Jūrmalas Aizsardzības biedrība uzskata, ka teritorijas un namīpašumu sakārtošana Jūrmalā ir viena no lielākajām Jūrmalas problēmām, kas netiek pienācīgi risināta. Daudzi namīpašumi, tostarp rajonos, kuri tiek apdzīvoti tikai sezonas laikā vai zemesgabali, kas atrodas dārgās vietās, netiek izmantoti un kopti. Viens no būtiskiem iemesliem ir tas, ka spekulācijas ar nekustāmo īpašumu nav vērstas uz vietas un ēkas izmantošanu, bet gan uz to, lai pirkšanas – pārdošanas procesā nopelnītu pēc iespējas lielāku naudu. Jūrmalā, līdz ar to ir ēkas un zemesgabali, kas nav apdzīvoti vēl kopš 1990.gadiem, bet īpašnieki mainījušies daudzkārt. Laikā, kad Latviju ir pārņēmusi saimnieciskā krīze, šo īpašumu tehniskais stāvoklis kļūst kritisks un pilsētas tēls, kultūrvide arvien vairāk degradējas.
Jūrmalas Aizsardzības biedrība ir centusies šai problēmai pievērst gan valsts, gan pašvaldības institūciju uzmanību. Tā piemēram, īsi pēc ievēlēšanas mēra amatā, mēs aicinājām domes priekšsēdētāju Ģirtu Trenci uz kopēju sarunu, kurai pievienotos arī pilsētas Būvvalde un Municipālā policija un kuras laikā JAB varētu piedāvāt savu palīdzību. Diemžēl, bet arī patreizējais vadītājs mums atbildēja nosacīti laipni, bet viennozīmīgi vienaldzīgi un no sadarbības atteicās. Mūsu vēstuli un Trenča kunga atbildi lasīt šeit. /seko iespēja izlasīt abas vēstules/.
Līdz ar to Jūrmalas Aizsardzības biedrība ir uzsākusi projektu „Graustu miljonārs”. Projekta mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību nesakārtotiem īpašumiem pilsētas teritorijā. Tos dokumentēt, publicēt attēlus, norādīt uz īpašniekiem normatīvajos aktos atļautajā apjomā. Ar vēstulēm mēs mudināsim Jūrmalas domes priekšsēdētāju un viņa dienestus pievērstiem šo vietu sakārtošanai, jo pilsētā ir spēkā „Jūrmalas teritorijas namīpašumu uzturēšanas, saglabāšanas un sabiedriskās kārtības saistošie noteikumi”. Par sarakstes rezultātiem ar valsts un pašvaldības institūcijām, par visa veida izmaiņām, arī pozitīvām, centīsimies informēt savlaicīgi. Esam gatavi uzklausīt un publicēt JAB mājaslapā arī Jūsu viedokļus, fotoattēlus un komentārus.
Sadarbosimies un lai kopīgos pūliņos veidojam Jūrmalu vēl skaistāku un pievilcīgāku.
1. Āraišu iela 5, Dzintaros
Zemesgabals atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa „Dubultu – Majoru – Dzintaru – Bulduru – Lielupes vasarnīcu rajoni” (valsts aizsardzības Nr. 6083) teritorijā un ir tā daļa.
Ēka ir padomju okupācijas gados celta divstāvu mūra pansijas tipa būve, kas netiek izmantota jau vairāk kā 10 gadus. Zemesgabals nav norobežots, apkārtne piedrazota, ēka ir izdemolēta.
Pie ēkas ir numura plāksnīte, kas norāda par tās piederību Jūrmalas pašvaldībai, taču pēc Zemesgrāmatas datiem nekustamais īpašums pieder Vjačeslavam Holminam. Jūrmalas dome 2005.g. 15. augustā V.Holminam ir izdevusi Arhitektūras un plānošanas uzdevumu, atļaujot izstrādāt būvprojektu trīsstāvu daudzdzīvokļu mājas jaunbūvei. Projektēšanu uzsāka SIA „TUGALEV LTV”.
Jūrmalas aizsardzības biedrība aicina visus, kas pazīst V.Holminu atgādināt par viņam piederošo īpašumu un lūgt to sakārtot tā, lai jūrmalniekiem un pilsētas viesiem nebūtu kauns. Vienlaikus lūgsim Jūrmalas pilsētas domi atgādināt īpašniekam par nepieciešamību ievērot „Jūrmalas teritorijas namīpašumu uzturēšanas, saglabāšanas un sabiedriskās kārtības saistošos noteikumus”.
