30.03.2009
Jūrmalas Domes kandidātu solījumi plašākai sabiedrības līdzdalībai
- Detaļas
25.05.2009 Iveta Kažoka
http://www.politika.lv/blogi/index.php?id=61392
Pagājušajā ceturtdienā biju klāt Jūrmalas Aizsardzības biedrības organizētajā diskusijā ar vēlēšanu kandidātiem. Jūrmalā startē 14 saraksti, uz pasākumu bija ieradušies 12 (LSDSP un Dzimtenes pārstāvji acīmredzot neuzskatīja par vajadzīgu).
Diskusija bija ļoti interesanta un tiešām ceru, ka jūrmalniekiem vēl būs iespēja tās fragmentus apskatīt Internetā. Vismaz man tā noteikti palīdzēja sašaurināt iespējamās vēlēšanu izvēles - 4 "pieņemami" varianti tika noīsināti uz 2 ar pusi.
Vēsturei un citiem jūrmalniekiem vēlos pārstāstīt visu kandidātu atbildes uz jautājumu par to, kā palielināt sabiedrības līdzdalības iespējas pašvaldības lēmumu pieņemšanā.Atbildes uz šo jautājumu man šķiet ļoti svarīgs- ja ne pats svarīgākais - kritērijs izvēlei vēlēšanās: tās ļoti daudz ko parāda par kandidāta kompetenci un attieksmi pret varu&vēlētājiem. Turklāt ja solīts ir kas konkrēts (un Aidis Tomsons, kurš lieliski moderēja diskusiju, uzstāja uz konkrētību), tad ievēlēšanas gadījumā solījums ļauj "saukt deputātu pie vārda".
Pārstāstā ievērošu hronoloģisku secību. Tā kā dažiem kandidātiem nepaspēju pierakstīt vārdus, tad visus identificēšu pēc partijām.
SCP pārstāve. Ievadā stāstīja par līdzšinējām konsultācijām un to, kā palielināt sabiedrisko apspriežu skaitu. Piedāvāja tās rīkot arī sestdienās un cilvēkiem ērtā laikā. Tā, lai sabiedriskās apspriedes vairs nebūtu "ķeksīša pasākums". Uzsvēra, ka domei jāmācās cilvēkus ieinteresēt. Nepieciešamas tikšanās ar iedzīvotājiem vismaz reizi ceturksnī. Uzskatīja, ka Internetā būtu jādod iespēja cilvēkiem uzdot jautājumus, uz kuriem deputātiem tad būtu jāatbild.
SC pārstāvis. Ar sašutumu pauda, ka likums neļaiuj deputātam balsot "pret" detālplānojumiem. Uzskatīja, ka ar sabiedrības līdzdalību viss ir kārtībā, jo tiek rīkotas iedzīvotāju pieņemšanas.
TP pārstāvis. Atzina, ka Domes rīcība ar bēdīgi slavenajiem Attīstības plāna grozījumiem bija kļūdaina, jo Dome toreiz bija slēpusi informāciju. Uzskatīja, ka risinājums būtu piesaistīt pie plānošanas speciāli tam nolīgtus cilvēkus (nevis norīkot ietekmējamus Domes darbiniekus). Tāpat esot vajadzīgs dialogs, konsultēšanās ar iedzīvotājiem vēl pirms plānu izstrādes. Minēja, ka varētu domāt par Domei saistošiem vietējo iedzīvotāju referendumiem. Pats regulāri tiekoties ar iedzīvotājiem.
Tev, Jūrmalai pārstāve. Arī atgriezās pie epopejas ar Attīstības plāna grozījumiem - uzskata, ka lielākā problēma bija tāda, ka iedzīvotāju viedoklis netika ņemts vērā. Uzskata, ka būtu vajadzīgi pašvaldību līmeņa referendumi. Vēl vajadzētu mēģināt caur projektiem iesaistīt vecāko klašu skolēnus. Problematisku jautājumu gadījumā būtu jārīko Domes izbraukuma sēdes.
TB/LNNK pārstāvis. Atbalsts ideju par vietējo iedzīvotāju referendumiem - tikai jāatrunājot, kad tos drīkst rīkot. Tad instruments ir formālās pieņemšanas. Kur viņu var sameklēt? Pats tiekoties, piemēram, ar sportistiem, treneriem, kur uzzina, kas cilvēkiem vajadzīgs.
