus plaša zemesgabala transformācija, kas ir par 0,23 hektāriem mazāk, nekā bija lūgts. Rīkojums paredz transformēt meža zemi savrupmājas un saimniecības ēkas kompleksa būvniecībai Šleseram un Šleserei piederošajā nekustamajā īpašumā. Transformējamajā platībā ir nepieciešama koku ciršana.
JAB tiesā apstrīdēja Ministru kabineta rīkojumu par Šleseram piederoša zemesgabala Upes ielā 1a lietošanas mērķa maiņu, meža vietā pieļaujot privātmājas būvniecību, tādējādi iznīcinot vērtīgu biotopu Rīgas jūras līča piekrastes zonā.
Tiesa no rīkojuma pieņemšanas dienas atcēla MK rīkojumu daļā, ar kuru tika atļauts transformēt 0,66 hektārus meža zemes Jūrmalā, Upes ielā 1a, taču Šleseru ģimene un uzņēmums "Avadel" aizliegumu cirst priedes viņu īpašumā pārsūdzējuši Administratīvajā apgabaltiesā. Šo strīdu Administratīvā apgabaltiesa apelācijas kārtībā plāno skatīt 2013.gadā.
Šlesers cīnīsies par tiesībām būvēties savā īpašumā kāpu zonā Jūrmalā un tiesas spriedumu pārsūdzēs
- Detaļas
1.11.2011. DELFI.LV
Ekspolitiķis Ainārs Šlesers (Šlesera Reformu partija LPP/LC) cīnīsies par tiesībām apbūvēt savu īpašumu Jūrmalā kāpu zonā un tiesas spriedumu, ar kuru atcelts lēmums par zemes transformāciju, paverot iespēju senu koku izciršanai un būvniecībai, pārsūdzēs, vēstīja Latvijas Televīzijas ziņu raidījums "Panorāma".
Īpašumu Jūrmalā Šlesers nopircis par miljonu dolāru, bet septiņu gadu garumā viņam nav izdevies tur uzsākt būvniecību. Viņš gan norādīja, ka kokus būtu varējis izcirst jau sen, samaksājot "nelielu" sodu.
"Gribētu, lai būvniecība notiktu godīgi, ceru, ka nākamā tiesas instance izvērtēs visus "par" un "pret" un sapratīs, ka šī nav meža teritorija. Šī teritorija atrodas aiz sētas, tā ir privāta teritorija. Labāk, lai tā ir sakārtota un attīstīta, nekā tā ir degradēta," televīzijai sacīja Šlesers.
Jūrmalas domē televīziju informēja, ka ik gadu tā saņem ap 800 lūgumu, izcirst kokus. Liela daļa prasību tiekot apmierināta. Apmēram 10 procenti esot vērtīgie koki, par kuru izciršanu jāmaksā kompensācija par katru koku no 200 līdz 700 latiem.
Jau vēstīts, ka valdība pērn 2.martā pēc Šlesera lūguma atļāva veikt zemes transformāciju, lai gan samazināja tā apmēru no 0,8975 hektāriem līdz 0,6627 hektāriem. Lēmumprojektu sagatavoja Zemkopības ministrija.
Administratīvā rajona tiesa oktobra beigās valdības pieņemto lēmumu saistībā ar zemes transformāciju Jūrmalā ekspolitiķa īpašumā atzina par nelikumīgu.
Tiesa atzina, ka teritorija ir krasta kāpa ar vērtīgu biotopu.
Zemkopības ministre Laimdota Straujuma apņēmusies izvērtēt juridisko pamatojumu un visus tiesas argumentus, lai lemtu par tālāko rīcību.
"Ir jāizvērtē, cik tas juridiski precīzi ir atrunāts. Ja mums būs juridiski argumenti, tad mēs pārsūdzēsim, bet, ja nebūs, lai paliek tiesas spriedums," sacīja ministre.
