Pēc Jūrmalas aizsardzības biedrības (JAB) iniciatīvas notika tikšanās ar elektropārvades līnijas „Kurzemes loks” projekta īstenotājiem AS „Augstsprieguma tīkls”. Pēdējā laikā publiskajā telpā tika izskanējuši daudzi minējumi par šī projekta ietekmi uz Jūrmalas pilsētu, konkrētāk, Ķemeru nacionālo parku. Iepriekš iepazīstoties ar visu pieejamo informāciju, tiekoties ar ekspertiem un uzklausot projekta īstenotāju pārstāvjus, biedrībai nav šaubu par paša projekta lietderību, trases izvēli kā ekonomiskāko un vidi saudzējošu, ja to vērtējam valsts mērogā. Mūsu viedoklis ir, ka, stingri ievērojot Dabas aizsardzības pārvaldes un citu institūciju norādījumus, nākotnē netiks apdraudētas sulfīdus saturošās pazemes ūdeņu atradnes un ietekme uz vidi tiks maksimāli samazināta. Tomēr JAB ir svarīgi, ka vēl tehniskā projekta izstrādes procesā un pašā būvniecības procesā tiek izdarīts viss iespējamais, lai ievērotu sabiedrības intereses gan attiecībā uz līnijas ietekmi uz pilsētas ainavu, būvniecības kultūras ievērošanu un dažādu risku samazināšanu. Par sadarbības formu, kas ļautu JAB sekot visiem projekta īstenošanas procesa etapiem, informēt un iesaistīt pārējo sabiedrību, vēl tiks spriests.
JAB pārstāvji, lai pilnībā izprastu publiski pieejamo slēdzienu „Par elektropārvades līnijas trases ierīkošanas iespējām caur Ķemeru-Jaunķemeru sulfīdus saturošo pazemes ūdeņu atradnes teritoriju”, tikās ar tās autoru ģeoloģijas zinātņu doktoru Jāni Prolu. Galvenais ir nepieļaut pastāvīgu ūdens ieplūšanas iespēju sulfīdus saturošajā slānī. Atradnes teritorija ir viena no visizpētītākajām teritorijām Latvijā, tāpēc jau precīzi ir identificēti divi atsevišķi iecirkņi, kuros būvniecības laikā stingri jāievēro rekomendācijas, lai arī netiek izbūvētas jaunas līnijas, bet tikai mainīti jau esošo līniju balsti. To, ka objektīvam slēdzienam ir pieejams pietiekams materiāls, mums apliecināja arī profesors Vitālijs Zelčs.
Projekta īstenotāji, kuri sākuši izstrādāt esošo un potenciālo līnijas balstu vizualizāciju no dažādiem pilsētas skatu punktiem, informēja, ka jau esošās līnijas atzara uz Ķemeriem balstu augstums nemainīsies, bet pamatlīnijas augstums Ķemeru šķērsojumā 12 km garumā nepārsniegs 43 m, izņemot vietās, kur jāšķērso ceļš , dzelzceļš vai upe, kur tas varētu augstumā sasniegt jau esošā atzara uz Dzintaru apakšstaciju esošos 53 m. Jāņem vērā arī citu inženierkomunikāciju attīstību, piemēram, Dubultu viadukta pār Lielupi izbūvi. Pilnīgi jauna līnija visā projektā ir tikai 3.4 km, kas Jūrmalas administratīvajā teritorijā ir tikai aptuveni 1 km.
JAB tikās arī ar Ķemeru nacionālā parka pārstāvjiem, kuri savu viedokli, kas pieejams ar projekta izvērtēšanu saistītajos dokumentos, nav mainījuši. Savukārt Latvijas dabas fonds norādīja, ka jāievēro Dabas aizsardzības pārvaldes un ģeologu izvirzītie nosacījumi.