30.12.2010
„Sūnciems”, „guļamvagons”, kūrorts ... Jūrmala?
- Detaļas
Diena.lv, 23.12.2010.
Arnis Olte, Imants Burvis, bijušie Jūrmalas domes iedzīvotāju konsultatīvās padomes aktīvisti
Tas, ka eksaltēti uzspēlēta tautas, valodas vai dabas mīlestība ( kura pastiprināta ar naudas mīlēšanu) ļauj savu slinkumu, neizdarību un organizatorisko mazspēju uzdot par lielu darbu tautas un valsts, pilsētas un tās iedzīvotāju interešu aizstāvību, laikam jau nav noslēpums. Valsts līmenī jau kuru gadu desmitu budžeta pieņemšanas laikā vērojam lielās „kaujas” ap latviešu valodu. Šo kauju laikā valodas aizstāvji parasti dabū caur Saeimu pietiekoši atklāti prettautiskus budžetus. Un tīri deklaratīvas normas it kā valodas aizsardzībai. Jūrmalā pašvaldības līmenī arī jau kuru gadu desmitu savu bizness interešu bīdīšana notiek skaļi runājot par dabas, demokrātijas un tautas mīlēšanu. Ķemeri... Vēl nesen tas bija parks apkārt sanatorijai. Valsts nozīmes objekts. Tagad..? Skaista ēka purva vidū. Jo viss, kas šo ēku padarīja par sanatoriju, vairs nav saistīts ar šo ēku. „Saudzējot” dabu aizliegts tīrīt Vēršupīti, notekgrāvjus, tīrīt mežaparku. Aizliegta saimnieciska darbība. Pat skan visai savādi, jo cilvēka dzīves vides uzturēšana jau izsauc pastāvīgu saimnieciskas darbības veikšanu... Rezultātā Ķemeru parkā uzsāktā teritorijas pārpurvošanās jau sāk ietekmēt Jūrmalas teritoriju pat līdz Jaundubultiem. Var jau lielo lieko ūdeņu daudzumu „uzvelt” lietiem un sniegam. Tā, it kā iepriekšējos gadu desmitos lieti un sniegi nebūtu bijuši... Pēc 1969-1970 gadu vētrām, kad reāli kļuva draudi Lielupes pārrāvumam Majoru rajonā uz jūras līci, pilsētas pārvalde bija spiesta visai nopietni nodarboties gan ar Lielupes krastu nostiprināšanu, gan ar gruntsūdeņu novadīšanu pilsētas teritorijā. Tas tika veikts sistemātiski. Veidojot notekgrāvju sistēmu. Ne lai atbalstītu kādas firmas privātbiznesu, bet lai saglabātu pilsētu. Citi laiki. Tagad pienākuši laiki, kad pilsētas pasūtījumus veido saskaņā ar pašvaldības politiķu sponsoru vajadzībām. Un no šī viedokļa pilsētas teritorijas saglabāšana normālā kvalitātē nevienam nav būtiska. Nu varbūt tikai pilsētas iedzīvotājiem..? Tieši tāpēc arī daudz izdevīgāk ir nopostīt Ķemerus aiz lielas mīlestības pret dabu... Atstāt applūstošus Druvciema un Valteru iedzīvotājus... Atļaut bebriem taisīt savus aizsprostus Poruka ielā... Atļaut pārpurvoties Vaivaru-Mellužu mežiem... Kas būtu jādara lai saglābtu Jūrmalas iedzīvotājiem ierastu pilsētas seju, savu dzīves vidi? Lielais Edžus teica: „Vajag tik rakt...”
Kāda starpība starp rakšanu un norakšanu? Kad Jūrmalas mērs bija vēlāk „noraktais” J.Hļevickis, tika uzsākti rakšanas darbi. Druvciemā tika nostiprināts krasts, atjaunots centrālais grāvis Valteros un Viņķu purvā... Tas ļāva cerēt, ka vismaz daļā no Jūrmalas tiks drenēts liekais gruntsūdens. Sevišķi teritorijās, kurās nav kanalizācijas. Samazināta teritorijas appludināšana un uzlabota dzīves kvalitāte daļai jūrmalnieku. Un pilnīgi iespējams, ka šī kunga „norakšanas” viens no iemesliem bija tieši „nepareizo” firmu piedalīšanās šajos darbos un pārāk „mazais” budžeta naudu patēriņš šiem darbiem. Nav „otkata”..?
