Detaļas

Publicēts 06 Janvāris 2011

Pēdējās izmaiņas: 15 Augusts 2014

31.08.2010. diena.lv

Pēc Jūrmalas domes ārkārtas sēdes, kurā netika pieņemts lēmums par jaunu amatu izveidi, domes priekšsēdētājs Romualds Ražuks (PS) saņēmis astoņu domes deputātu pieprasījumu sasaukt domes ārkārtas sēdi par mēra atbrīvošanu no amata, informē Jūrmalas dome.

Pieprasījumu parakstījuši deputāti Ilmārs Ančāns (Mūsu zeme), Larisa Loskutova (SC), Egmonts Krūmiņš (Jūrmala – mūsu mājas), Vladimirs Maksimovs (Jūrmala – mūsu mājas), Gatis Truksnis (LZS, KDS, LPP/LC), Māris Dzenītis, Raimonds Munkevics (Jūrmala - mūsu mājas). Tāpat dokumentu parakstījusi Dzintra Homka no Sabiedrības citai politikai, kuras pārstāvētā partija ietilpst vienā apvienībā ar Pilsonisko savienību (PS).

R.Ražuks BNS teicis, ka viņam sēde par šo jautājumu jāsasauc divu nedēļu laikā, taču pagaidām viņš vēl nezināja, kad tieši tas varētu būt. R.Ražuks arī norādīja, ka nav saņēmis nekādus paskaidrojumus par to, kādēļ demisija pieprasīta.

Kopumā Jūrmalas domē ir 15 deputāti. R.Ražuks LETA norādījis: "Mēs esam septiņi, kuri nenodos mūsu mērķus."

Pirmdien turpinājās sestdien pārtrauktā domes sēde. Tā tika sasaukta, lai lemtu par piecu deputātu, to vidū M.Dzenīša, ierosinātajiem grozījumiem Jūrmalas pilsētas pašvaldības nolikumā, paredzot divu jaunu domes priekšsēdētāja vietnieku amatu izveidi, un grozījumiem valdes nolikumā, kas paredzēja pašvaldībai piederošo kapitālsabiedrību pārvaldīšanu nodot domes valdei.

R.Ražuks sēdē norādījis uz Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrijas (RAPLM) atzinumu par sagatavoto lēmumu projektu neatbilstību normatīvajiem aktiem. Kā kompromisa variantu viņš rosinājis pieņemt daļu no deputātu iesniegtajā lēmumu projektā izvirzītajām prasībām – izveidot divus jaunus domes priekšsēdētāja vietnieku amatus, bet atteikties no valdes priekšsēdētāja vietnieka amata, ko paredzēja deputātu iesniegtais lēmumu projekts. R.Ražuks iesniedza alternatīvu lēmuma projektu, taču tas neguva balsu vairākumu, līdz ar to tika noraidīts.

Savukārt par deputātu iesniegtajiem lēmumprojektiem, viņaprāt, balsot nevarēja, jo tie ir nelikumīgi.

R.Munkevics iepriekš Diena.lv apstiprināja savu dalību M.Dzenīša un vēl četru deputātu rosinātajās izmaiņās. Kā ziņots, kukuļošanā apsūdzētais bijušais Jūrmalas mērs atbrīvots no apcietinājuma un atgriezies darbā pašvaldībā.

R. Munkevics nenoliedz, ka ir konsultējies ar juristiem par domes strukturālām izmaiņām, raizējoties par ierosinājuma likumību. Jāpiebilst, ka līdzīga Jūrmalas pašvaldības struktūra ir bijusi vēl tikai pirms trim mēnešiem, kad to vadīja R. Munkevics – arī viņam bija trīs, dažādas kompetences vietnieki.

“Ņemot vērā to, ka Jūrmalas domē deputāti ievēlēti no daudziem sarakstiem, ir jānotiek varas pārdalei, jo šobrīd visu pārvalda divi cilvēki,” reformu nepieciešamību skaidroja R. Munkevics.

