30.06.2009
Jūrmalas mēru Trenci sāks tiesāt maijā
- Detaļas
www.nra.lv
01.03.2009
Krimināllietu, kurā par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu apsūdzēts Jūrmalas domes priekšsēdētājs Ģirts Trencis, Jūrmalas tiesa noilēmusi izskatīti 11.maijā plkst.11.
Par to aģentūru LETA informēja Jūrmalas tiesas priekšsēdētājas palīdze Gundega Lapiņa.
Kā ziņots, Jūrmalas pilsētas prokuratūra šo krimināllietu izskatīšanai tiesā nodeva 6.februārī.
Kā aģentūrai LETA pastāstīja prokurors Zigurds Bunks, Trencis savu vainu viņam inkriminētajos likumpārkāpumos neatzīstot.
Galīgā apsūdzība Trencim uzrādīta pēc Krimināllikuma 318.panta 2.daļas - par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja tās izraisījušas smagas sekas vai ja tās izdarītas mantkārīgā nolūkā. Minētais likuma pants paredz sodu ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz astoņiem gadiem vai ar naudas sodu līdz 150 minimālajām mēnešalgām.
Trencim joprojām kā drošības līdzeklis piemērota sūtījuma saņemšanas adreses paziņošana.
Kā ziņots, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) izmeklētājs pagājušā gada rudenī Jūrmalas pilsētas prokuratūrai nosūtīja 2008.gada jūnijā sāktā kriminālprocesa materiālus, ierosinot saukt pie kriminālatbildības bijušo Jūrmalas pilsētas domes Ekonomikas un attīstības nodaļas vadītāju un pašreizējo Jūrmalas domes priekšsēdētāju Trenci par dienesta pilnvaru pārsniegšanu.
Kā aģentūru LETA iepriekš informēja KNAB Sabiedrisko attiecību un izglītošanas nodaļas vadītāja Diāna Kurpniece, kriminālprocesa izmeklēšanas gaitā noskaidrots, ka bijušais Jūrmalas pilsētas domes Ekonomikas un attīstības nodaļas vadītājs, būdams vienīgais pašvaldības kapitālsabiedrības kapitāla daļu turētāja pārstāvis SIA "Jūrmalas slimnīca" un pilnvarots pieņemt kapitālsabiedrības dalībnieku sapulces lēmumus, veicis tīšas darbības, kas acīmredzami pārsniedz viņam ar normatīvajiem aktiem piešķirto tiesību un pilnvaru apjomu un ir pretrunā ar likumā par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu noteikto.
Kriminālprocesa materiāli liecina, ka 2008.gada martā "Jūrmalas slimnīcas" dalībnieku ārkārtas sapulcē Jūrmalas domes amatpersona kā pašvaldības vienīgais pārstāvis pieņēmusi lēmumu slēgt mierizlīgumu kādā kriminālprocesā, kurā apsūdzība konstatējusi, ka SIA "Jūrmalas slimnīca" bijušā valdes priekšsēdētāja Jura Tračuma noziedzīgo darbību rezultātā cietušajai - "Jūrmalas slimnīcai" - nodarīts materiāls kaitējums 23 660 latu apmērā. Pieņemot šo lēmumu, amatpersona samazināja pašvaldības kapitālsabiedrībai atlīdzināmo kompensāciju līdz 11 000 latu, tādējādi "Jūrmalas slimnīcai" un Jūrmalas pašvaldības budžetam kopumā radot zaudējumus ne mazāk kā 12 660 latu apmērā. Šāds mierizlīgums, kas noslēgts, pamatojoties uz minēto lēmumu, ir pretrunā likuma prasībām.
KNAB izmeklētājs secinājis, ka saskaņā ar Jūrmalas pilsētas domes lēmumiem un saistošajiem noteikumiem amatpersona veica pašvaldības kapitāla daļu turētāja pārstāvja funkcijas un šajā konkrētajā gadījumā varēja pieņemt lēmumu par izlīguma slēgšanu starp "Jūrmalas slimnīcu" un tās bijušo valdes priekšsēdētāju, bet, ievērojot arī likumā par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu noteikto, ka rīcībai ar pašvaldības kapitālsabiedrības līdzekļiem jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu.
Izvērtējot kriminālprocesa materiālus, esot pietiekams pamats uzskatīt, ka, neņemot vērā Jūrmalas domes juristu sniegtos skaidrojumus, Jūrmalas prokuratūras brīdinājumā norādīto un domes sēdēs atsevišķu deputātu izteiktos iebildumus, Trencis ar savām darbībām tīši rīkojies pretēji normatīvajiem aktiem un apzināti virzījis šāda mierizlīguma noslēgšanu, apzinoties, ka atsakās vismaz no 12 660 latu "Jūrmalas slimnīcas" un pašvaldības budžetā kopumā un ka prokuratūra ir brīdinājusi par sekām, kas var iestāties pēc šāda mierizlīguma noslēgšanas.