Šodien un arī vakar ...., jau vairāku gadu garumā, iedzīvotāju konsultatīvajā padomē mēģinām izkustināt no vietas šo visiem apnikušo problēmu - Jūrmalas pilsēta pārpurvojas, slīkst savos sū.... . Gruntsūdeņu nenovadīšana nopietni pasliktina dzīves apstākļus daudzu veco jūrmalnieku īpašumos (starp citu nekustāmo īpašumu nodokli saņem Jūrmalas dome...) Tiek pasliktināts daudzu jūrmalnieku īpašumu stāvoklis, saglabājot mākslīgi paaugstināto kadastrālo vērtību. Šo vērtību sacēla nekustāmo īpašumu spekulanti, ne iedzīvotāji. Vai Jūrmalas domē strādā šo spekulantu labā? Arī Jūrmalas meži tiek nolikti iznīcības draudu priekšā, jo nopūstot koku saknēm, šie koki nokaltīs... Varbūt tieši tas ir ieplānots? Savādi, ka rosinot risināt šo jautājumu iedzīvotāju konsultatīvajā padomē, tur nākas saņemt skaidrojumus, kāpēc Jūrmalas dome nevar izdarīt to, par ko saņem iedzīvotāju maksātos nodokļus un kas pēc būtības ietilpst pašvaldības funkcijās. Neesot naudas... Kad šādu skaidrojumu dod ierēdņi, tam ir savs loģisks skaidrojums – ierēdnim naudu problēmu risināšanai iedala vai neiedala pašvaldības politiķi. Bet kad šādu skaidrojumu dod iedzīvotāju konsultatīvā padome, kura jau pēc definīcijas ir domāta kā iedzīvotāju vajadzību aizstāvis pie pašvaldības politiķiem, uzprasās jautājums: „pa kuru laiku iedzīvotāju interešu aizstāvis ir pārvērsts par pašvaldību politiķu aizsargmehānismu, par iedzīvotāju neapmierinātības tvaika nolaišanas drošības vārstuli?” Šī padome Munkevica-Trenča laikos mācēja piesaistīt savā darbā Jūrmalas sabiedriskās organizācijas un panākt to, ka Jūrmalas mērs bija spiests uzklausīt tās viedoklis. Kāpēc vēlākā periodā tā pārtop par demokrātiskas parunāšanas klubiņu, Jūrmalas struktūru ekskursiju klubiņu, tagad sāk pārtapt par deputātu-ierēdņu aizsardzības mehānismu?
Nākošajam gadam izpētes-projektēšanas darbiem budžetā it kā esot iedalīti 200 000 latu. Esot ļoti nepieciešami jauni lieli projektēšanas darbi ar lielām izmaksām... Acīm redzot par iespēju vienkārši iztīrīt vecos aizsērējušos notekgrāvjos runāt nav pieklājīgi – izmaksas mazas, darba daudz - nav izdevīgi... Par sauso tualešu applūšanu un sū... izplūšanu..., par iespējamo dažādo sērgu izplatīšanu – arī?
Privātā saruna ar meliorācijas speciālistiem saņēmām apliecinājumu tam, ka par daudz mazāku naudu ir iespējams, bez sevišķām pūlēm izpētē, vienkārši atjaunot jau esošo, bet novārta atstāto, drenēšanas sistēmu. Varbūt no ierēdņu un vietējo politiķu viedokļa tas vienkārši nav izdevīgi?
Atbalstu gūst strīdīgi projekti Jūrmalā
- Detaļas
Diena, 11.11.2010.
Jūrmalas dome devusi zaļo gaismu vairākiem strīdīgiem projektiem, tiesa, ne visiem, kas bija iekļauti 11. novembra sēdes darba kārtībā.
Aptuveni 2,1 miljonu latu izmaksās pašvaldības mazstāvu daudzdzīvokļu mājas būvniecība Līču ielā 2 Slokā, kurā būs 65 dzīvokļi. Šeit jau kopš 2007. gada tiek plānots būvēt pašvaldības dzīvojamās mājas, un 2009. gadā tika noslēgts trīspusējs līgums starp Jūrmalas domi, pašvaldības SIA Jūrmalas attīstības projekti un SIA RE & RE par ēkas būvniecību.
«Bija paredzēts apmaksu par būvniecību veikt astoņu gadu laikā, bet ilgtermiņa kredītam netika dota Valsts kases atļauja, tāpēc paredzēts visu summu pārskaitīt uzreiz no pašvaldības līdzekļiem,» skaidroja Jūrmalas domes Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja p.i. Inese Auniņa.
Dome apstiprinājusi detaļplānojumu zemesgabalam Lašu ielā 11, kas ir bijušā a/s Jūraslīcis teritorija. Jau ziņots, ka šajā vietā SIA Baltā kāpa, kas pastarpināti pieder Guntim Rāvim, Edgaram Šķenderam, kā arī Tautas partijas līdera Andra Šķēles ģimenes locekļiem, plānojusi attīstīt privātmāju celtniecību. Zemesgabals sadalīts 22 apbūves gabalos, starp kuriem iecerēts uzbūvēt vaļņus.
