26.02.2011., Dienas Bizness

Jūrmalas dome nodevusi sabiedriskajai apspriešanai jaunu teritoriālo plānojumu, kas tuvākajos 12 gados paredz mainīt apbūvi gan pludmalē, gan Lielupes krastā, gan kāpās. Jūrmalas uzņēmēji un iedzīvotāji jaunajā pilsētas attīstības plānā saskata apdraudējumu savām interesēm.

Jūrmalas dome nodevusi sabiedriskajai apspriešanai jaunu teritoriālo plānojumu, kas tuvākajos 12 gados paredz mainīt apbūvi gan pludmalē, gan Lielupes krastā, gan kāpās. Dokumenta autori rīko sabiedriskās apspriešanas un demonstrē procesa caurspīdīgumu, tomēr, apmeklējot šis sapulces, novēroju, ka uzņēmēji ir neapmierināti, bet iedzīvotāji amatpersonām vienkārši netic. «Visos plānojuma aspektos ņemts vērā tas, kā sadzīvos jūrmalnieks un kūrorta vai biznesa teritorija, vai plānotās funkcijas netraucēs cita citai. Tāpēc teritorijas ir nodalītas – dzīvošanai, dažādām aktivitātēm, kūrorta teritorijas un, protams, dabas teritorijas, » skaidro Jūrmalas vicemērs Māris Dzenītis. Plāns sadala visu pilsētu 18 daļās, lai precīzāk varētu runāt par katra zemesgabala apbūvi. Tomēr šāda sadale neļauj salīdzināt esošo plānu un topošo. Par galvenajiem mērķiem pasludināta moderna kūrorta izstrāde, austrumu-rietumu kontaktu vides veidošana, kā arī padarīt Jūrmalu par kvalitatīvu dzīves un atpūtas vietu.

Dabas pamatnes samazināsies

Dabas pamatne Jūrmalā kopā ir 6322,6 ha, tai skaitā ārpus Ķemeru Nacionālā Parka 2839,9 ha. Kā atzina Alda Ozola (SIA« Firma L4»), kas veikusi novērtējumu uz vidi, tad dabas pamatnes samazināsies par diviem procentiem no pilsētas platības. Jūrmalas kopīgā platība ir 100 kv.km. - tātad paredzēts papildu atdot apbūvei vēl 200 hektārus.

Sabiedriskās organizācijas izskatījušas 22 teritorijas, kurās nav pieļaujama tagadējās domes vadības iecerētā meža zemes transformācija. ( Gan mēra Gata Trukšņa ( LPP) partijas biedram Aleksandram Bašarinam iznomāta it kā kempingam paredzētā vairāk kā 25 tūkstošus kvm zeme Bražciemā, gan vicemēra izraudzītā vairāk kā 146 tūkstošus kvm lielā meža teritorija līdzās viņa bēdīgi slavenajam projektam «Kāpa», kas tā arī nav īstenots un citas).«Tas, kurš iznomās no pašvaldības tagadējās dabas pamatnes, kļūs stāvus bagāts, jo saņems apbūvējamas platības par vairākiem simtiem EUR kvadrātmetrā. Un nav ilgi jāmin, kuram iznomātājam tad būs « pirmā roka», secina deputāts R.Ražuks.

«Vārdos domes vadība un dokumenta izstrādātāji sola kāpas un pludmali neaizbūvēt, un pat kartē šī zona ir zaļa. Uz apbūvi norāda tikai mazs cipariņš , indekss kartē, kas nosaka, cik blīva apbūve tur atļauta. Turklāt vairs nebūs nepieciešama meža zemes transformācija,» secina Jūrmalas aizsardzības biedrības (JAB) pārstāvis G.Grūba.