ZM atturīga komentāros par nelabvēlīgo spriedumu Šlesera īpašuma lietā; pētīs tiesas argumentus
- Detaļas
28.10.2011.DELFI.LV
Zemkopības ministrija (ZM) pagaidām atturas vērtēt, cik likumīgs bija tās sagatavotais valdības rīkojuma projekts par zemes transformāciju Jūrmalā nu jau ekspolitiķa Aināra Šlesera īpašumā, kas viņam pavērtu iespēju senu priežu izciršanai un būvniecībai kāpu zonā.
Dienu pēc tam, kad kļuvis zināms pirmās instances tiesas spriedums, ar kuru valdības pieņemais lēmums atzīts par nelikumīgu, ZM uzsvēra, ka tiks gaidīts pilns sprieduma teksts, lai lemtu par tālāko rīcību.
Uz jautājumu, vai ministrija spriedumu varētu arī nepārsūdzēt, iestādes pārstāvji pašlaik neatbildēja.
"Kad tiks saņemts pilns sprieduma teksts, Zemkopības ministrija izvērtēs argumentus, uz kādiem tiesa ir balstījusies, pieņemot šādu spriedumu, un tad lems par tālāko rīcību," komentēja ZM Meža departamenta pārstāve Ilze Silamiķele.
Jau vēstīts, ka Administratīvā rajona tiesa apmierinājusi Jūrmalas Aizsardzības biedrības (JAB) sūdzību par valdības pērn pieņemto lēmumu par zemes transformāciju Jūrmalā Šlesera īpašumā.
JAB pārstāvis Guntis Grūba paskaidroja, ka tiesas spriedums nozīmē, ka Šlesers no "Valsts meža dienesta" nevar saņemt atļauju izcirst vairāk nekā 70 vērtīgu koku, lai veiktu būvniecību. Šis spriedums to liedz, jo atzīts, ka tā ir krasta kāpa, ļoti vērtīgs biotops.
Valdība pērn 2.martā pēc Šlesera lūguma atļāva veikt zemes transformāciju, lai gan samazināja tā apmēru no 0,8975 hektāriem līdz 0,6627 hektāriem. Lēmumprojektu sagatavoja ZM.
Jūrmalas domes deputāti prokuratūra apsūdz bezdarbībā
- Detaļas
28.12.2011., LETA
Jūrmalas domes deputātei un SIA «Man-Tess» finanšu analītiķei Marijai Vorobjovai (šobrīd LPP/LC) prokuratūrā uzrādīta apsūdzība par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, ja tā izraisījusi smagas sekas vai ja valsts amatpersonai bijis mantkārīgs nolūks.
Kā aģentūru LETA informēja Ģenerālprokuratūras preses pārstāve Laura Pakalne, vispirms, 11.novembrī, deputātei uzrādīta apsūdzība par Krimināllikuma (KL) 319.panta 1.daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma pastrādāšanu, kad «valsts amatpersona tīši vai aiz nolaidības neizdara darbības, kuras tai pēc likuma vai uzlikta uzdevuma jāizdara, lai novērstu kaitējumu valsts varai vai pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm, un ja ar to valsts varai, pārvaldības kārtībai vai ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm radīts būtisks kaitējums».
Minētajā KL pantā kā sods paredzēta brīvības atņemšana uz laiku līdz trim gadiem, arests, piespiedu darbs vai naudas sods līdz 50 minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus uz laiku no viena gada līdz trim gadiem vai bez tā.
Tomēr vēlāk, 22.decembrī, Vorobjovas apsūdzība prokuratūrā pārkvalificēta pēc KL 319.panta 2.daļas - «par tādu pašu nodarījumu, ja tas izraisījis smagas sekas vai ja valsts amatpersonai bijis mantkārīgs nolūks». Par to KL paredzētā sankcija ir brīvības atņemšana uz laiku līdz sešiem gadiem, piespiedu darbs vai naudas sods līdz 100 minimālajām mēnešalgām, atņemot tiesības ieņemt noteiktus amatus uz laiku no viena gada līdz pieciem gadiem vai bez tā.