PCTVL pārstāvis. Katru pirmdienu pieņemot iedzīvotājus. Uzskata, ka sabiedriskās apspriedes vajag ne tikai par detālplānojumiem, bet arī par citiem jautājumiem. Jāliek atskaitīties "Jūrmalas Namsaimniekam". Vietējiem iedzīvotājiem jālemj, kuru ielu remontēt.
LPP/LC; LZS pārstāvis. Lemjot par plānojumiem, svarīgs deputāta godaprāts nevis parakstu skaits. Reizi ceturksnī atskaitīšoties iedzīvotājiem. Atbalsta domu par vietējiem referendumiem. Jābūt iespējai atsaukt deputātus.
Jūrmala - mūsu mājas pārstāvis. Svarīga cieša sadarbība ar NVO. Jāņem vērā tikai vietējo cilvēku viedoklis - ja parakstījušies no citām pilsētām, tas nav jāņem vērā. Jārīko izbraukuma sēdes uz Jūrmalas rajoniem. Piedāvā ar vēlētājiem noslēgt Godaprāta līgumu: ja pēc vēlēšanām vēlētājs būs neapmierināts, var lūgt deputātu atkāpties. Ja šādu neapmierināto būs vairāk nekā puse, kandidāts atkāpšoties. Ko darīt, ja līgumus nemaz tik daudz vēlētāji nav noslēguši? Kandidāts nav padomājis. Iedošot savu telefona Nr.vēlētājiem.
Mūsu Zeme pārstāvis. Stāstīja par Domes pieņemtajiem nelikumīgajiem lēmumiem. Uzsver, ka sabiedriskās apspriedes ārzemēs notiek savādāk, cilvēkiem ērtāk un pieejamāk.
JL pārstāve. Svarīgi esot, kā panākt, lai vairāk cilvēki nākot uz vēlēšanām? Deputātiem jāatbild tiesā par nelikumīgiem lēmumiem, tas palīdzēšot atgūt uzticēšanos. Atbalsta pašvaldību referendumus, bet vajagot skaidrus kritērijus. Iedzīvotāji pamatīgāk jāinformē caur sabiedrisko attiecību nodaļu, Internetu, avīzēm, tikšanām.
Zaļās partijas pārstāve. Atzina, ka sabiedriskās apspriedes šobrīd ne īpaši labi strādā.Taču vecais sasaukums vienu no apspriešanām gan bija labi noorganizējis. Jūrmalā labi esot tas, ka detālplāna izstrādes gadījumā tiek sūtītas informatīvas vēstules kaimiņiem. Mēdzot būt "organizētas" sabiedriskās apspriedes. Lēmums jāpieņem politiķiem, taču balstoties uz kompromisu un diskusiju. Laikā, kad bija pilsētas mērs, viņa sākusi rīkot SKYPE konferences ar iedzīvotājiem, bet nākamajam mēram tas vairs nav interesējis.
PS pārstāvis. Uzskata, ka jāmaina Domes attieksme. Vislabāk, ja problēmas tiktu risinātas trīspusējā padomē: iedzīvotāji - uzņēmēji - Dome. Ja neizdotos, tad būtu jārīko vietējās sapulces un apspriedes.
Tas arī viss. Kā redzams: Jūrmalas Domes kandidāti (ar retiem izņēmumiem), domājot par iedzīvotāju iesaistīšanu, ir iestrēguši 20.gadsimtā (sabiedriskās apspriedes, klātienes tikšanās ar vēlētājiem). Ļoti reti kurš kaut vai iedomājās par inovatīviem un interaktīviem iedzīvotāju iesaistes veidiem. Un skumjākais tas, ka daži "eksemplāri" vispār pēc vēlēšanām iedzīvotāju redzēt negrib.
Kā Jūraslīcis kļuva par Balto kāpu
- Detaļas
Diena
11.02.2009
Kārtojot savstarpējās attiecības, Šķēle un Loze atstāj valsti ar garu degunu.
Pirms trim gadiem pavasarī advokāts Jānis Loze Jūrmalā smaidīgs vadīja starptautisku arhitektu plenēru, kura mērķis bija izstrādāt interesantāko attīstības vīziju bijušā zvejnieku kolhoza Jūraslīcis teritorijai pie Lielupes ietekas Rīgas līcī. Bija acīmredzams, ka J.Loze ir laimīgs un šim projektam pieder viņa sirds. Patlaban, trīs gadus vēlāk, J.Loze ir manāmi nosirmojis, bet smaids viņa sejā nespēj noslēpt pēdējā gada pārdzīvojumus.
