30.03.2010
Vai valsts un pašvaldības spēj aizsargāt kultūrvēsturisko mantojumu?
- Detaļas
Diena, 27.01.2010.
Uldis Kronblūms, Jūrmalas Aizsardzības biedrības valdes priekšsēdētājs
Kaut gan Jūrmalas pilsētas dome kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanu un popularizēšanu pasludinājusi par vienu no prioritātēm pilsētas attīstībā, kārtējās koka vasarnīcas – arhitektūras pieminekļa nodegšana pirmdienas naktī Majoros, Jomas ielā 43 apliecina – praksē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija un Jūrmalas dome koka apbūves aizsardzību nodrošināt nespēj un tās iznīcināšana turpinās.
Kamēr domes speciālisti, tai skaitā Kultūrvēsturiskā mantojuma nodaļas darbinieki un valsts ierēdņi savos kabinetos sacer dažādas programmas un tūrisma stratēģijas, tikmēr reālajā dzīvē koka arhitektūras mantojums strauji sarūk.
Jūrmalas Aizsardzības biedrība (JAB) jau 2009.gada pavasarī vērsa Jūrmalas domes uzmanību uz ēkas Jomas ielā 43 nožēlojamo tehnisko stāvokli. 1863.gadā celtā ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Bijušais dzīvojamais nams padomju gados kalpoja par muzeja ēku, pēc tam par Izstāžu zāli. Lieliskas arhitektūras būve, bagāta ar oriģinālām detaļām, ar saglabājušos verandu oriģinālo stiklojumu tā varēja kalpot par iecienītu tūrisma objektu. Pēdējos piecus gadus skaistā celtne bija atstāta likteņa varai. Pašā pilsētas centrā, atpūtnieku iecienītajā promenādē to palēnām demolēja. Ēkā gan pa durvīm, gan logiem varēja iekļūt jebkura persona. Nama aizmugure tika pārvērsta par atkritumu izgāztuvi. Īpašuma saimnieki pēc Zemesgrāmatas datiem 2009.gada pavasarī bija Andrejs Makarenko un Vera Ivančikova.
Jūrmalas Aizsardzības biedrība koka arhitektūras saglabāšanas problēmas Jūrmalā un Latvijā rosinājusi izskatīt pat LR Saeimu. Diemžēl, bet reālas darbības nedz valsts, nedz pašvaldības līmenī pēc tikšanās Saeimas izglītības, zinātnes un kultūras komisijā, kurā piedalījās gan toreizējais domes priekšsēdētājs Munkevics, gan Valsts inspekcijas vadītājs Dambis, tā arī nesekoja.
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija sagatavoja Koka mantojuma saglabāšanas programmu 2008. – 2011. gadiem, kas joprojām ir lasāma tās mājaslapā. Tika paredzēta visaptveroša koka mantojuma apsekošana un pastiprināta uzraudzība, taču laikam ne Jūrmalas pilsētā. JAB atgādina, ka joprojām tādi nozīmīgi koka arhitektūras pieminekļi kā dzīvojamās ēkas Rēzeknes pulka ielā 9, Vienības prospektā 20, Meierovica prospektā 36 un 38, Meža prospektā 18, Slokas ielā 3 un daudzi citi gadiem stāv bez izmantošanas un ir nolemti bojā ejai, Valsts inspekcijai par to neliekoties ne zinis.
Brīvi pieejama un faktiski bojā ejai ir nolemta bijusī Bērziņa – Šmithena ģimnāzija Strēlnieku prospektā 32. Bez reālas aizsardzības, likteņa varai ir atstātas ar Raiņa un Aspazijas dzīvi saistītās ēkas Salacas ielā 4 un Poruka prospektā 61, arhitektūras pieminekļi un kultūrvēsturiski nozīmīgās celtnes Ķemeru parkā, bijusī kūrorta poliklīnika, Latvijas armijas sanatorija, Mīlestības saliņa un daudzas citas ir jau gatavi eksponāti šausmu filmu uzņemšanai. Vairākus gadus netiek izmantota un apsildīta Majoru muiža ar tās unikālajiem interjeriem un tikai brīnums to var glābt no tālākas bojā ejas.
