2015. gada 23. aprīļa Saeimas sēdē deputātiem 2. lasījumā būs jābalso par priekšlikumiem likumprojektam „Vietējo pašvaldību referendumu likums”. Pēc 7 gadu apzinātas vilcināšanās to beidzot sāka skatīt iepriekšējā Saeima, bet nepieņēma galīgajā lasījumā. Acīmredzot tam ir bijis savs iemesls, jo 12. Saeimā jau ir radies priekšlikums izslēgt 5. panta 2. punktu, t.i., izslēgt iespēju, ka pašvaldību referendums var notikt par pašvaldības teritorijas plānojumu, grozījumiem pašvaldības teritorijas plānojumā vai lokālplānojumu, ar kuru ir grozīts pašvaldības teritorijas plānojums. Šī likumprojekta punkta izslēgšana ir apzināts mēģinājums padarīt to pilnīgi bezjēdzīgu, lai sabiedrībai nebūtu nekādu iespēju četru gadu laikā ietekmēt pašvaldības deputātu lēmumus. Šobrīd mēs jau esam pilnīgi pārliecināti, ka tas ir atbalsts esošajai un potenciālajai korupcijai. Par to jau liecināja atsevišķu deputātu izteikumi iepriekšējā Saeimā, kas bija balstīti uz meliem un izdomājumiem. Sākot ar to, ka parakstus vāks narkomāni kāpņu telpās, un beidzot ar to, ka Gazprom nopirks visus iedzīvotājus, lai neuzbūvētu gāzes vadus, lai gan iedzīvotājiem ir jāaiziet pie notāra, bet spēkā esošais Teritorijas attīstības plānošanas likums paredz Ministru kabinetam noteikt Nacionālo interešu objektus, par kuriem referendumus rīkot nevarēs.

Mūsu iniciatīvu atbalsta arī citas sabiedriskās organizācijas – Pasaules dabas fonds, Vides aizsardzības klubs, Latvijas dabas fonds, biedrība “Sabiedrība par atklātību – Delna”, biedrība „Zemes draugi”, Mežaparka attīstības biedrība, biedrība „Bolderājas grupa”, biedrība „Kundziņsala”. Ar dažām no tām ir panākta vienošanās par kustības „Par pašvaldību iedzīvotāju tiesībām” dibināšanu.

Mēs aicinām pievienoties mums piketā pie Saeimas 2015. gada 23. aprīlī no plkst. 8:30 līdz 9:30. Tikai, lai klusējot paskatītos acīs tiem, kuri gadiem ilgi apgalvo, ka mums visas tiesības jau ir nodrošinātas.

Šādas normas būtība ir pavisam vienkārša, proti, dot iespēju referendumā noskaidrot pašvaldības iedzīvotāju vairākuma viedokli par teritoriālo plānojumu, ja šāda referenduma sarīkošanu pieprasa pietiekami liela iedzīvotāju daļa, kas šobrīd ir 15% balsstiesīgo iedzīvotāju notariāli apstiprinātu parakstu ( Jūrmalā 5372 ) viena mēneša laikā. Teritorijas plānojums neatgriezeniski ietekmē pašvaldības iedzīvotāju un nākamo paaudžu dzīvi. Ja vairākums pašvaldības iedzīvotāju teritorijas plānojumam kopumā nepiekrīt, tiem jābūt iespējai paust savu viedokli tā, lai tas būtu saistošs pašvaldībai. Turklāt šādā gadījumā pašvaldībai pēc tam būtu jāveic tikai attiecīgas korekcijas plānā, lai tas neradītu iedzīvotāju vairākuma pretsparu. Referenduma iespēja tikai par attīstības stratēģiju vai būvi, kuru būvē pati pašvaldība, ir apzināts mēģinājums radīt ilūziju par iedzīvotāju iespējām ietekmēt pašvaldības lēmumus.