J.Loze Jūraslīča projektu ir zaudējis. Pērn maijā tas nonāca J.Lozes ietekmīgā klienta Tautas partijas tēva Andra Šķēles ģimenes rokās. J.Loze stāsta, ka projektu pārdevis, bet no plašākiem komentāriem atsakās. Dienas rīcībā esošā neoficiālā informācija liek domāt, ka šis bija piespiedu darījums, jo J.Loze vairs nespēja nokārtot finansiālās saistības ar bankām un privātajiem kreditoriem.
Darījums ar Šķēli par Jūraslīča pārdošanu tika nokārtots tik eleganti, ka ar garu degunu palika Latvijas valsts. 2006.gadā digitālās televīzijas krimināllietas ietvaros, kur J.Loze ir viens no apsūdzētajiem, prokuratūra lūdza tiesu uzlikt arestu visiem tobrīd advokātam piederošajiem īpašumiem. Tajā skaitā firmai Upes krasts, kurai pastarpināti caur trim citām firmām piederēja Jūraslīča teritorija 23 hektāru platībā. Pārdodot šo teritoriju A.Šķēlem, no firmas Upes krasts palikusi vien tukša čaula. Ja J.Lozi notiesās ar mantas konfiskāciju, tiesībsargiem būs mazāk no kā paņemt, lai kompensētu digitālās TV krimināllietā konstatētos valstij nodarītos zaudējumus, kas prokuratūras ieskatā pārsniedz 4 miljonus latu. Prokurors Edvīns Piliksers Dienai pauda pārsteigumu par Jūraslīča īpašnieku maiņu. Taču vienlaikus arī atzina, ka juridiski viss ir kārtībā un J.Loze likumu nav pārkāpis. Uzliktais arests liedz J.Lozem pārdot sev piederošo firmu Upes krasts, bet ne mantu, kas pieder šai firmai.
"Nevarēju uzlikt arestu arī firmai piederošajiem īpašumiem, jo man nav ziņu, ka tā būtu iegūta noziedzīgā kārtā. Tāda ir likumdošana," secināja E.Piliksers.
Lēti iegūst dārgu zemi
Arhitektu plenērā par Jūraslīča teritorijas apbūvi uzvarēja dāņu arhitektu piedāvājums. 23 hektāru platībā arhitekti bija iecerējuši restorānus, spa, viesnīcas, dzīvojamās mājas, jahtu un laivu piestātnes un plašu atpūtas zonu iedzīvotājiem. Viss bija tik tuvu, lai iecere izdotos.
Jūraslīča projektā J.Loze iesaistījās jau 2005.gada sākumā. Toreiz gan vēl nekāda projekta nebija. Vien izmanīgi vīri nodibināja trīs firmas - Alerts Plus, Rekreācijas serviss un Lielupes grīva, kurām Privatizācijas aģentūra (PA) iznomāja bijušā kolhoza zemi. Firmu īpašnieku vidū vīdēja tādi uzvārdi kā bijušais PA šefs Jānis Naglis, nekustamo īpašumu kompānijas Latio īpašnieks Edgars Šīns, ietekmīgā advokāta Andra Grūtupa dēls Viktors un arī advokāts J.Loze. 2005.gada vasarā viņš kļuva par vienīgo triju firmu īpašnieku.
2006.gada sākumā J.Loze firmas kā nomnieces izmantoja pirmās rokas tiesības zemi privatizēt par 2,5 miljoniem latu jeb 11 latiem kvadrātmetrā. Zemi J.Loze privatizēja kā mazvērtīgu rūpniecisko teritoriju, lai gan bija zināms, ka tā tiks apbūvēta. Tobrīd tirgū līdzīgu teritoriju cena svārstījās no 35 līdz pat 400 Ls/m2. Pusgadu vēlāk Jūrmalas pašvaldība Jūraslīča teritorijai mainīja zonējumu pret dzīvojamo, darījumu un daudzstāvu apbūves zemi.
Zemes privatizācijai un projekta sagatavošanai J.Loze dažādās bankās bija aizņēmies vairāk nekā 20 miljonus latu. Projekta kopējā vērtība tika lēsta ap 100 miljoniem.
Paralēli Rīgā J.Loze realizēja savu otru lolojumu - Tango projektu, kas paredz vesela kvartāla izbūvi Rīgas centrā. Viss it kā notika. Taču realitātē J.Lozes sabūvētā finanšu piramīda sāka strauji brukt.