Tādējādi amatpersona rīkojusies pretēji saviem uzdevumiem un pienākumiem, tostarp Jūrmalas pašvaldības uzticētajam pienākumam par to, kā Jūrmalas pilsētas domes Ekonomikas un attīstības nodaļas vadītājam pārvaldīt pašvaldības kapitālsabiedrības un pieņemt pašvaldības kapitāla daļu turētāja lēmumus, nepārkāpjot tiesību aktos noteiktās robežas, norādīja KNAB.
Kā telekompānijas LNT raidījumā "900 sekundes" iepriekš skaidroja Trencis, Tračums bija, iespējams, pretlikumīgi sev piešķīris 23 000 latu, bet ar Jūrmalas domi slēgtais mierizlīgums bijis par summu, kas ir divas reizes mazāka, - 11 000 latu.
Rīgas apgabaltiesa pagājušā gada jūnijā nolēma atcelt Jūrmalas pilsētas tiesas spriedumu un nodot jaunai izskatīšanai pirmās instances tiesā krimināllietu, kurā par valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu pārkāpšanu apsūdzēts Tračums.
Apgabaltiesa pirmās instances tiesas spriedumā saskatīja Kriminālprocesa likuma normu pārkāpumus, tādēļ tagad Jūrmalas pilsētas tiesai lieta būs jāizskata citā sastāvā.
Kā ziņots, Jūrmalas pilsētas tiesa 2008.gada 6.maijā starp Tračumu un "Jūrmalas slimnīcu" apstiprināja izlīgumu un pirmās instances tiesa uzskatīja, ka kriminālprocess līdz ar to ir izbeidzams, taču vēlāk par šādu lēmumu apelācijas protestu iesniedza prokuratūras pārstāvis, aģentūrai LETA iepriekš skaidroja Tračuma advokāts Normunds Duļevskis.
Pēc advokāta domām, pirmās instances tiesas lēmums bija tāds, kādam tam vajadzēja būt, jo Tračums slimnīcai esot samaksājis tik lielu naudas summu, cik tā uzskatījusi par nepieciešamu. Sīkākus izlīguma noteikumus Duļevskis gan aģentūrai LETA nekomentēja.
Jūrmalas pilsētas prokuratūras prokurore Aiva Krasta apsūdzību Tračumam pēc Krimināllikuma 325.panta 1.daļas uzrādīja 2007.gada augustā.
Par valsts amatpersonai likumā noteikto ierobežojumu pārkāpšanu, ja tā izdarīta atkārtoti vai ar to radīts būtisks kaitējums valsts vai sabiedrības interesēm vai ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu līdz 50 minimālajām mēnešalgām.
LETA jau ziņoja, ka process par Tračuma darbībām KNAB tika sākts 2007.gada aprīlī.
KNAB pirmstiesas izmeklēšanas laikā noskaidrojis, ka laika posmā no 1999.gada līdz 2004.gada oktobrim "Jūrmalas slimnīcas" amatpersona, vienpersoniski izdodot rīkojumus un nosakot izmaksāt sev atlīdzību papildu darba algai, radījusi zaudējumus 33 367 latu apmērā un būtisku kaitējumu valsts un sabiedrības interesēm.
Kriminālprocesa materiāli liecina, ka "Jūrmalas slimnīcas" valdes priekšsēdētājs ilgstoši pārkāpis valsts amatpersonai likumā noteiktos ierobežojumus pieņemt lēmumus, kuros viņš pats ir personiski vai mantiski ieinteresēts.
Viņš nav arī ievērojis Ministru kabineta noteikumus un noslēgtā darba līguma nosacījumus attiecībā uz savu atalgojumu, iepriekš norādīja KNAB.
Jūrmalas dome sašutusi par Latvijas antireklāmu Igaunijā
- Detaļas
Diena
03.03.2009
Jūrmalas dome paziņojusi, ka Igaunijas rīcības rezultātā Jūrmalas uzņēmēji saņēmuši desmitiem atsaukumu no šīs valsts iedzīvotājiem. "Igaunijas paziņojums faktiski uzskatāms par negodīgu konkurences cīņu, kas iedragā Baltijas valstu sadarbību un vienotību krīzes apstākļos," uzskata Jūrmalas pilsētas domes priekšsēdētāja vietnieks Dainis Urbanovičs.