2. Dzintaru prospekts 33, Dzintaros
Zemesgabals atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa „Dubultu – Majoru – Dzintaru – Bulduru – Lielupes vasarnīcu rajoni” (valsts aizsardzības Nr. 6083) teritorijā un ir tā daļa.
Uz zemesgabala atrodas divstāvu koka vasarnīca ar vēl saglabājušos kokgriezuma dekoru un oriģinālajām būvdetaļām. Celta 20. gadsimta sākumā tā ir nozīmīgs, kultūrvēsturisko vidi veidojošs objekts.
Namīpašums nav ilgstoši izmantots, teritorija nav norobežota un tā rezultātā ir izdedzis jumta stāvs. Apkārtne nekopta.
Pie ēkas ir reklāmas plakāts, kas aicina potenciālos nekustamā īpašuma pircējus. 2000. gadā Valsts privatizācijas aģentūra uzsāka šī valsts īpašuma privatizācijas procesu. Patreizējie īpašnieki pēc Zemesgrāmatas datiem ir Vladimirs un Aleksandrs Levenbergi.
Jūrmalas aizsardzības biedrība cer, ka minēto ēku un zemesgabalu nopirks gādīgs jaunais saimnieks, taču vienlaikus aicina patreizējos īpašniekus veikt steidzamus pasākumus, lai koka celtnes konstruktīvās daļas tiktu paglābtas un apkārtne sakopta. Ekonomiskās krīzes apstākļos īpašuma tirdzniecība ir ļoti gausa un nams ar savu izskatu nedrīkstētu ilgstoši biedēt jūrmalniekus un pilsētas viesus. Jau tuvākajā laikā ir nepieciešams veikt ēkas konservāciju, bet zemesgabalu norobežot ar estētiski pieņemamu būvžogu.
Jūrmalas aizsardzības biedrība lūgs Jūrmalas pilsētas Būvvaldi sniegt V. un A. Lovenbergiem nepieciešamās konsultācijas minētajos jautājumos.
3. Asaru dzelzceļa stacija
Asaru dzelzceļa stacijas ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis (valsts aizsardzības numurs 5332). Tā ir viena izteiksmīgākajām Latvijas brīvvalsts laika staciju ēkām, ko 1926. gadā projektēja pazīstamā gleznotāja Jūlija Federa brāļadēls, arhitekts, akadēmiķis Pēteris Feders (1868-1936).
Skaistā stacijas ēka 2009.gada aprīlī bija ļoti nepievilcīgā izskatā, jo gandrīz visas fasādes, ieskaitot nojumes balstus, ir apzīmētas un aprakstītas. Diemžēl, bet lielākā daļa rupjību un lamu vārdu ir latviešu valodā. Stacijas ēkas viena no arhitektoniski pievilcīgākajām daļām ir pret austrumiem pavērstais stiklotais kafejnīcas paviljons. Tā stikli ir daļēji izdauzīti, bet iekšpuse, kas redzama ikkatram garāmgājējam, ir piedrazota un piemēslota. Pieaugušo cūcīgā uzvedība diemžēl, bet zināmā mērā var attaisnot jauniešu nekulturālo uzvedību.
Jūrmalas aizsardzības biedrība aicinās Latvijas Dzelzceļu bez kavēšanās, līdz vasaras sezonai, sakārtot stacijas fasādes un paviljonu, bet Jūrmalas municipālajai policijai lūgs biežāk apmeklēt stacijas ēkas apkārtni.
4. Jomas ielā 43, Majoros
Zemesgabals atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa „Dubultu – Majoru – Dzintaru – Bulduru – Lielupes vasarnīcu rajoni” (valsts aizsardzības Nr. 6083) teritorijā un ir tā daļa.
Ēka Jomas ielā 43 ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis „dzīvojamā ēka – vasarnīca” (valsts aizsardzības Nr. 5483). Vienstāvu koka dzīvojamā ēka ir viena no nozīmīgākajām vēsturiskās arhitektūras celtnēm Jūrmalā. Tās celtniecība tiek datēta ar 1863. gadu. Neoklasicisma stilistikas būve ir bagāta ar oriģinālām detaļām un pat ar saglabājušos verandu oriģinālo stiklojumu. Šajā namā padomju laikā darbojās Jūrmalas pilsētas muzejs, pēc tam Izstāžu zāle un nu jau vairāk kā 5 gadus celtne ir atstāta likteņa varai.