Savukārt M. Dzenītis norādīja: “Jūrmalas domē ir 15 deputāti, kuriem visiem kopā ir jādomā par to, kā pārvaldīt pilsētu. Un pilsētas iedzīvotāji mēru mums nav ievēlējuši tiešās vēlēšanās.” Viņš vērsa uzmanību arī virknei projektu, kuri uzsākti, taču nevainagojas rezultātiem, jo R. Ražuks un viņa vietnieks uzņēmušies pārāk lielu atbildības nastu un paveikt visu vienkārši pietrūkst laika.

R. Munkevics gan iepriekš izteica šaubas, vai pirmdienas sēde beigsies ar lēmuma pieņemšanu. “Līdzīgi kā tas notika sestdien, domāju, ka sēdes vadītājs atradīs formālu iemeslu, lai atliktu balsojumu par šo jautājumu,” viņš prognozēja. Savukārt M. Dzenītis zināja teikt – pilsētas mērs vairs neiebilst tik asi pret izmaiņām kā tad, kad ierosinājums iesniegts.

Pašvaldību lietu ministre Dagnija Staķe (ZZS) apšaubīja piecu deputātu priekšlikuma lietderību un likumību. “Nevienā citā pašvaldībā nav trīs vietnieku. Kādēļ tas vajadzīgs Jūrmalai? Tās ir liekas izmaksas,” vērtē ministre.

Šobrīd izskatoties ka priekšlikums nav īsti likumīgs. Piemēram, domes deputāti nevar būt kapitālsabiedrību vadītāji, norādīja D. Staķe, kura ar to bija domājusi lielāko pilsētas kapitālsabiedrību pārvaldīšanu - Jūrmalas ūdens, Jūrmalas siltums, Jūrmalas namsaimnieks, Dzintaru koncertzāle un Jūrmalas slimnīca. Deputāti rosināja iecelt domes valdes priekšsēdētāju un viņa vietnieku, kuri kontrolē nonāktu kapitālsabiedrības.

Šim viedoklim gan oponēja R. Munkevics un M. Dzenītis. “Šo kapitālsabiedrību daļas pieder pašvaldībai. Kādēļ gan tā nevarētu tās pārvaldīt?” R. Munkevics bija neziņā. Arī M. Dzenītis pauda viedokli, ka ierosinājums ir juridiski korekts, jo strukturālās izmaiņas ir katras pašvaldības kompetence, taču, ja ministrija tajā saskatīs nepilnības, projekta izstrādātāji tās gatavi novērst.

Viņi arī norādīja, ka trīs mēra vietnieku sistēma Jūrmalā ir pastāvējusi vēl pirms dažiem mēnešiem, šādas struktūras uzturēšana paredzēta arī budžetā, līdz ar to nekādu papildus izdevumu struktūras maiņai nebūšot.

Detaļas

Publicēts 06 Janvāris 2011

Pēdējās izmaiņas: 15 Augusts 2014

Ceturtdiena, 2. septembris, apollo.lv

Jūrmalas Aizsardzības biedrība (JAB) ir sašutusi par daļas Jūrmalas domes deputātu darbošanos ar nolūku gāzt pilsētas domes priekšsēdētāju Romualdu Ražuku.

Ražuks ar savu godprātīgo darbu ir pirmais mērs pārskatāmā laikposmā, kurš ieguvis iedzīvotāju uzticību. Līdz ar viņa stāšanos amatā pirms 100 dienām attiecībās ar iedzīvotājiem un nevalstiskām organizācijām bijis iespējams konstruktīvs dialogs un reāla darbība. Pirmo reizi sadzirdēta ķemernieku problēma, un jau notiek reāli darbi. Pirmo reizi pēdējo gadu laikā pēc iedzīvotāju lūguma sāktas revīzijas pašvaldības kapitālsabiedrībās, un esam pārliecināti, ka gadījumā, ja Ražuks zaudēs priekšsēdētāja amatu, tās beigsies bez rezultātiem.