Pludmalē taps promenāde

Vislielāko neizpratni un sašutumu izraisa plāna veidotāju vēlme Jūrmalas pludmalē izbūvēt promenādi. N. Balgalis apgalvo, ka tās būs vieglas, dabai draudzīgas konstrukcijas, tomēr jūrmalnieki gan izteica aizdomas, ka promenāde rosinās vēl lielāku kāpu apbūvi. «Plānojumā minēto promenādi varētu saukt arī par pastaigu celiņu vai gājēju celiņu, kuru varētu veidot atsevišķās pludmales vietās joslā starp kāpu un pludmali. Tas nozīmē, ka tajās vietās, kuras pēc profesora G.Eberharda un citu inženieru atzinuma pakļautas pastiprinātai erozijai un kur pēc pašreizēja detalplānojuma jau paredzēts izbūvēt kāpu nostiprinājumus, varēti tikt izbūvēts pastaigu celiņš, kurš vienlaikus kalpotu arī kā nostiprinājums pret eroziju līdzšinējo kārklu stādījumu vietā, » skaidro Jūrmalas vicemērs Māris Dzenītis. Arhitekts Gints Sūna ir vizualizējis ideju par promenādi un tās malās iezīmējis īslaicīgas lietošanas būves – vieglas konstrukcijas ēkas, kurās atrastos pludmales servisa objekti, piemēram, kafejnīcas, dušas, tualetes, pludmales inventāra nomas punkti, mantu uzglabāšanas skapīši un tamlīdzīgi. « Ir jāsakārto pludmales infrastruktūra un jānodrošina tās pieejamība, kā arī jāuzlabo pludmalē sniegto pakalpojumu kvalitāte. Pludmale ir galvenā pilsētas eksportprece, ko ne līdz galam apzināmies un novērtējam. Protams, ka būtiski, lai pilsētā netiktu izjaukta ekosistēma un arī dabas pamatņu iespējamā apbūve būtu rūpīgi jāizvērtē,» uzskata uzņēmēju konsultatīvās padomes pārstāve S.Gernere.

«Nekādas promenādes mums nav nepieciešamas, pietiek jau ar Jomas ielu. Lai daba paliek neskarta,» kategoriski pret ideju apbūvēt ir iedzīvotāju konsultatīvās padomes priekšsēdētājs, par deputātes Ivetas Blauas piekukuļošanas mēģinājumu apsūdzētais Normunds Pīrants.

Sabiedrība neizpratnē ir vienota

Arī sabiedrisko organizāciju pārstāvji piedalās sarunās. Tomēr pati apspriešana izraisa dažādas izjūtas,- dīvainākais, ka agrākie pretinieki Jūrmalas aizsardzības biedrība (JAB) , citas sabiedriskās organizācijas un iepriekšējā plāna izmaiņu dēļ savu amatu zaudējusī Inese Aizstrauta tagad savās vēlmēs ir vienoti. «Piedaloties sabiedriskās apspriešanas sanāksmē, manas sajūtas bija kā uz kuģa bangojošā jūrā – visiem ir slikta dūša, nāk vēmiens, bet kuģi pamest nav iespējams. Un nav zināms, vai kāds pēc vētras izdzīvos. Diemžēl pēc jaunā plānojuma apstiprināšanas nav zināms cik jūrmalnieku spēs izdzīvot,» tā I.Aizstrauta. « Šo plānu nevar apstiprināt, jo tas rada draudus Jūrmalas ekonomikai, videi, ekoloģijai, turklāt nav izpētīts, kādu iespaidu tā pieņemšana atstās uz dažādiem sociālajiem slāņiem,» piebilst G.Grūba.

Deputāts Romualds Ražuks ( Vienotība) uzskata, ka jaunais plānojums ir jāpārstrādā, ņemot vērā sabiedrības viedokli vai arī jāizstrādā no jauna pēc citiem principiem. «Šajā plānā mums jāizvairās no sērgām, kas iznīcinās Jūrmalu kā kūrortu un uz neatgriešanos izmanīs tās ārējo veidolu, turklāt mums tā tiek iesmērēta kā patiesība, » tā Ražuks.