Kā aģentūru LETA informēja Pakalne, Vorobjovai patlaban kā drošības līdzeklis piemērota uzturēšanās noteiktā dzīvesvietā.
Par kriminālprocesu, kurā Jūrmalas domes deputātei uzrādīta apsūdzība, prokuratūra sīkāku informāciju nesniedz.
Laikraksts «Neatkarīgā Rīta Avīze» raksta, ka apsūdzība Vorobjovai varētu būt saistīta ar darbībām Dzintaru koncertzālē, kurā viņa ir valdes locekle. Policija pērn saņēmusi sūdzības, ka Vorobjova, iespējams, lobē uzņēmumu «Wanda», lai tas varētu saimniekot Dzintaru koncertzāles kafejnīcā, no sacensības izstumjot SIA «Priority».
Jau vēstīts, ka Jūrmalā 2010.gadā ilgstoši konfliktēts par tiesībām sniegt sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus «Dzintaru koncertzālē». Vairākus gadus ilgušais strīds par tiesībām apkalpot Dzintaru koncertzāles VIP kafejnīcu ir galvenokārt starp diviem uzņēmumiem - SIA «Priority», ko saista ar bijušā mēra Raimonda Munkevica interesēm, un SIA «Wanda», kuras intereses pērn lobēja toreizējā Dzintaru koncertzāles valdes locekle Marija Vorobjova (šobrīd LPP/LC).
Jūrmalas domes priekšsēdētājs Gatis Truksnis (LPP/LC) aģentūrai LETA uzsvēra, ka Vorobjova jau apmēram pusotru gadu vairs nav «Dzintaru koncertzāles» valdes locekle un neieņem arī nevienu citu amatu domē. «Viņa ir tikai deputāte, un viņai nav darba tiesisko attiecību ar Jūrmalas domi,» norādīja Truksnis.
Jūrmalas dome oficiāli par prokuratūras apsūdzībām Vorobjovai nav informēta. Truksnis sacīja, ka par šo faktu uzzinājis no žurnālistiem un vēlāk pats sazinājies ar prokuratūru, lai šīs ziņas pārbaudītu, jo prokuratūrai neesot ne pienākuma, ne tiesību informēt domi par deputātes statusu. Līdz turpmākiem tiesībsargājošo iestāžu secinājumiem un lēmumiem Jūrmalas dome Vorobjovas darbības neplāno izmeklēt vai vērtēt.
Jūrmalas domē Vorobjova ievēlēta 2009.gadā no «Saskaņas centra» saraksta. Šā gada septembrī viņa kandidēja arī 11.Saeimas vēlēšanās no Šlesera Reformu partijas LPP/LC saraksta, taču ievēlēta netika un turpina strādāt Jūrmalas domē. Vorobjova kļuva atpazīstama kā lielākā parādniece starp 11.Saeimas deputātu kandidātiem. Septembra sākumā viņas parādsaistības bija 944 899 lati, liecināja «Sabiedrības par atklātību - «Delna»» deputātu kandidātu un divu premjera amata kandidātu reputācijas datubāzei apkopotie dati.
Kā liecina Vorobjovas amatpersonas deklarācija, 2010.gadā viņa Jūrmalas domē bijusi iepriekšējā Munkevica padomniece, vecākā deputāte un darbojusies gan SIA «Dzintaru koncertzāle», gan SIA «Jūrmalas gaisma» valdē. Patlaban Jūrmalas domes mājaslapā pieejamā informācija liecina, ka patlaban Vorobjovai ir divas darba vietas - viņa ir SIA «Foca Latvija» komercspeciāliste, savukārt Jūrmalas domē viņa vada Transporta un komunālo lietu komiteju, kā arī ir Finanšu komitejas un Kultūras un sporta jautājumu komitejas locekle.