Atgādinām, ka februāra vidū Igaunijas Veselības aizsardzības inspekcija savā mājas lapā publicēja informāciju par A hepatīta izplatību Latvijā un ieteikumu šobrīd neplānot skolēnu grupu braucienus uz Latviju paaugstinātā saslimšanas riska dēļ. Pēc Latvijas Ārlietu ministrijas notas, inspekcija rekomendēja, braucot uz Latviju, apsvērt vakcinēšanos.
"Klipā par nepieciešamību vakcinēties pret A hepatītu, kas tiek demonstrēts Igaunijas televīzijā, nepārprotami kā potenciālais infekcijas avots tiek norādīta Latvija un konkrēti akvaparks, kas Latvijā ir tikai viens, proti, "Līvu akvaparks" Jūrmalā," uzsvērts kūrortpilsētas domes paziņojumā.
Pēc pašvaldības sniegtās informācijas, pilsētas viesnīcas un ūdens atrakciju parks saņēmis desmitiem iepriekšējo pieteikumu atsaukumu, kas radot nopietnus zaudējumus.
Diena jau ir rakstījusi, ka Latvijā vērojama A hepatīta epidēmija, kas nav mazinājusies arī šā gada sākumā - janvārī trīs nedēļu laikā tika reģistrēti 194 jauni A hepatīta gadījumi. Pērn slimnīcā nonāca tuvu tūkstotim inficēto, bet salīdzinoši 2007.gadā to skaits nepārsniedza desmit cilvēkus.
Bulduru pludmali nevirza Zilā karoga statusa iegūšanai
- Detaļas
16.03.2009
Jūrmalas pilsētas dome šogad pieteikusi trīs pludmales Zilā Karoga Nacionālajai žūrijai - Majoru, Bulduru un Jaunķemeru, taču Zilā Karoga Nacionālās žūrijas sēde tikai divas no tām - Majoru un Jaunķemeru pludmales - nolēmusi virzīt starptautiskās žūrijas izvērtējumam, Dienu informēja Jūrmalas pilsētas dome.
Žūrija izlēma nevirzīt Bulduru peldvietu infrastruktūras un drošības kritēriju neizpildes dēļ, skaidro Jūrmalas dome. "Arī pirms gada lēmums bija tāds pats un aizbildinājums - nesakārtotais īpašums, pussagruvusi ēka 6.līnijā līdzās kāpām. Diemžēl komunikācija gada garumā ar nesakoptā īpašuma saimniekiem - Valsts nekustamo īpašumu aģentūru - nav devusi nekādus rezultātus. Un atkal Jūrmala ir ķīlnieka lomā, kā tas nereti gadās, cenšoties veidot sadarbību ar valsts institūcijām," secina Jūrmalas pilsētas domes izpilddirektors Gatis Truksnis.
Kopumā Vides ministrijā notikušajā Zilā karoga nacionālās žūrijas komisija izvērtēja pieteiktās 13 peldvietas un divas jahtu ostas, to atbilstību virknei nosacījumu, piemēram, ūdens kvalitāte, infrastruktūras kvalitāte, drošība u.c.
Jūrmalā vērienīgs dzīvokļu rindas īsināšanas plāns
- Detaļas
Diena
03.03.2009
Jābūvē pašiem un, kamēr krīzes dēļ cenas ir zemākas, jāpērk citu uzbūvētas mājas. Šādus risinājumus dzīvokļu rindas īsināšanai plāno Jūrmalas dome (JD). Lai arī pašvaldība ilgtermiņā lolo cerības par piecām sociālajām mājām, pirmā no kurām 65 ģimenes uzņemtu jau nākamgad, kā arī tuvākajos trīs gados plāno iegādāties 150 līdz 300 dzīvokļu, paši domnieki skeptiski vērtē izvirzīto mērķi - līdz 2011.gadam samazināt rindu vismaz par 500 ģimenēm. Vairāki Dienas uzrunātie deputāti norāda, ka apņemšanās pirkt dzīvokļus vērtējama tikai kā signāls, ka sākusies priekšvēlēšanu cīņa, bet reāli naudas pilsētas budžetā nebūšot. Citi uzsver - dzīvokļu pirkšana tiekot gatavota domnieku sāktiem mājokļu projektiem.