Izcilais arhitektūras piemineklis ir daļēji izdemolēts. Ēkā gan pa durvīm, gan logiem var iekļūt jebkura persona. Nama aizmugure ir pārvērsta par atkritumu izgāztuvi.
Īpašuma saimnieki pēc Zemesgrāmatas datiem ir Andrejs Makarenko un Vera Ivančikova.
Jūrmalas aizsardzības biedrība aicina visus, kas pazīst A.Makarenko un V.Ivančikovu atgādināt par viņiem piederošo īpašumu un lūgt to steidzami sakārtot tā, lai jūrmalniekiem un pilsētas viesiem nebūtu kauns. Vienlaikus lūgsim Jūrmalas pilsētas domi atgādināt īpašniekam par nepieciešamību ievērot „Jūrmalas teritorijas namīpašumu uzturēšanas, saglabāšanas un sabiedriskās kārtības saistošos noteikumus”. Brīdinām, ka īpašnieki ignorē arī Likumu „Par kultūras pieminekļu aizsardzību”, kura ievērošanu nodrošina Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.
5. Dzintaru prospekts 35, Dzintaros
Zemesgabals atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa „Dubultu – Majoru – Dzintaru – Bulduru – Lielupes vasarnīcu rajoni” (valsts aizsardzības Nr. 6083) teritorijā un ir tā daļa.
Teritorijā atrodas vēsturiska koka celtne, kurai ir apjoma vērtība un padomju okupācijas gados celtas mūra ēdnīcas korpuss. Zemesgabals nav norobežots, teritorija nekopta un ēku konservācijas metode (ar dēļiem aizsisti logi un durvis) neatbilst priekšstatam par izkoptu kultūrvidi Jūrmalas kūrortā.
Pēc Zemesgrāmatas datiem nekustamais īpašums pieder SIA „Pūjalgi” un SIA „Dzintarkrasts”. 2006.g. decembrī Jūrmalas domes Būvvalde ir izdevusi darba uzdevumu detālplānojuma izstrādei un šajā vietā ir paredzēts izveidot atpūtas ēku kompleksu.
Jūrmalas aizsardzības biedrība aicina abas minētās SIA zemesgabalu sakopt un norobežot, lai teritorijā un ēkās nevarētu iekļūt nepiederošas personas. Celtņu konservāciju veikt atbilstoši Jūrmalas saistošo noteikumu prasībai „uzturēt būvju fasādes sakoptas un tīras, tehniski un estētiski labā stāvoklī”.
Jūrmalas aizsardzības biedrība lūgs Būvvaldi saistīties ar SIA „Pūjalgi” un SIA „Dzintarkrasts”, lai tiktu panākts, ka tiek ievēroti „Jūrmalas teritorijas namīpašumu uzturēšanas, saglabāšanas un sabiedriskās kārtības saistošie noteikumi”. Lūgums visiem, kas pazīst šos SIA vadītājus atgādināt par tiem piederošo īpašumu Jūrmalā.
6. Dzintaru prospekts 36, 38, 40, Dzintaros
Dzintaru prospekts 40, Dzintaros
Zemesgabali atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa „Dubultu – Majoru – Dzintaru – Bulduru – Lielupes vasarnīcu rajoni” (valsts aizsardzības Nr. 6083) teritorijā un ir tā daļa.
Teritorijā atrodas vēsturiskas koka celtnes un padomju okupācijas gados veiktas izbūves. Vēsturiskās koka arhitektūras Dzintaru prospektā 36 arhitektoniski māksliniecisko inventarizāciju ir veicis un tās par nevērtīgām atzinis arhitekts Jānis Zilgalvis. Līdz ar to Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (turpmāk-Inspekcija) saskaņoja to nojaukšanu. Sekojošās detālplānošanas gaitā Jūrmalas dome ir atļāvusi un Inspekcija atbalstījusi triju zemesgabalu Dzintaru prospektā 36, 38 un 40 apvienošanu un noteikusi, ka turpmākais to lietošanas mērķis ir trīs, četru un piecu stāvu daudzdzīvokļu māju apbūve. To, ka šīs darbības ir veiktas saskaņoti, lai nodrošinātu investoram labvēlīgu iznākumu, liecina Danielas Detlavas raksts „Teritorijas plānojums ir būvniecības pamats” (Jurista vārds, 2007.g. Nr. 43). JAB uzskata, ka Dzintaru prospekta apbūve ar daudzdzīvokļu mājām ir Jūrmalas kūrorta pamatvērtību iznīcināšana, bet koka apbūves nojaukšana un zemesgabalu apvienošana ir valsts institūcijas nevēlēšanās veikt savus tiešos pienākumus kultūras mantojuma aizsardzībā.