2009.gada 29.augustā Jūrmalas Aizsardzības biedrības kopsapulcē pēc daudzu pilsētas iedzīvotāju ierosinājuma tika meklēts risinājums, lai novērstu vēsturiskās koka apbūves apzinātu bojā eju. Biedrība ir rosinājusi izmaiņas pilsētas Būvnoteikumos, kaut gan saņemti ir tikai solījumi tos kādreiz ņemt vērā. JAB rakstiski aicināja Jūrmalas domes priekšsēdētāju Raimondu Munkevicu organizēt sanāksmi ar Būvvaldes, Pašvaldības policijas, Būvinspekcijas un Jūrmalas Aizsardzības biedrības pārstāvjiem, lai vienotos par kopēju rīcību, taču atkal netika uzklausīta.
Tradicionālā koka apbūve, īpaši arhitektoniski vērtīgākās celtnes līdz ar vērtīgajiem zemesgabaliem Jūrmalā ir nonākušas nekustāmā īpašuma spekulantu rokās, kas ir viens no galvenajiem iemesliem apbūves novešanai līdz graustu līmenim un beigās - nodedzināšanai. Vainīgie šajos noziegumos tā arī netiek atrasti, jo neviena krimināllieta līdz šim nav ierosināta. Galvenais motīvs ir zemesgabala atbrīvošana no visām celtnēm un tā tālākpārdošana vai apbūvēšana ar jaunceltnēm.
Jūrmalas aizsardzības biedrība uzskata par kategoriski nepieņemamu līdzšinējo valsts un pašvaldības pasivitāti un aicina veikt sekojošo:
1) Nekavējoties sasaukt darba grupas sēdi, pieaicinot domes struktūrdaļu speciālistus un sabiedriskās organizācijas, un izstrādāt rīcības programmu Jūrmalas vēsturiskās apbūves sakārtošanai;
2) Sagatavot domes lēmuma projektu par Jūrmalas pilsētas vēsturiskās koka apbūves stāvokli un pasākumiem 2010.-2011.gadam, nosakot atbildīgās personas un termiņus;
3) Paredzēt iespēju Jūrmalas pilsētai piespiedu kārtā veikt esošo celtņu konservācijas pasākumus, iztērētos līdzekļus piedzenot no to īpašniekiem tiesas ceļā;
4) Veikt tūlītējus ēkas Jomas ielā 43 konservācijas pasākumus un pieprasīt zemesgabala īpašniekiem atjaunot nodegušo ēku;
5) Apsvērt iespēju ierosināt krimināllietu par arhitektūras pieminekļa Jomas ielā 43 iznīcināšanu;
6) Aicināt Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekciju uzsākt Koka mantojuma saglabāšanas programmas 2008 – 2011 īstenošanu Jūrmalas pilsētā;
7) Lūgt Kultūras ministru neapstiprināt Jomas ielas 43 un tām līdzīgu ēku - arhitektūras pieminekļu, kas ir apzināti novesti līdz grausta stāvoklim, izslēgšanu no kultūras pieminekļu sarakstiem, un panākt Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas iesaistīšanu Jūrmalas pilsētas koka mantojuma aizsardzībā.
Šlesers drīkstēs izcirst kokus mājai kāpu aizsargjoslā Jūrmalā
- Detaļas
2.03.2010., Diena
Valdība akceptēja rīkojuma projektu, kas paredz transformēt meža zemi savrupmājas un saimniecības ēkas kompleksa būvniecībai Aināram Šleseram un Inesei Šleserei piederošajā nekustamajā īpašumā Jūrmalā, Upes ielā. Zemesgabals atrodas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā.
Tas nozīmē, ka A.Šlesers (LPP/LC) zemes gabalā varēs izcirst kokus. Valsts meža dienests iepriekš norādīja 76 izcērtamus kokus 32,80 m3 apjomā. Papildus aktā ir norādīti 139 atstājamie koki. Plānots nocirst arī divus biokokus: vienu, kas atrodas vietā, kurā plānots izbūvēt kāpnes, un otru, kas atrodas vietā, kur plānota dzīvojamās mājas izbūve.
Premjera pienākumus pildošais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) skaidroja, ka ir samazināts zemes transformācijas apjoms, tādēļ tik daudz koku, kā minēts iepriekš, izcirst nevajadzēs. J.Dūklavs uzskata, ka šobrīd ir panākts kompromisa variants. Arī pašvaldību lietu ministrs Edgars Zalāns (TP) uzsvēra, ka tas nenozīmē, ka nāksies izcirst visus kokus.