No pēdējiem pilsētas mēriem trim bijušas lielas problēmas ar tiesībsargājošiem orgāniem, tagad jūrmalniekiem radusies cerība, ka Ražuks varētu pārtraukt šo nožēlojamo seriālu, kas padarījis Jūrmalu par apsmieklu visas valsts mērogā.

Jūrmalas aizsardzības biedrība Ražuka darbu domes priekšsēdētāja amatā vērtē pozitīvi un vērš sabiedrības uzmanību uz sekojošām viņa darba aktivitātēm:

1) Ražuks vada jaunā Attīstības plāna darba grupu, ir piesaistījis tai sabiedrības pārstāvjus un pats konsekventi iestājas pret dabas pamatņu pārvēršanu apbūvējamās teritorijās;

2) Ražuks vada Jūrmalas graustu komisiju, ir uzsākts veidot t.s. graustu reģistru, panākot aktīvu dialogu ar nesakārtoto namu īpašniekiem;

3) ir pārņemta pašvaldības īpašumā Majoru muiža un uzsākta koncepcijas izstrāde, lai to izmantotu sabiedrības interesēs;

4) ir izveidota darba grupa Ķemeru kūrorta sakārtošanai, pieprasot konkrētu rīcības programmu no SIA OMINASIS attiecībā uz Ķemeru viesnīcu. Ir panākts, ka atjaunos darbību Ķemeru pasts un ēka tiks no jauna izmantota, nevis atstāta savam liktenim kā lielākā daļa Ķemeru namu;

5) Ražuks aktīvi iestājas par nekustamā īpašuma nodokļu pārskatīšanu;

6) Ražuks gan Saeimā, gan valdībā aktīvi un kaismīgi aizstāvēja Jūrmalas intereses saistībā ar pilsētas Ātro palīdzību un parādīja sevi kā pilsētas patriotu;

7) ir uzsākts darbs valdībā pie Kūrortu likumprojekta sagatavošanas, lai jau jaunās Saeimas laikā panāktu deputātu atbalstu Jūrmalas kā kūrortpilsētas statusa noteikšanai.

Esam pārliecināti, ka pašreizējā «mēra gāšanas operācija» nav jūrmalnieku interesēs. Viens no tās galvenajiem balstiem ir apsūdzēts noziegumā, bet otrs - nodots kriminālvajāšanai. JAB nesaskata pamatotus argumentus Romualda Ražuka atsaukšanai.

Uzskatām, ka šobrīd jūrmalniekiem ir vismaz divas lielas un akūtas problēmas:

Nekustamā īpašuma nodoklis.

Ievērojamu teritoriju pārplūšana, piemēram, Mellužu-Asaru rajonā.

JAB pieprasa, lai tie domes deputāti, kuriem personīgās un vēl acīmredzami citas intereses ir tuvākas par iedzīvotāju interesēm, atjēgtos un pievērstos darbam, kura dēļ viņi ir ievēlēti.

Jūrmalas aizsardzības biedrības valde aicina visus, kuriem nav vienaldzīga Jūrmalas nākotne, pievienoties pensionāru apvienības un NVO apvienības piketam pie Jūrmalas domes ceturtdien, 2. septembrī no pulksten 9.30.

Detaļas

Publicēts 06 Janvāris 2011

Pēdējās izmaiņas: 15 Augusts 2014

Otrdiena, 31.augusts (2010), plkst.18:06 | Ziņu aģentūra LETA

Jūrmalas Aizsardzības biedrība aicina jūrmalniekus, kuri pirms pašvaldību vēlēšanām slēdza līgumus ar domes deputātiem Māri Dzenīti un Raimondu Munkevicu ("Jūrmala - mūsu mājas"), atsaukt šos cilvēkus no Jūrmalas domes.

Kā "LETA Video" stāstīja biedrības pārstāvis Guntis Grūba, noslēgtie līgumi paredz, ka gadījumā, ja vēlētājs izvirzīs prasību, lai deputāts noliek mandātu, tad saistības ir saistošas un deputāts noliek mandātu.