Toties komitejām atpakaļ atdoti jautājumi par detaļplānojumu apstiprināšanu vairākiem zemesgabaliem Bražciemā. 2004. gadā dome vairākkārt atteica zemesgabalu nomu uz 30 gadiem SIA Baložu ligzda, kas bija iecerējusi Lielupes krastā Jūrmalā būvēt kotedžu viesnīcu kompleksu un ierīkot ūdens atrakcijas. Tomēr vēlāk nomas līgumi tika noslēgti. Šeit notika arī ugunsgrēks, turklāt bija aizdomas par ļaunprātīgu dedzināšanu. Šis zemesgabals iepriekš bija strīda objekts starp Jūrmalu un Rīgu. Atkārtotai izskatīšanai atdots arī lēmums arī par diviem citiem zemesgabaliem Bražciemā, kuru detālplānojumu izstrādi uzsāka 2006. gadā. Deputāti secināja, ka jātiek skaidrībā par aizsargājamajiem augiem šajās teritorijās.
Jau ziņots, ka Jūrmalas dome ceturtdien izskatīja vairākus jautājumus par projektiem, kas iepriekš izraisījuši sabiedrības iebildumus un diskusijas. Savāda sagadīšanās, bet tieši šīs sēdes darba kārtība "pārpratuma dēļ" netika izsūtīta medijiem, kas par sēdi uzzināja tikai no pašiem domes deputātiem iepriekšējā vakarā.
Bija plānots apstiprināt detālplānojumu zemesgabalam Lašu ielā 11, kas ir bijušā SIA "Jūraslīcis teritorija". Jau ziņots, ka šajā vietā SIA "Baltā kāpa", kas pastarpināti pieder Guntim Rāvim, Edgaram Šķenderam, kā arī Tautas partijas līdera Andra Šķēles ģimenes locekļiem. Zemasgabals sadalīts 22 apbūves gabalos, starp kuriem iecerēts uzbūvēt vaļņus.
Tāpat tika lemts par grozījumiem mazstāvu daudzdzīvokļu namu Jūrmalā, Līču ielā 2, būvniecības līgumā. Šeit jau kopš 2007.gada tiek plānots būvēt pašvaldības dzīvojamās mājas Toreiz dome, skatot jautājumu piecās domes sēdēs pēc kārtas, lēmumu nepieņēma, jo radās šaubas par iepirkuma likumību, tā salīdzinoši augsto cenu un pašvaldības budžeta apgrūtināšanu. Vēlāk māju būvniecība tika uzticēta SIA "Jūrmalas attīstības projekti".
Dome plānoja lemt arī par vienošanos ar SIA "Ominasis Latvia". Kā zināms, šo vienošanos noslēdza iepriekšējais Jūrmalas mērs Romualds Ražuks, bet tagadējās domes pozīcijas deputāti šo vienošanos kritizēja kā pārāk nekonkrētu.
Darba kārtībā bija arī jautājums par detālplānojumu apstiprināšanu vairākiem zemesgabaliem Bražciemā. 2004. gadā dome vairākkārt atteica zemesgabalu nomu uz 30 gadiem SIA "Baložu ligzda", kas bija iecerējusi Lielupes krastā Jūrmalā būvēt kotedžu viesnīcu kompleksu un ierīkot ūdens atrakcijas, tomēr vēlāk nomas līgumi tika noslēgti. Šis zemesgabals iepriekš bija strīda objekts starp Jūrmalu un Rīgu.
Tika plānots pieņemt lēmums arī par diviem citiem zemesgabaliem Bražciemā, kuru detālplānojumu izstrādi uzsāka 2006. gadā. Domes sēdē izskatīs arī Majoru vidusskolas nolikumu. Kā iepriekš ziņoja Latvijas TV raidījums "De facto", par izglītību atbildīgās amatpersonas Jūrmalas domē nolēmušas akceptēt jaunas vidusskolas izveidi, kaut arī Jūrmalā pēdējo gadu laikā skolēnu skaits būtiski sarucis. Majoru pamatskolai ļaus paplašināties, un no nākamā gada tā strādās kā vidusskola. Pie Jūrmalas pilsētas domes Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības (LIZDA) Jūrmalas pilsētas arodorganizācija šorīt rīkoja piketu, lai iebilstu pret Jūrmalas domes lēmumprojektu par jaunas skolas ēkas celtniecību un finanšu līdzekļu piesaisti Jūrmalā, Piebalgas ielā 2. Izglītības darbinieki iebilst pret to, ka Jūrmalas domes deputāti un Izglītības nodaļas darbinieki pieņem nepamatotus un neargumentētus lēmumus par pilsētas izglītības iestāžu tīkla optimizāciju.
Jūrmalnieks: tāda pašvaldība mums nav vajadzīga
- Detaļas
Diena.lv, 24.11.2010.