Ministrs Einars Repše (JL) balsojumā atturējās, bet pret bija Imants Lieģis (PS) un Raimonds Vējonis (ZZS), zināms Dienai.
Pie valdības šodien piketēja ap 20 cilvēku no Jūrmalas Aizsardzības biedrības (JAB), viņu vidū arī Anna Žīgure. Šlesers nav Dievs, Priedēm būt, Jūrmalas mežos, Es par priedēm – liecina uzraksti uz plakātiem.
JAB pārstāvji pieļāva, ka valdība varētu atbalstīt koku izciršanu politiķa Aināra Šlesera (LPP/LC) interesēs, bet tādā gadījumā biedrība varētu vērsties tiesā un Eiropas Savienības institūcijās. JAB uzskata, ka nedrīkst atļaut koku izciršanu privātmājas dēļ, jo tas radītu precedentu.
“Protams, glābt šos kokus jau ir par vēlu, tomēr ceram ietekmēt līdzīgus gadījumus nākotnē,” stāsta JAB valdes loceklis Vilnis Vegners. “Mēs esam iesnieguši prasību Eiropas Komisijas vides komitejā, jo līdzīgs jautājums par dabas aizsardzību bija lemts arī Itālijā. Mēs koku izciršanu tā neatstāsim,” saka V.Vegners.
Jūrmalas aizsardzības biedrība tiesā apstrīd atļauju cirst priedes Šlesera īpašumā
- Detaļas
LETA, 5.03.2010.
Jūrmalas aizsardzības biedrība (JAB) tiesā apstrīdējusi valdības 2.marta lēmumu par Rīgas vicemēram Aināram Šleseram (LPP/LC) un Saeimas deputātei Inesei Šleserei (LPP/LC) piederošā zemes gabala pārveidi Upes ielā 1a, Jūrmalā, Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā.
Kā pastāstīja JAB pārstāvis Guntis Grūba, pieteikums šodien iesniegts Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.
Grūba norādīja, ka tiesai esot desmit dienu laikā jāizlemj par lietas tālāko virzību - vai nu ierosināt administratīvo lietu, vai nu atstāt pieteikumu bez izskatīšanas. "Kamēr būs administratīvais process, Ministru kabineta lēmuma darbība būs apturēta," skaidroja JAB pārstāvis.
Jau ziņots, ka valdībā tika atbalstīta 0,6627 hektārus plaša zemesgabala pārveide, kas ir par 0,23 hektāriem mazāk, nekā bija lūgts.
Rīkojums paredz pārveidot meža zemi savrupmājas un saimniecības ēkas kompleksa būvniecībai Šleseram un Šleserei piederošajā nekustamajā īpašumā. Transformējamajā platībā ir nepieciešama koku ciršana.
Valdības rīkojumā teikts, ka, ņemot vērā būtiskas sabiedrības intereses, kā arī, lai samazinātu piesārņojuma ietekmi uz Baltijas jūru, saglabātu meža aizsargfunkcijas, novērstu erozijas procesu attīstību, aizsargātu piekrastes ainavas, nodrošinātu piekrastes dabas resursu saglabāšanu un aizsardzību, tiek noraidīta meža zemes transformācija 0,2348 hektāru platībā Upes ielā 1a.
Tādēļ valdība uzdeva attiecīgajai virsmežniecībai, saskaņojot ar Reģionālās vides pārvaldi, sagatavot atteikumu par meža zemes transformāciju 0,2348 hektāru platībā.
Pret zemesgabala transformāciju pie valdības nama protestēja JAB pārstāvji. JAB norāda, ka plānota 70 koku, tai skaitā 28 priežu, izciršana kāpu aizsargjoslā privātmājas būvniecībai.
Kā ziņots, Šlesers aicinājis nākamnedēļ apmeklēt viņam piederošo zemesgabalu Jūrmalā.
"Lai pārliecinātos, ka šī ir degradēta teritorija, aicinu visus pirmdien, 8.martā, plkst.9.30 apmeklēt šo īpašumu," sacīja Šlesers. Vicemērs solīja pierādīt, ka neplāno kaitēt dabai un tikai vēlas sakārtot šo teritoriju.