Grūba skaidro, ka tas bija priekšvēlēšanu triks un viņš necer, ka Dzenītis varētu pildīt savas saistības. Vienlaikus Grūbe aicina domes deputātu Ilmāru Ančānu ("Mūsu zeme") partijas biedriem prasīt arī, lai šis deputāts noliek deputāta mandātu.

"Tas, kas patlaban notiek Jūrmalas domē, ir bēdīga situācija, ka cilvēki mēģina gūt ietekmi, lai dabūtu labi apmaksātus amatus, bet viņiem nav nekādas atbildības ne pret sabiedrību, ne pret jūrmalniekiem. Bīstamākais, kas var notikt, tā ir pašvaldības resursu sadale vēl tālāk," sacīja Grūba.

Biedrības pārstāvis nevar pateikt, cik precīzi līgumi starp vēlētājiem Dzenīti un Munkevicu ir noslēgti, taču pieļauj, ka to skaits ir vairāki simti, bet varbūt pat tūkstoši.

Jau ziņots, ka astoņi Jūrmalas domes deputāti Jūrmalas domes priekšsēdētājam Romualdam Ražukam (PS) iesnieguši pieprasījumu sasaukt domes ārkārtas sēdi par mēra atbrīvošanu no amata.

Pieprasījumu parakstījuši deputāti Ilmārs Ančāns ("Mūsu zeme"), Larisa Loskutova (SC), Egmonts Krūmiņš ("Jūrmala - mūsu mājas"), Vladimirs Maksimovs ("Jūrmala - mūsu mājas"), Gatis Truksnis (LZS, KDS, LPP/LC), Dzenītis un Munkevics. Tāpat dokumentu parakstījusi Dzintra Homka no "Sabiedrības citai politikai", kuras pārstāvētā partija ietilpst vienā apvienībā ar Pilsonisko savienību (PS).

Kā ziņots, komentējot vakardienas Jūrmalas domes sēdi, kad tās deputāti neatbalstīja domes priekšsēdētāja Ražuka priekšlikumu par divu papildu priekšsēdētāja vietnieku iecelšanu, Jūrmalas domes vicemērs Dzenītis uzskata, ka Ražuks vairs nespējot vadīt Jūrmalas domi.

Kā deputātiem norādīja Ražuks, šis bija vienīgais likumīgais priekšlikums, par kuru varēja balsot, taču opozīcijas deputāti pieprasīja balsot arī par viņu iesniegto lēmumprojektu, kas tomēr netika darīts, un domes sēde tika slēgta.

Minētais lēmumprojekts paredzēja veikt grozījumus "Jūrmalas domes valdes nolikumā", paredzot izveidot domes valdes priekšsēdētāja un viņa vietnieka amatus, kuri tad arī pārraudzīs pašvaldības uzņēmumu darbu.

Dzenītis norādīja, ka projekta izstrādē bija iesaistīts domes juridiskais birojs, tāpēc tas ir likumīgs un par to jābalso, taču tas tomēr nenotika, jo Ražuks uzstāja, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija valdes izveidi ir jau nodēvējusi kā nelikumīgu.

Vairākiem deputātiem gan radušās šaubas, vai pilsētas mērs esot ministriju iepazīstinājis ar visiem deputātu iesniegtajiem un izstrādātajiem dokumentiem, uz ko Ražuks atbildēja, ka izvērtēšanai tikuši iesniegti visi dokumenti.

Kā pēc domes sēdes žurnālistiem uzsvēra Dzenītis, šī domes sēde ir norādījusi uz to, ka pašvaldības vadītājs nav spējīgs to vadīt, tāpēc, iespējams, būs jālemj par cita domes vadītāja virzīšanu amatā.

Ražuks uzsvēra, ka Dzenīša mērķis, šādi rīkojoties, ir vēlme ieņemt pilsētas mēra krēslu. Ražuks arī apgalvoja, ka viņš nevar pieļaut, lai situācija Jūrmalā atgrieztos tādā stāvoklī kā Munkevica laikā.