Jūrmalnieki ar plānu nav apmierināti

Iedzīvotāji izrāda lielu interesi par nākotnes plāniem, bet reti kurš spējīgs saprast un izlasīt šo ļoti apjomīgo un saturā sarežģīto darbu. «Apjoma ziņā Jūrmalas attīstības plāns gandrīz divas reizes pārsniedz Rīgas pilsētas plānojuma apjomu. Tās ir vairākas biezas grāmatas, kuras uzrakstītas vienkāršam iedzīvotājam nesaprotamā tehniskā valodā. Tās ir daudzas kartes, kuras saprast spēj tikai profesionāļi. Pie šādiem apstākļiem neviens nav spējīgs saprast Jūrmalas pilsētas teritorijas turpmāko attīstību kopumā,» stāsta arhitekte- pilsētplānotāja Inese Aizstrauta. Krastaciema iedzīvotāji aizrādīja, ka jaunajā plānā paredzētie kapi pie Veidenbauma ielas ir netālu no rajona, kur nav pilsētas ūdensvads, un jūrmalnieki dzeramo ūdeni iegūst no vietējiem urbumiem, turklāt kapiem paredzētajās vietās, jomās starp bijušajām kāpām ūdens dažugad neuzsūcas pat vasarās, kas apbedīšanu un kapu rakšanu varētu padarīt sevišķi interesantu. Dokumenta izstrādātāji solīja pētīt, apsvērt un pārbaudīt. R.Ražuks ir pret pludmales smilšainās daļas apbūvi, kas nav izvērtēta kā iespējamais kaitējums videi. Faktiski, daļa pludmales pēc Ražuka domām kļūst par ielām pilsētas centrā, pie «Nemo», kā arī Kauguru pludmalē . Viņaprāt nepareiza ir totāla 70% upmalas ( Lielupe) apbūve, kur iecerētas bungalo tipa peldošas celtnes un uz pāļiem balstītas celtnes, kas rupji pārkāpj aizsargjoslu likumu un tauvas joslu. Ražuks secina, ka kāpu joslas tagad kļūst apbūvējamas, kartēs tās iekrāsotas zaļas, kamēr mazs cipariņš- indekss norāda, cik procentu apbūve tur pieļaujama. Vienā no skaistākajām kāpu vietām Dubultos pie glābšanas stacijas, pie savrupmāju rajona šādā veidā iecerēta 37 metrus augsta desmitstāvu apbūve.

Prognozē, ka amatpersonas nespēs vienoties

R.Ražuks prognozē, ka šādā sasaukumā deputāti nespēs vienoties un izstrādāt vēlētāju interesēm un likumiem atbilstošu teritorijas attīstības plānu, tādēļ domi nākšoties atlaist. « Domes vadība un tiem piesaistītie deputāti gan paši domā, ka jūrmalnieku protestiem nebūs lielas nozīmes,- ieslēgs «balsojamo mašīnu» un, viss notiks kā iecerēts,» situāciju raksturo R.Ražuks. «Plāna veidotāji « Grupa 93» uzklausa jūrmalniekus, taču neatbild uz jautājumiem pēc būtības. Arī JAB ir saņēmusi šādu atbildi uz saviem jautājumiem, taču tā ir formāla. Ceram, ka ministrs Raimonds Vējonis apturēs plāna apstiprināšanu, lai nenāktos iet garo un dārgo tiesvedības ceļu,» tā G.Grūba.

Iedzīvotāju pārstāvis N.Pīrants uzskata, ka plānā vispār nav domāts par sporta būvēm, kuras nepieciešamas gan lielākajā pilsētas rajonā Kauguros, gan savrupmāju rajonos.« Mēs tajā iedzīvotāju padomē varam tikai uzkāpt deputātiem uz kājas un mazliet pakutināt viņiem nervus, bet reāli izlemt un ietekmēt mēs neko nevaram,» atzīst N.Pīrants.

Savukārt Irēna Augustova atceras, ka , jau plānošanu uzsākot ,pirms diviem gadiem tika savākti iedzīvotāju priekšlikumi.« Mēs atkal sanākam un runājam to pašu, kā parasti mums sola , ka jaunajā plānā mūsu priekšlikumi būs, bet kā nav, tā nav,» sašutusi I.Augustova.