Db.lv, 2013. gada 24. janvāris

Ķemeru iedzīvotāji ir sašutuši, uzzinot, ka valsts nolēmusi atteikties no sanatorijas Ķemeri pārņemšanas savā pārziņā un meklēt izsolē tai jaunu saimnieku. Lai gan ēkai ir nodrošināta apsardze, tomēr vietējie iedzīvotāji apgalvo, ka garnadžiem tajā esot iespējams iekļūt, tāpēc objekta izzagšana turpinās, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Arī apkures trūkums turpinot graut ēkas mūrus, kur jau ir iemetusies brants.

Ķemeru iedzīvotāju biedrības vadītājs Mārtiņš Stulpiņš pašlaik neredzot nevienu nopietnu spēku, kas varētu palīdzēt glābt sanatoriju. Par to pārliecinājies arī vienā no Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdēm, kur bijusi «tikai tukša runāšana». Šā iemesla dēļ atteicies apmeklēt Ķemeru nākotnei veltītās nākamās Saeimas Pieprasījumu komisijas sanāksmes, raksta laikraksts.

Vakar notikušajā sēdē ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts apliecinājis, ka valstij nav pienākuma un tiesību nodarboties ar uzņēmējdarbību, tāpēc sanatoriju pirkt par valsts naudu nav lietderīgi. Arī atsavināt objektu nevarot, jo tas varētu radīt dažādus juridiskus riskus. Glābt ēku var tikai investors, kas rūpētos par kultūras pieminekļa pienācīgu apsaimniekošanu.

Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) Rīgas reģionālās nodaļas vadītājs Jānis Asaris, kurš regulāri apmeklē Ķemerus, norādījis, ka kopumā situācija ēkā nav bezcerīga: apkures gan nav, taču mēbeles, gleznas un grāmatas tas neiespaido, jo tās visas esot drošās vietās. Arī apsardze esot, un tas vairs neliekot raizēties par zagļiem, informē laikraksts.

Deputāts Dāvis Stalts gan atļāvies apšaubīt drošību – vietējie esot teikuši, ka sanatorijā iekļūt esot iespējams. Par ēkas stāvokli priecāties arī neesot iemesla: tās pamati, ņemot vērā gruntsūdens līmeņa augstumu, ir ūdenī un nama mūros iemetusies brants. Kurš investors gribēšot pirkt sanatoriju, piemēram, par pieciem miljoniem latu (tādu summu Ķemeru bijušais investors ir parādā Rietumu bankai)?