Šķēle glābj naudu
Izskatās, ka J.Lozem finanšu grūtības sākās jau ātrāk. Pērn maijā visas trīs firmas, kam pieder Jūraslīča zeme, reorganizēja un pievienoja svaigi dibinātai firmai Baltā kāpa, liecina Uzņēmumu reģistrā atrodamā informācija. Reorganizācijas līguma projekts paredz: "pievienošanas rezultātā" firmas "nodod visu savu mantu" SIA Baltā kāpa un beidz pastāvēt.
Baltās kāpas īpašnieki pastarpināti ir A.Šķēles ģimene, viņa biznesa partneris Edgars Šķenders un firmas Skonto būve īpašnieks Guntis Rāvis. Pieejamie dokumenti liecina, ka G.Rāvis projektā ienāk ar vērienīgu summu - 6,4 miljoniem latu, ko ieskaita firmas pamatkapitālā. Savukārt A.Šķēles ģimene, kā noprotams, pamatkapitālā iegulda savu daļu Jūraslīča īpašuma, kas novērtēts par 9,6 miljoniem latu.
Komercķīlu reģistrs rāda, ka jau darījuma laikā tiek atmaksāts vismaz 7 miljonu latu liels parāds GE Money Bank. Zemesgrāmatas dati vēsta, ka jaunie īpašnieki pārņēma kredītsaistības pret Hansabanku (7 milj. latu) un Aizkraukles banku (12,6 milj. latu).
Beigas
Cik daudz naudas no Jūraslīča darījuma dabūja pats J.Loze, nav zināms. Ja vispār dabūja, jo maijā, kad viņš it kā pārdeva vērtīgo zemes gabalu, advokāts no uzņēmēja Mārtiņa Lauvas aizņēmās 1,5 miljonus eiro. Dienas Bizness raksta, ka J.Loze ir arī parādā miljonāram Mono holdings šefam Mihailam Uļmanam.
Iespējams, Jūraslīča nonākšana A.Šķēles īpašumā bija savstarpējo finansiālo rēķinu kārtošana. J.Loze ar A.Šķēli pazīstams vairāk nekā 10 gadus. Šī pazīšanās J.Lozem maksājusi ar apsūdzību digitālās TV afēras lietā par krāpšanu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu. Uz apsūdzēto sola šajā lietā sēž vēl vairāki A.Šķēles padotie - viņa grāmatvedis Harijs Krongorns un bijušais runas vīrs Jurģis Liepnieks.
Dienai zināms, ka A.Šķēle pats personīgi iesaistījās sarunās ar bankām, lai veiksmīgi nokārtotu Jūraslīča darījumu. Vai viņš joprojām izmanto J.Lozes kā advokāta pakalpojumus, abas puses nekomentē. "Jūsu uzdotais jautājums Dienas dzeltenumu apliecina visā košumā. Par ārstiem un advokātiem neviens komentārus nesniedz," telefona īsziņā norādīja A.Šķēle.
Vairāki avoti, kas vēlējās palikt anonīmi, Dienai norādīja, ka A.Šķēles un J.Lozes draudzība beigusies. A.Šķēli esot sadusmojis fakts, ka J.Loze vēl pērn atteicis kāda skandināvu investora ļoti izdevīgu piedāvājumu nopirkt Jūraslīča projektu, kas būtu ļāvis ne tikai nomaksāt milzīgos kredītus, bet arī labi nopelnīt. Cerot uz lielāku peļņu, J.Loze piedāvājumu noraidījis.
Finansiālās attiecības starp J.Lozi un A.Šķēli joprojām turpinās. Pērn nogalē A.Šķēle no Nordea bankas nopirka J.Lozes parādu un tādējādi arī ieguva bankai doto ķīlu - otru J.Lozes sirdsbērnu - Tango projektu. Aprīlī noteiktas projekta izsoles.