Jūrmalas pašvaldībā notiek cīņa par biznesa interesēm - panākt apbūvi kāpu zonā un dabas pamatnēs, lai nopelnītu, un par ietekmi pašvaldības uzņēmumos. Tāda pašvaldība nav vajadzīga, šādu viedokli Dienai pauda Jūrmalas aizsardzības biedrības valdes loceklis Guntis Grūba.
"Priecājos, ka Vējoņa kungs beidzot sācis rīkoties. Esam lūguši jau iepriekšējiem ministriem atlaist mūsu pašvaldību," Dienai teica G.Grūba. "Situācija šeit ir kritiska. No juridiskā viedokļa šķiet, ka pārkāpumu nav, taču ir ļoti diskutējami, vai deputāti strādā pašvaldības interesēs. Dažas amatpersonas strādā bez atalgojuma, to ziedojot. Pirmsvēlēšanu kampaņai iztērētā lielā nauda taču jāatpelna. Naudu viņi atgūst, ar amatu palīdzību realizējot sev izdevīgos projektus. Citi saliek amatos savus radiniekus, kā Ilmārs Ančāns un Raimonds Munkevics.
"Pašvaldībā notiek cīņa par biznesa interesēm - panākt apbūvi kāpu zonā un dabas pamatnēs, lai nopelnītu, un par ietekmi pašvaldības uzņēmumos. Tāda pašvaldība nav vajadzīga. Nedomāju, ka Jūrmalas iedzīvotāji atkārtotās vēlēšanās izdarīs tās pašas kļūdas. Jūrmalas nevalstiskās organizācijas darīs visu, lai informētu iedzīvotājus par situāciju. Iespējams, būtu nepieciešamas izmaiņas vēlēšanu likumā, nosakot nevis piecu, bet deviņu procentu barjeru, lai dome nav tik sadrumstalota," uzskata G.Grūba.
Apsver iespēju atlaist Jūrmalas domi
- Detaļas
Diena.lv, 23.11.2010.
Pārāk lielās sadrumstalotības un nekonstruktīvo lēmumu pieņemšanas dēļ tiek apsvērta iespēja atlaist pašreizējo Jūrmalas domi, atzinis vides ministrs Raimonds Vējonis.
"Patlaban domājam par šīs pašvaldības atlaišanu, pētām likumdošanu šajā jomā. Protams, ir risks, ka, ievēlot jauno domi, tā būs tikpat sadrumstalota. Taču jācer uz vēlētāju veselo saprātu," intervijai “NRA” atzinis Vējonis.
Vējonis uzskata, ka Jūrmalas dome ir pārāk sadrumstalota un tās vadītāji bieži pieņem nekonstruktīvus lēmumus. Notiek pārāk bieža priekšsēdētāju maiņa un labi apmaksātos amatos nereti tiek salikti savējie.
Pēc Vējoņa teiktā, interesanta situācija ir ar deputātu Raimondu Munkevicu, kas patlaban ir apsūdzētais kukuļdošanas lietā, taču tiek iecelts par domes priekšsēdētāja konsultantu kultūras un sporta jautājumos, ar algu, kas pārsniedz tūkstoš latus.
"Trekni dzīvo arī izglītības komitejas vadītājs Ilmārs Ančāns, saņemot 1200 latus mēnesī. Salīdzinājumam: Saeimas komiteju vadītāji saņem sešas reizes mazāku atalgojumu. Tas viss grauj sabiedrības uzticību pašvaldībai," atzinis Vējonis.
Jūrmalas Sabiedrisko attiecību nodaļu vadīs Šlesera bijušais padomnieks Pelše
- Detaļas
Diena.lv, 2.12.2010.
Jūrmalas dome ārkārtas sēdē Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja amatā līdzšinējās vadītāja pienākumu izpildītājas Ineses Auniņas vietā apstiprināja bijušo Aināra Šlesera (PLL) padomnieku Reinholdu Pelši.
Tā kā Pelšem nav augstākās izglītības, dome arī nolēma grozīt Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja amata aprakstu, paredzot, ka nodaļas priekšniekam turpmāk nepieciešamā profesionālā kvalifikācija būs tikai vidējā izglītība, ziņo LETA.
Savukārt Sabiedrisko attiecību nodaļas speciālistam, kas ir nodaļas vadītāja padotībā, obligāts nosacījums joprojām būs augstākā izglītība.
Pelše strādājis Finanšu ministrijas preses dienestā, laikrakstos "Vakara Ziņas" un "Dienas Bizness", strādājis par bijušā satiksmes ministra Šlesera padomnieku, bijušā tieslietu ministra Guntara Grīnvalda padomnieku un biroja vadītāju, ieņēmis AS "Pasažieru vilciens" valdes locekļa un priekšsēdētāja amatu.