Pēc Jūrmalas Aizsardzības biedrības (JAB) pasūtījuma Rīgas Tehniskā universitāte veica pētījumu „Jūrmalas pilsētas riska teritoriju pārskats, ekspertīze un analīze, atbilstoši pilsētas iedzīvotāju interesēm un Attīstības plānam 2011.-2021”. Šī pētījuma nolūks ir norādīt Jūrmalas Aizsardzības biedrībai uz tām problēmām, kas skar sabiedrības intereses un kas ir iekļautas Attīstības plāna 2010. – 2021.g. autoru (Grupa 93) un pasūtītāja (Jūrmalas pilsētas dome) izstrādātajos priekšlikumos.
Pētījuma izstrādē tika iesaistīti septiņi pieredzējuši pētnieki (profesors J. Ieviņš, profesore Dz. Atstāja u.c.), kuru darba rezultāts, mūsuprāt, ir ļoti nozīmīgs un ņemams vērā Attīstības plāna izstrādes turpmākajā gaitā. Uzskatām par nepieciešamu šo pētījumu pievienot Attīstības plāna izstrādes dokumentācijai un tajā izteiktās atziņas iekļaut Attīstības plāna otrajā redakcijā. Nākas atzīmēt, ka līdzšinējā JAB nostāja, darbojoties gan pie pilsētas Stratēģijas koncepcijas, gan Attīstības plāna projekta ir bijusi konsekventi vērsta uz pilsētas pamatvērtību aizsardzību un RTU zinātnieku pētījums lielā mērā apliecina mūsu līdzšinējās nostājas pareizību.
Minētā pētījuma kontekstā kā būtiskākās atziņas, mūsuprāt, ir sekojošās:
1. Teritoriālplānošanā ir jāievēro starptautiskās vienošanās, kā galvenās minot:
1.1. Olborgas hartas principus un nostādnes ilgtspējīgas attīstības veicināšanai Eiropas pilsētās,
1.2. Eiropas Telpiskās attīstības perspektīvas pamatnostādnes (ETAP) principus,
1.3. Eiropas Ainavu konvenciju.
2. Jāveic to faktoru analīze, kas var būtiski ietekmēt pilsētas ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību un kas Attīstības plāna projektā nav pienācīgi novērtētas, piemēram, klimata un ekosistēmas pārmaiņas, augsnes degradācijas riski, kultūrainavas pārveidošana, tehnogēnās vides risku faktori (troksnis un vibrācija, ugunsdrošība un tml.), Lielupes upju baseina piesārņojums.
3. Līdz atbildīgu lēmumu pieņemšanai par kādas līdz šim neapbūvētas teritorijas attīstību (apbūvi), t.sk. bij. dabas pamatnēs, kāpās un pludmalē, kā arī Lielupē uz ūdeņiem ir jāveic šīs teritorijas izpēte un analīze, piemērojot indikatoru metodi un samērojot ekonomisko ieguvumu ar sabiedrības tiesībām uz labvēlīgu vidi, veicot vides kopējās ekonomiskās vērtības aprēķinus (ekonomiskās kategorijās izsakot arī izcērtamo mežu, apbūvējamo palienu pļavu, mitraiņu, apbūvējamo kāpu un tml. teritorijas).
4. Attīstības plānā ir iekļaujami tikai pilnībā izvērtēti projekti un priekšlikumi, jo iekļauti plānojumā, tie rada tiesisku pamatu teritorijas izmantošanai, kas apšaubāmu un strīdīgu priekšlikumu gadījumos var novest pie konfliktiem par tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu ar atbilstošām juridiskām un finansiālām sekām par sliktu sabiedrībai un nodokļu maksātājiem.
5. Ir noteikti jānoraida skaidri izteiktā tendence attīstīt, t.i. apbūvēt pašvaldībai piederošās un izdevīgās vietās esošās līdz šim neapbūvētās teritorijas, jo sabiedrības vajadzības būs aktuālas arī pēc 12 gadiem un no attīstības viedokļa šīs zemes ir jāparedz tikai pašvaldības funkciju veikšanai, pieļaujot realizējot pilnīgi drošus un pilnvērtīgi izvērtētus projektus.
6. Nepietiekama uzmanība ir pievērsta daļēji vai pilnībā degradētu teritoriju attīstībai, to skaitā kultūrvides (graustu sakārtošana un mazstāvu koka arhitektūras aizsardzība).