***
Jāņa Lozes finansiālais stāvoklis
pieder gandrīz 200 m2 liels dzīvoklis Lāčplēša ielā, ieķīlāts par 230 000 latu Nord/LB Latvija, uzlikts arests digitālās TV lietā
pieder 5 stāvu ēka Blaumaņu ielā 22, ieķīlāts Nordea bankā par 1,8 miljoniem latu, uzlikts arests digitālās TV lietā
pieder daļas firmā LGC, uzlikts arests digitālās TV lietā
pieder SIA Blaumaņa nami, kam 100% pieder SIA Tango projekts. Abām šīm firmām pieder nekustamie īpašumi Blaumaņa ielā 20, Blaumaņa ielā 24, divi zemes gabali Dzirnavu ielā 85, Tērbatas 14. Ieķīlāti Nordea bankā, kura J.Lozes parādu cedēja A.Šķēles firmai. Tā aprīlī rīko nekustamo īpašumu izsoli. Kopējā sākumcena noteikta 6,3 miljoni latu, lai gan kopējā hipotēka Nordea šiem īpašumiem ir 28 miljoni latu
pieder SIA Upes krasts. Šai firmai piederēja trīs citas firmas, kuru īpašumā atradās bijušā kolhoza Jūraslīcis teritorija 23 hektāru platībā. Par spīti arestam, kas digitālās TV lietā uzlikts firmai Upes krasts, tai piedrošās trīs firmas pērn maijā nonākušas A.Šķēles ģimenes un uzņēmēja Gunta Rāvja īpašumā
parādā uzņēmējam Mārtiņam Lauvam 1,5 miljonus eiro, kas bija jāatdod 2008.gada beigās. J.Loze parādu nav atdevis, tādēļ pēc M.Lauvas lūguma tiesa šogad janvārī uzlika aizliegumu rīkoties ar teju visiem iepriekš minētajiem J.Lozes īpašumiem (izņemot dzīvokli Lāčplēša ielā)
publiski izskanējis, ka J.Loze parādā arī miljonāram Mono holdings šefam Mihailam Uļmanam. Parāda summa nav zināma
par J.Lozes projektu tiek uzskatīts arī atpūtas centrs Bowlero pie lielveikala Spices. Tas pieder firmai Loze&Loze. 2006.gadā, pāris nedēļu pirms apsūdzības uzrādīšanas digitālās TV lietā, J.Loze šo firmu pārdeva nu jau šķirtajai sievai. Bowlero centrs par 8,4 miljoniem ieķīlāts GE Money Bank
Avots: zemesgrāmata, Uzņēmumu reģistrs, tiesas lēmums par prasības nodrosināšanu
Jūrmalas dome ņems jaunus kredītus
- Detaļas
Dienas Bizness
13.02.2009
Vairāk nekā divus miljonus latu lielu kredītu iecerēts ņemt Pumpuru vidusskolas rekonstrukcijai, savukārt gandrīz 1.5 miljonus latu - Z.Meierovica prospekta remontdarbiem.Pašvaldības budžets jau ir apgrūtināts ar 5.5 miljonu latu lielu kredītu apmaksu.
Pumpuru vidusskolā remontdarbus paredzēts sākt maijā, ja pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padome atļaus Jūrmalas domei ņemt kredītu. Z.Meierovica prospekts ir Jūrmalas centrālā iela, kas jau ilgstoši nav labota. Speciālisti lēš, ka kopējās ielas rekonstrukcijas izmaksas būs aptuveni 2.8 miljonus latu lielas.
"Esam saņēmuši Satiksmes ministrijas atbalsta vēstuli, kredīts jāņem, jo nepieciešams pašvaldības līdzfinansējums. Tāda izdevība ir jāgrābj ar abām rokām, īpaši tagad, kad būvniecības cenas ir samazinājušās," kredīta nepieciešamību skaidro Jūrmalas domes priekšsēdētājs Ģirts Trencis.
Jūrmalas dome pieņem bezdeficīta budžetu
- Detaļas
Diena
13.02.2009
Tas ir izdzīvošanas budžets, atbildot uz Jūrmalas domes (JD) deputāta Ilmāra Ančāna (Mūsu zeme) jautājumu, kas ir svarīgāk - jauns asfalts Meierovica prospektā vai brīvpusdienas skolēniem -, par domes vienbalsīgi apstiprināto šā gada Jūrmalas budžetu skaidro pilsētas mērs Ģirts Trencis. Brīvpusdienas budžetā atstātas ar nosacījumu "ja labvēlīgi pildīsies budžeta plāns", bet ielas remonts atkarīgs no tā, vai valsts segs pusi izdevumu jeb 1,4 miljonus latu, kā solīts. "Kompromisu budžeta" ieņēmumi un izdevumi plānoti 55,7 miljonu latu, kas ir par 9,3 miljoniem latu jeb 14,3% mazāk nekā pērn. Šis ir pirmais JD budžets pēdējos 15 gados ar ieņēmumu kritumu.