Patlaban pašvaldības dzīvokļu rindā reģistrētas 584 jūrmalnieku ģimenes, no tām 170 ir tādas, kuras apgādājamas ar dzīvokli pirmām kārtām, piemēram, bāreņi, tādēļ domnieki pagājušajā nedēļā lēma, ka pašvaldībai līdz 2011.gadam jāiegādājas vismaz 150 dzīvokļu. Savukārt 300 dzīvokļu augšējā latiņa noteikta, vadoties pēc pilsētas budžeta iespējām. Par šiem dzīvokļiem dome plāno samaksāt 12 gados. Pēc Dienas aplēsēm, 300 divistabu dzīvokļu iegāde, par katru maksājot nepilnus 45 tūkstošus latu, JD izmaksātu 13,4 miljonus latu, taču neoficiāli pieļauts, ka plānots tērēt 24 miljonus.
Pašvaldības iepirkumu biroja vadītājs domnieks Jānis Kuzins uzsver, ka par konkrētām summām varēs runāt tikai pēc iepirkumu procedūras beigām. Tā kā jau pabeigtie projekti Jūrmalā pārsvarā ir ar ekskluzīviem mājokļiem, dzīvokļus, visticamāk, nāksies pirkt vēl būvēt nesāktās mājas, kuras plānots nodot ekspluatācijā līdz 2011.gada beigām. Pašvaldība dzīvokļu būvētāju izraudzīsies ne vien pēc zemākās cenas, bet arī garantijas apkopes un kvalitātes. Šie kritēriji, kad cena nav noteicošā, radīja pamatu runām, ka 300 dzīvokļu iepirkumu JD gatavojot kādam no domnieku vai viņiem pietuvinātu cilvēku iecerētam daudzdzīvokļu namu projektam.
Deputāts Igors Dreija min domnieku Daiņa Urbanoviča un Agra Kalnciema (TP) vārdus. Domes sēžu protokoli liecina, ka pērn 11.decembrī JD apstiprinājusi AD Spice iesniegtu detaļplānojumu apvienotam zemesgabalam Kauguros, Tallinas ielā 35 un 37, ļaujot būvēt trīs līdz piecu stāvu daudzdzīvokļu mājas. Uzņēmumu reģistra datubāzes apkalpojošās firmas Lursoft informācija rāda, ka AD Spice vienīgais īpašnieks ir domnieks A.Kalnciems. Zīmīgi, ka dome, labvēlīgi pildoties budžetam, nākamgad 9 līdz 12 stāvu augstu 60-80 dzīvokļu sociālo māju varētu sākt būvēt tieši Tallinas ielā.
D.Urbanovičs šādus minējumus noliedz, tos saucot par antireklāmu. Savukārt A.Kalnciema partijas biedrs domnieks Zigurds Starks (TP) teica, ka kolēģis pēdējās dienās uzturas Itālijā, tādēļ balsojumā par mājokļu programmu nepiedalījās, ieinteresētās personas rosinot meklēt citur: "Man ir informācija, ka šos dzīvokļus dome varētu iepirkt no bijušā mēra, tagad domnieka Raimonda Munkevica partijas biedra Māra Dzenīša, kura iecerētajā izklaides kompleksā Kāpa varētu satilpt pat visi 600 dzīvokļi," M.Dzenītis Dienai skaidro, ka "neko absurdāku neesmu dzirdējis". Krīzes dēļ Kāpas projekts esot iesaldēts uz 4-5 gadiem. "Kamēr pārstāvēšu šo projektu, tam būs sākotnējā ievirze - izklaide un slēpošana," uzsver M.Dzenītis un piebilst, ka ekskluzīvie apbūves nosacījumi, tostarp 24 stāvu apbūve 50 metru no jūras, tiks anulēti, ja saskaņotā izklaides kompleksa vietā attīstītāji izdomās celt daudzdzīvokļu māju.
Jūrmalas mērs Ģirts Trencis mahināciju iespēju noraida un informē, ka piektdien domes iepirkumu komisija varētu saskaņot dzīvokļu iepirkuma nolikumu, kurš došot "vienādas iespējas visiem pretendentiem". Mērs uzsver, ka piedāvāt varēs jau pabeigtus, tukšus vai daļēji aizpildītus projektus, kā arī vēl būvēt nesāktas ēkas. Pēc viņa aplēsēm, šim aprakstam Jūrmalā atbilstot vairāk nekā pussimt projektu, taču dome uzreiz atteikšoties no piedāvājumiem, kuri dārgāki par 1000 latiem kvadrātmetrā. Otru sietu uzliekot prasība pēc bankas garantijām - ja bankas atteiksies sadarboties ar potenciālo būvnieku, būs jāmeklē cits.