Detaļas

Publicēts 06 Janvāris 2011

Pēdējās izmaiņas: 15 Augusts 2014

Delfi, 9.09.2010.

Par Jūrmalas mēru ceturtdien ievēlēts LPP/LC pārstāvis Gatis Truksnis, portālu "Delfi" informēja pašvaldībā.

Par viņa iecelšanu balsoja astoņi domnieki, pret – septiņi.

Pēc ievēlēšanas Truksnis norādīja - viņš ticot un cerot, ka izdosies strādāt tā, lai jau pēc mēneša vai diviem deputātu atbalsts pieaugtu, un lai katrs domnieks sajustu, ka ir iesaistīts domes darbā.

Truksnis solīja, ka jau tuvākajā laikā sāks sarunas ar katru deputātu individuāli, apkopos viedokļus, mēģinās tos sabalansēt un virzīties tālāk. Kā svarīgākos pirmos veicamos darbus Truksnis minēja, turpināt darbu pie nekustamā īpašuma nodokļa problēmas, sagatavoties apkures sezonai un pēc iespējas samazināt tarifa lēcienu, kā arī sagatavot investīciju plānus un plānot nākamā gada budžetu.

Jaunievēlētais mērs atzina, ka būtu jālikvidē paralēlās domes struktūras, piemēram, domes valde. Jāmēģina vairāk funkciju uzticēt vietniekiem - pēc Trukšņa domām ar vienu vietnieku esot par maz, jo vajadzētu vismaz divus - Māris Dzenītis jau esot viens vietnieks, bet otrs vietnieks varētu būt Larisa Loskutova (SC).

Kopā ar funkcijām vietniekam vajadzētu deleģēt arī atbildību. Truksnis minēja, ka būtu jāatjauno kapitālsabiedrību pārvaldes nodaļa, kurā speciālisti veiktu pašvaldības kapitālsabiedrību uzraudzību. Šī nodaļa varētu būt, kāda mēra vietnieka tiešā pakļautībā.

Truksnis arī pauda cerību, ka izdosies deputātus apvienot, jo beidzot "ir jābeidz kašķēties un jāsāk strādāt."

Truksnis ir LPP/LC Jūrmalas nodaļas vadītājs, pilsētas domē ievēlēts no apvienotā LZS, KDS un LPP/LC saraksta.

Viņš ir dzimis 1969.gadā, ieguvis augstāko izglītību Latvijas Universitātes Svešvalodu fakultātē, pirms diviem gadiem ieguvis arī tiesību zinātņu bakalaura grādu LU. No 1998.gada līdz 2004.gadam strādājis Rīgas domes Finanšu departamentā par iepirkumu speciālistu, 2004.gadā strādājis kā jurists Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā, bijis SIA "Jūrmalas siltums" valdes loceklis un Jūrmalas pilsētas izpilddirektors.

Jūrmalas mēra krēsls kārtējo reizi kļuva vakants, jo ceturtdien vakarā dome atcēla no priekšsēdētāja amata "Pilsoniskās savienības" pārstāvi Romualdu Ražuku.

Ražuks par Jūrmalas domes priekšsēdētāju tika iecelts aptuveni pirms 100 dienām, 20.maijā, kad no mēra amata tika gāzts kukuļdošanā apsūdzētais Munkevics.

Tomēr septembra sākumā astoņi Jūrmalas domes deputāti Ražukam iesniedza pieprasījumu sasaukt domes ārkārtas sēdi par mēra atbrīvošanu no amata.

Pieprasījumu ārkārtas sēdes sasaukšanai parakstīja deputāti Ilmārs Ančāns ("Mūsu zeme"), Larisa Loskutova (SC), Egmonts Krūmiņš ("Jūrmala - mūsu mājas"), Vladimirs Maksimovs ("Jūrmala - mūsu mājas"), Gatis Truksnis (LZS, KDS, LPP/LC), Māris Dzenītis un Munkevics. Tāpat dokumentu parakstījusi Dzintra Homka, kura tika izslēgta no partijas "Sabiedrības citai politikai".