Lai panāktu bezdeficīta budžetu, pašvaldība iecerējusi pārdot zemi, iegūstot vairāk nekā trīs miljonus latu. Atgādinot par stagnāciju nekustamo īpašumu tirgū un cenu lejupslīdi, šī ideja domes sēdē izpelnījās lielāko kritiku. "Tas darīts ar domu, ka nekas netiks pārdots, toties ir pamats tērēt par trīs miljoniem latu vairāk," uzsver iepriekšējais kūrortpilsētas mērs deputāts Raimonds Munkevics (Jūrmala - mūsu mājas). Viņaprāt, šāda "mahinācija" ar šķietamu ieņēmumu iekļaušanu budžetā darīta, apzinoties, ka vasarā gaidāmas pašvaldības vēlēšanas, un tālākā saimniekošana būtu jaunā domes sasaukuma problēma.
Ģ.Trencis uzsvēra, ka pērn R.Munkevica laikā pārdoti JD īpašumi par gandrīz četriem miljoniem latu, bet budžetam pievienoto īpašumu sarakstam esot tikai informatīva nozīme. "Tā ir shēma, kā pašvaldības mēģina izpatikt saviem sponsoriem," uzskata Saeimas deputāte Ilma Čepāne (PS). Likumu īpatnības liekot pašvaldībām par pamatu zemesgabala vērtības noteikšanai izmantot līdz 2007.gada beigām pieņemto kadastrālo vērtību, kura pērn ir augusi. "Reāli tas nozīmēs, ka dome kāpu zemi varēs notirgot par latu kvadrātmetrā," lēš I.Čepāne un uzsver, ka šie darījumi "jāskata kontekstā ar premjera Ivara Godmaņa (LPP/LC) tandēmā ar Saeimas deputātu Kārli Leiškalnu (TP) Saeimā bīdītiem grozījumiem Aizsargjoslu likumā", kas pavērtu lielu brīvību jūras piekrastes teritoriju apbūvē.
JD budžetā iestrādāts turpat 19% iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumu kritums līdz 21,2 miljoniem latu. Ja reālais samazinājums izrādīsies lielāks, JD vērtēs iespējas samazināt pašvaldības iestādēs strādājošo skaitu, jo līdz šim centās iztikt ar neaizpildīto vakanto vietu likvidēšanu. JD plāno būtiski samazināt tēriņus kultūrai, domes vadības algām, vides aizsardzībai un tūrisma attīstībai. Vairāk līdzekļu tiks izglītībai un sociālai aizsardzībai. Gandrīz 30 tūkstošus latu jeb sešreiz vairāk nekā pērn plānots tērēt ūdensmotosporta (piemēram, ātrumlaivas) atbalstam, ko JD finanšu daļa skaidro ar to, ka "Jūrmala ir pilsēta uz viļņa".
Šleseram top miljoniem latu vērta villa
- Detaļas
www.apollo.lv
13.02.2009
Āra baseins, tenisa korti, atsevišķa māja pārvaldniekam un vēl iespēja no sava balkona vērot saulrietu jūrā - šādas un vēl citas ekstras paredzētas satiksmes ministra Aināra Šlesera īpašumā Jūrmalā, Upes ielā.
Galvenās ēkas celtniecība pagaidām vēl ir skiču projekta stadijā, taču, iespējams, jau šogad sāksies tās celtniecība, pieļauj raksta autors.
Bijušo kempingu Pumpuri Šlesers iegādājās 90. gadu beigās, atpērkot to no iepriekšējā īpašnieka Pētera Paula Andreja Igenberga par vairāk nekā pusmiljonu latu, bet vēl vienu zemes gabalu par nepilniem desmit tūkstošiem latu viņš vēlāk piepircis klāt no Ludmilas Monahovas. Iesākumā varēja domāt, ka Šlesers īpašumu nopircis aiz tīrās cilvēkmīlestības, jo pēc iegādes par saviem līdzekļiem kempingā organizēja maznodrošināto bērnu nometnes, tomēr tas nevilkās ilgi. Jau 2002. gadā ar Jūrmalas domes lēmumu tika atļauts nojaukt uz zemes gabala esošās kempinga mājiņas un īpašnieks ierosināja zemes lietošanas mērķa maiņu uz privātmāju apbūvi. Vēl pēc diviem gadiem sabiedrības vērtējumam tika nodots detālplānojums, kas paredzēja precizēt kāpu īpašumā esošo kāpu aizsargjoslu, izslēdzot to no zemes gabala un paredzot šajā vietā apbūvi, kas bija pretrunā ar vairākiem normatīvajiem aktiem un izraisīja vairāku valsts iestāžu iebildumus.Tomēr 2005. gada martā detālplānojums tika apstiprināts Jūrmalas domē.