Administratīvā tiesa neļauj Šleseram izcirst priedes savā īpašumā
- Detaļas
LETA, 27.10.2011.
Administratīvā rajona tiesa šonedēļ apmierinājusi Jūrmalas Aizsardzības biedrības (JAB) pieteikumu, atceļot Ministru kabineta rīkojumu par meža zemes transformāciju Upes ielā 1a, kur politiķis un uzņēmējs Ainars Šlesers plāno būvēt privātmāju, aģentūru LETA informēja biedrības valdes loceklis Guntis Grūba.
Grūba gan uzsvēra, ka pirmās instances spriedums vēl nav stājies spēkā, jo jebkurai pusei - Šleseru ģimenei vai Ministru kabinetam - ir tiesības iesniegt apelācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā, tomēr viņš pauda gandarījumu par tiesas lēmumu: "No tā izriet [Ministru kabineta] rīkojuma prettiesiskums. Spriedums parāda to, kāda ir tiesu prakse, jo Administratīvā rajona tiesa atsaucās gan uz Satversmes tiesas spriedumu, gan Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentu."
"Par šo spriedumu ir aktuāli runāt, jo notiek darbs pie Jūrmalas teritorijas plānojuma turpmākajam periodam un JAB bieži norāda uz tiesu praksi, bet, neskatoties uz visu, deputāti un amatpersonas to bieži vien ignorē, pieņemot labvēlīgus prettiesiskus lēmumus, un tādējādi tiek ierobežotas cilvēku tiesības," uzsvēra Grūba. Viņš norādīja, ka jautājumi, kas skar vides aizsardzību un krasta kāpu joslu izmantošanu, ir ļoti rūpīgi jāizvērtē. "Vides aizsardzība - krasta kāpas un biotopi - ir mūsu vērtība, kuru ir būtiski saglabāt, tāpēc ir svarīgi, lai pašvaldības un arī Jūrmalas dome pieņemtu lēmumus, kas nekaitē sabiedrības interesēm un privātpersonu tiesībām," teica Grūba.
Administratīvās rajona tiesas priekšsēdētāja palīdze Inese Deme aģentūrai LETA apstiprināja, ka 25.oktobrī tiesa ir daļēji apmierinājusi JAB pieteikumu par Ministru kabineta 2010.gada 2.marta rīkojuma atcelšanu. Tiesa no rīkojuma pieņemšanas dienas atcēlusi to daļā, ar kuru tika atļauts transformēt 0,66 hektārus meža zemes Jūrmalā, Upes ielā 1a. Spriedums gan vēl nav stājies spēkā un likumā noteiktajā kārtībā to var pārsūdzēt.
Jau ziņots, ka JAB apstrīdējusi Ministru kabineta rīkojumu par Šleseram piederoša zemesgabala Upes ielā 1a lietošanas mērķa maiņu, meža vietā pieļaujot privātmājas būvniecību, tādējādi iznīcinot vērtīgu biotopu Rīgas jūras līča piekrastes zonā.
Pērn februārī valdībā tika atbalstīta 0,6627 hektārus plaša zemesgabala transformācija, kas ir par 0,23 hektāriem mazāk, nekā bija lūgts.
Rīkojums paredz transformēt meža zemi savrupmājas un saimniecības ēkas kompleksa būvniecībai Šleseram un Šleserei piederošajā nekustamajā īpašumā. Transformējamajā platībā ir nepieciešama koku ciršana.
Pret zemesgabala transformāciju pie valdības nama protestēja JAB pārstāvji, kuri norādīja, ka plānota 70 koku, tai skaitā 28 priežu, izciršana kāpu aizsargjoslā privātmājas būvniecībai.
Saistībā ar aizsargjoslas pārkāpumiem JAB ir apstrīdējusi arī privātmājas pirmās kārtas būvatļauju, taču tiesvedība virzās ļoti gari un lēni, pastāstīja biedrības pārstāvis.