Visu lielo ažiotāžu ap šo lietu Šlesers skaidroja ar vēlēšanu tuvumu un politisku atriebību. "Politiskā līmenī tiek skatīts vienkāršs juridisks jautājums," norādīja politiķis.
Šlesers presei izplatītā paziņojumā iepriekš apgalvoja, ka pret priedēm savā īpašumā Jūrmalā cenšoties izturēties maksimāli saudzīgi.
JAB gan pauž bažas, vai Šlesera aicinājums žurnālistiem 8.martā klātienē iepazīties ar kāpās plānoto priežu ciršanu viņa privātmājas būvniecībai nav kārtējais pasākums sabiedrības maldināšanai, kas pēc būtības neko nemainīs un kokus neglābs.
No Šlesera jāprasa skaidras atbildes par priežu ciršanu
- Detaļas
Uldis Kronblūms, Jūrmalas aizsardzības biedrības valdes priekšsēdētājs
5.03.2010., Diena
Pirmdien, 8.marta rītā A. Šlesers uzaicinājis žurnālistus apmeklēt viņam un viņa sievai piederošo zemesgabalu Jūrmalā, Upes ielā 1a, lai skaidrotu savu versiju par plānoto 70 koku, tai skaitā 28 priežu izciršanu kāpu aizsargjoslā privātmājas būvniecībai.
Jūrmalas aizsardzības biedrība (JAB) atgādina, ka jau pagājušā gada 8. augustā biedrības pārstāvji tika aicināta apsekot minēto zemesgabalu, taču bez paliekoša rezultāta. Diemžēl jaunbūves arhitekts vai teritorijas plānotājs pasākumā nepiedalījās. Vairāk kā stundu ilgajā sarunā JAB tika iepazīstināta ar vīziju par Rīgas un Jūrmalas perspektīvo sadarbību un visas piekrastes plašajām attīstības iespējām.
Sākotnēji A.Šlesers JAB pārstāvim Rihardam Pētersonam kā uz cērtamiem norādīja ar krāsu notrieptus kokus, taču to bija krietni vairāk par 30 un klātesošie izteica minējumus, ka tas ir topogrāfu darbs. Pēc tam sekoja Šlesera kunga aicinājums meklēt iecirtuma pēdas mizā, kas atkal izrādījās maldu ceļš, jo tas attiecās tikai uz lapu kokiem. Pēdīgi tika izteikts minējums, ka papīra lentas ir cērtamo koku marķējums.
Līdz ar to JAB bija spiesta secināt, ka minētā tikšanās neattaisnoja savu mērķi, atnākušie tika apzināti vai netīši maldināti, un biedrība turpināja uzskatīt par nepieļaujamu Rīgas jūras līča kāpu aizsargjoslā, līdzās pludmalei, izcirst priežu mežu jaunbūves celtniecībai un teritorijas pārveidošanai. JAB uzsver, ka savulaik teritorijā izvietotās pionieru nometnes būdiņas bija bez pamatiem. Tās netika nojauktas, kā apgalvo A.Šlesers, bet pārvietotas uz Nemo atrakciju parku. Turklāt starp būdiņām bija novietotas laipas, lai nebojātu zemsedzi kāpu aizsargjoslā.
Ņemot vērā to, ka šobrīd zemi vēl klāj biezs sniegs, JAB atgādina par Rīgas virsmežniecības meža biotopu eksperta G.Vidiņa 2003. gadā doto vērtējumu par zemesgabalu: "Teritorija Upes ielā 1a ir meža zemes un atbilst dabiskajam meža biotopam 65 % platības apmērā. Zemsedze ir izpostīta 50 % apmērā. Teritorija ir sila meža augšanas apstākļu tips. Uz kāpas aug bioloģiski veca priežu audze. Priedes ir pietiekoši resnas, lai atsevišķi kopā ar vēl līdzīgiem kokiem sniegtu patvērumu dzīvotspējīgām biotopu sugām. Ir saglabājamas visas bioloģiski vecās priedes, kā arī jaunākās priedes. Drīkst nozāģēt kritušos un nolauztos, atmirušos kokus, taču palikušie celmi ir atstājami."
Cita biotopu eksperte Inese Silamiķele to apstiprina ar piebildi, ka "gar Iecavas ielu konstatēta diezgan reti sastopamā pļavas silpurene Pulsatilla pratensis. Turpmākajā teritorijas apsaimniekošanā nav pieļaujama priežu izciršana".