Pēc Zemesgrāmatas datiem zemesgabalu īpašnieks ir Mihails Soifers.
Zemesgabali nav norobežoti, teritorija nekopta, ēkām ir brīva piekļūšana un par to tehnisko stāvokli īpašnieks nerūpējas.
Jūrmalas aizsardzības biedrība aicina M. Soiferu teritoriju sakopt un norobežot, lai tur nevarētu iekļūt nepiederošas personas. Celtņu konservāciju veikt atbilstoši Jūrmalas saistošo noteikumu prasībai „uzturēt būvju fasādes sakoptas un tīras, tehniski un estētiski labā stāvoklī”.
Jūrmalas aizsardzības biedrība lūgs Būvvaldi saistīties ar M. Soiferu, lai tiktu panākts, ka tiek ievēroti „Jūrmalas teritorijas namīpašumu uzturēšanas, saglabāšanas un sabiedriskās kārtības saistošie noteikumi”. Lūgums visiem, kas pazīst M.Soiferu atgādināt par tam piederošo īpašumu Jūrmalā.
7. Piestātnes iela 13
Zemesgabals atrodas valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa „Dubultu – Majoru – Dzintaru – Bulduru – Lielupes vasarnīcu rajoni” (valsts aizsardzības Nr. 6083) 100 m aizsardzības zonā.
Uz zemesgabala atrodas padomju okupācijas gados celta trīsstāvu laboratorijas mūra ēka, kurā vēl 1995. gadā atradās valsts uzņēmums „Medicīniski bioloģisko un ekoloģisko pētījumu centrs”, ko Saeima apstiprināja par valsts nozīmes izglītības, kultūras un zinātnes objektu. Taču turpmākā dzīve parādīja, ka valstij nav nepieciešams attīstīt šo zinātnes nozari un līdz ar to arī īpašums tai kļuva lieks. Pamatojoties uz Ministru kabineta 2006.gada 15. februāra rīkojumu „Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai”, Labklājības ministrija nekustamo īpašumu Piestātnes ielā 13 nodeva VAS „Privatizācijas aģentūra” valdījumā.
Zemesgabals nav norobežots, teritorija ir nekopta, par ēkas tehnisko stāvokli īpašnieks nerūpējas.
Šobrīd ēkas un zemesgabala nomnieks ir Valērijs Kargins.
Neraugoties uz to, ka zemes lietošanas mērķis ir ārstniecības, veselības un sociālās aprūpes iestāžu apbūve, Jūrmalas pilsētas Būvvalde 2007.g. 11. maija izziņā ir apliecinājusi, ka zemesgabals atrodas jauktā darījumu, atpūtas un dzīvojamā teritorijā un līdz ar to nomniekam V.Karginam pēc viņa lūguma ir atļauts izstrādāt rekonstrukcijas projektu mazstāvu daudzdzīvokļu mājai.
JAB uzskata, ka šāds priekšlikums apstiprina Jūrmalas domes un valsts institūciju saskaņotu darbību nolūkā pārvērst Jūrmalu par Rīgas pilsētas guļamrajonu.
Jūrmalas aizsardzības biedrība aicina VAS „Privatizācijas aģentūra” un V.Karginu kopīgiem spēkiem teritoriju sakopt un norobežot, lai tur nevarētu iekļūt nepiederošas personas. Celtņu konservāciju veikt atbilstoši Jūrmalas saistošo noteikumu prasībai „uzturēt būvju fasādes sakoptas un tīras, tehniski un estētiski labā stāvoklī”.
Jūrmalas aizsardzības biedrība uzskata, ka „Jūrmalas teritorijas namīpašumu uzturēšanas, saglabāšanas un sabiedriskās kārtības saistošie noteikumi” ir jāievēro gan ēku īpašniekiem, gan nomniekiem.