Pašvaldība šogad plāno sākt 65 dzīvokļu sociālās mājas būvniecību Līču ielā pie Slokas dzelzceļa stacijas, taču tās celtniecības izmaksas būs jāsedz būvniekam, ar kuru JD norēķināsies 8-12 gados ar atliktā maksājuma palīdzību. "Kopējās izmaksas precīzi varēs nosaukt pēc iepirkuma procedūras noslēgšanās," saka par mājokļu programmu atbildīgā pašvaldības uzņēmuma Jūrmalas attīstības projekti valdes priekšsēdētājs Ivars Proboks.
Pieprasa apturēt videi draudīgo Aizsargjoslu likuma grozījumu virzīšanu
- Detaļas
Diena
Jūrmalas Aizsardzības biedrības valde
23.03.2009
Jūrmalas Aizsardzības biedrība kategoriski iebilst pret Saeimas Tautsaimniecības komisijā iesniegtajiem grozījumiem Aizsargjoslu likumā, kas pieņemšanas gadījumā nopietni apdraud vidi daudzās piejūras pilsētās, ciemos un ārpus to teritorijām.
Lai cīnītos pret kārtējo valsts likumdevēju patvaļu un lēmumu pieņemšanu šauru privāto interešu vārdā, Jūrmalas Aizsardzības biedrība ar biedrību Mūsu Baldone, Par laikmetīgu un sakārtotu kultūrvidi Ikšķilē, Partnerība laukiem un jūrai, Zemes draugi un Pasaules Dabas fonds atbalstu ir nosūtījusi protesta vēstuli Vides ministrijai, Saeimas Tautsaimniecības komisijai un visām Saeimas frakcijām ar lūgumu neatbalstīt minēto grozījumu iekļaušanu Aizsargjoslu likumā.
Aizsargjoslu likuma 6. un 36.panta grozījumu priek_likumi, kas iesniegti izskatīšanai Saeimā trešajā, galīgajā lasījumā, paredz vairākas būtiskas izmaiņas, kas nopietni apdraud vides intereses.
Piemēram, ja līdz šim kāpu aizsargjoslas platums likumā bija noteikts 300 metrus un tikai atsevišķās vietās 150 metrus, saskaņā ar iesniegtajiem likuma grozījumiem, turpmāk to noteiks vietējās pašvaldības.
Jāatgādina, ka vairākas pašvaldības pretēji vides un iedzīvotāju interesēm ir ļaunprātīgi izmantojušas jau esošo Aizsargjoslu likuma redakciju, tādēļ piedāvātie grozījumi stāvokli var vēl pasliktināt. Ārpus pilsētām un ciemiem vairs nepastāvēs būtiski apbūves ierobežojumi kāpu zonā, arī būvju rekonstrukciju, restaurāciju vai renovāciju apjoms vairs var netikt kontrolēts.
Turklāt grozījumu rezultātā privātpersonas visai brīvi varēs privatizēt valsts vai pašvaldības īpašumā esošu zemi kāpu aizsargjoslā.
Faktiski grozījumos ir iestrādātas ievērojamas krasta kāpu zemes privatizācijas, apbūves un nekontrolētas pārbūves shēmas, kas var izrādīties ļoti izdevīgas un ieinteresēt dažu labu "sabiedrības krējuma" pārstāvi, jo savrupmāja starp priedēm ar skatu uz jūru caur guļamistabas logu mūsdienās ir kļuvusi teju par apliecinājumu stāvoklim sabiedrībā.
Savukārt vienkāršajiem iedzīvotājiem šī likuma grozīšana nozīmēs ierobežotas iespējas piekļūt jūrai - iemītās taciņas aizvien biežāk aprausies pret augstiem žogiem un bieziem mūriem ar novērošanas kamerām, nemaz neminot sabojāto kāpu zemi un iznīcinātos unikālos Baltijas jūras biotopus.
Jūrmala un tuvējie Kurzemes jūrmalas ciemi ir piedzīvojuši tik daudz kāpu apbūves pārkāpumu, ka ir visai maz cerību, ka Aizsargjoslu likuma kārtējie grozījumi ir iesniegti iedzīvotāju interesēs. Apbūvētāji jau sen dzīvo savos zemesgabalos, un esošie likumi tiem nav bijis šķērslis. Grozījumi ir nepieciešami tiem, kas šo zemi ir nopirkuši, iznomājuši vai privatizējuši, zinot, ko vēlāk no tās iegūs.
Dabas aizsardzības un sabiedrības interešu, nevis šaura biznesa aprindu loka vārdā ceram uz valsts augstāko amatpersonu godaprātu, lemjot par piejūras kāpu zonu likteni.