Dzīvojamās ēkas projektēšanai Jūrmalas pilsētas Būvvalde 2008.g. Plānošanas un arhitektūras uzdevumā norāda, ka "zemesgabals, izņemot esošo ēku pamatus, ir meža zeme. Mežs atbilst dabiskam meža biotopam "Skuju koku mežs" un "Biokoki". Būvniecību paredzēt bez vērtīgo koku izciršanas".
Jūrmalas Vides aizsardzības nodaļas 2009.g. februāra tehniskie noteikumi paredz "saglabāt zemesgabalā augošos vērtīgos kokus un dabisko zemsedzi, jaunbūves plānot nojaucamo būvju vietā".
JAB uzskata, ka īpaši aizsargājamā teritorijā pie pašas jūras cilvēks nedrīkst zaudēt mēra sajūtu un iedomāties sevi kā radības kroni. Arī zemesgabalā Upes ielā 1a augošās priedes aizsargā jūrmalniekus no ziemeļu vējiem, aiztur smiltis, dod patvērumu visai Dieva radībai, ko zinātnieki dēvē par biotopu. Tas ir mūsu lepnums, skaistums un svētums un nekādi citi argumenti - saimnieciski, politiski vai pat "tiesiski argumentēti" nespēs JAB aizkavēt darīt visu iespējamo cīņā par priežu saglabāšanu, lai nebūtu kauns pašiem par sevi, ka dzīvojam dubultu morāli. Tāpēc JAB vēleiz uzsver - Šlesera kunga otra dzīvojamā ēka (viena ir jau uzcelta) īpaši aizsargājamā dabas teritorijā zemesgabalā Upes ielā 1a ir būvējama bez priežu izciršanas.
JAB plāno lūgt A.Šleseram sarīkot "atvērto durvju dienu" savā īpašumā kādā no tuvākajām brīvdienām, lai ar plānoto zemes transformāciju un koku izciršanas apmēriem varētu iepazīties ne tikai prese, bet ikviens jūrmalnieks.
Tiesa nepieņem JAB sūdzību par Šlesera priedēm, tā sola lēmumu pārsūdzēt
- Detaļas
11.03.2010., Diena
Administratīvā rajona tiesa atteikusi pieņemt izskatīšanai Jūrmalas aizsardzības biedrības (JAB) pieteikumu, kurā bija lūgts atcelt Ministru kabineta lēmumu par atļauju Rīgas domes priekšsēdētāja vietniekam Aināram Šleseram (LPP/LC) izcirst priedes viņa īpašumā Jūrmalā. JAB pieļauj iespēju apstrīdēt šo lēmumu Administratīvajā apgabaltiesā.
Tiesa atteikumu pamatoja ar to, ka valdības 2.marta lēmums uzskatāms par starplēmumu, kas nav vērtējams atrauti no galīgā lēmuma - virsmežniecības izsniegtas transformācijas atļaujas vai atteikuma šādu atļauju sniegt, aģentūrai LETA stāstīja tiesas priekšsēdētājas palīdze Ksenija Novikova.
JAB, visticamāk, izmantos savas likumā noteiktās tiesības un šodien pieņemto tiesas lēmumu 10 dienu laikā apstrīdēs Administratīvajā apgabaltiesā, Diena.lv pieļāva JAB pārstāvis Guntis Grūba. Līdzīgu lietu par valdības lēmumu zemes transformācijas lietā SIA Adlera īpašumā Bulduros Administratīvā rajona tiesa ierosināja, bet tiesvedība šai lietā joprojām turpinās. «Jāskatās, kāda veidosies tiesu prakse Adleras lietā, ko var izmantot arī šajā lietā. Šobrīd, cik tiesnešu, tik lēmumu, jo līdzīgās lietās tiesu prakses mums tā īsti nav,» izteicās G.Grūba.
JAB tiesā apstrīdēja valdības 2.marta lēmumu par Aināram un Inesei Šleseriem piederošā zemes gabala transformāciju Upes ielā 1a, Jūrmalā, Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā. Rīkojums paredz transformēt meža zemi savrupmājas un saimniecības ēkas kompleksa būvniecībai. Plānots nocirst 76 kokus, no tiem vismaz septiņas priedes, kuru vecums ir ap 100 gadiem, un vēl ap 20 mazāku priežu. Pārējie koki ir kļavas.